Latvijas sabiedrībā atkal asi uzvirmoja jautājums par augstām cenām. Kurš vienkārši nerunāja par šo tēmu. Pat nesen apspriestajā Diētā. Un atkal visi ir pārliecināti, ka šeit viss ir dārgāks nekā Lietuvā un Igaunijā un gandrīz nekā visā Eiropā. Vai tā ir?
Cik ilgi!
Sociālie mediji parasti sākas šādi. Kāds rakstīs: “Tante Ļena nesen bija Vācijā. Viņš saka, ka tur viss ir lētāks! Noteikti kāds paņems tāpat: “Un es tikko biju Lietuvā, arī tur viss ir lētāks!” Nu, diskusija turpinās tādā pašā garā.
Nolādēt Latvijas augstās izmaksas un valstī pazīstamus cilvēkus, un medijus.
“Igaunijas laikraksts ?htuleht nesen veiktā pētījumā atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji par pārtiku maksā vairāk nekā Igaunijas vai Lietuvas iedzīvotāji, neskatoties uz zemākām algām. Taču to lietu saraksts, par kurām maksājam vairāk, nebeidzas tikai ar pārtiku vien,» tā citudien rakstīja laikraksts Latvijas Avze.
Nesen izteicās arī politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks. Viņš tviterī dalījās savā sašutumā par elektroenerģijas cenu salīdzināšanu Baltijā. Pēc viņa teiktā, elektrība Latvijā ir par 40% dārgāka nekā Lietuvā. Un Lietuvā – par 20% dārgāk nekā Igaunijā.
Politiskais stratēģis to komentēja dramatiski: Latvija grimst nabadzībā. “Ir grūti par to nebūt dusmīgam. Līdzās dārgākajiem medikamentiem Baltijā, dārgākajai pārtikai, augošajai inflācijai uzstādām nākotnei dārgāko elektroenerģiju. Viņi joprojām cels nodokļus! Mēs grimst arvien dziļāk nabadzībā un atpalicībā,” rakstīja Liepnieks.
Dodos pēc miltiem
Sarunai iesaistījās arī viena opozīcijas politiskā partija, kas izplatīja dusmīgu preses relīzi par tēmu “kāpēc šeit viss ir dārgāks?”, it kā dodot mājienu, ka, ja šī partija būtu pie varas, tad viss būtu kārtībā, un ēdiens tiks izdalīts. veikalos gandrīz bez maksas.
“Piemēram, kilograms miltu mūsu valstī maksā aptuveni 1,95 eiro, savukārt Lietuvā tas ir 1,59 eiro, Francijā – 1,29 eiro, Vācijā – 1,75 eiro, Spānijā – 1,56 eiro, Polijā – 90 centus, Zviedrijā. – 1,53 eiro.
Par litru divprocentīga piena Latvijā vidēji jāmaksā 1,39 eiro, savukārt frančiem, kuru minimālā alga ir 1700 eiro mēnesī, bet vidējā alga pārsniedz 4000 eiro, šāds piens maksā 1,26 eiro,” stāsta. sašutis par sūtījumu.
Eurostat un viss, viss, viss
Nav šaubu, ka neticami zinošais un pasaulslavenais igauņu izdevums ?htuleht ir paraugs visas planētas biznesa presei. Taču mēs uzdrošināmies apgalvot, ka Eiropā ir organizācija, kas par situāciju ar cenām ES valstīs zina daudz vairāk nekā lieliskais Igaunijas laikraksts. Šo organizāciju sauc par Eurostat. Simtiem Eurostat darbinieku ar ekonomisko un finanšu izglītību skrupulozi un ik dienu ir aizņemti, apkopojot un rēķinot visu, kas saistīts ar cenām ES valstīs uz visiem iespējamajiem amatiem. Ne tikai pārtikai (ne ar maizi vien), bet visam, ieskaitot komunālos, transportu, enerģiju utt.
Tāpēc labāk neieklausīsimies tantes Ļenas viedoklī, bet pievērsīsimies ES statistikas biroja datiem. Cita starpā tas arī salīdzina cenas starp ES valstīm. Jaunākie dati par šo tēmu ir par 2022. gadu. Lai būtu saprotamāks salīdzinājums, Eurostat vidējo cenu līmeni ES uzskata par 100%. Tātad Latvijā 2022.gadā cenu līmenis bija 83,4% no Eiropas vidējā līmeņa. Igaunijā – 94,6%. Lietuvā – 78,3%. Visi aprēķini tiek veikti p.p.p., tas ir, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju. Tātad, ja kāds jums atkal saka, ka Igaunijā viss ir lētāks, tad droši sūtiet viņu uz … Eurostat. Ja šis cilvēks uzstāj un apliecina, ka tante Ļena zina labāk, jo viņa kādreiz bijusi Igaunijā, tad iesakiet kādu labu psihiatru.
Zaudēt ienākumus
Tagad apskatīsim atsevišķas pozīcijas. Pārtika, kā mēs to saprotam, mūs satrauc visvairāk. Latvijā tas maksā 105,6% no ES vidējā (100%). Tas, protams, ir nopietni. Lietuvā pārtika maksā 99% no ES vidējā, Igaunijā – 106,4%. Izrādās, ka Igaunijā pārtika praktiski maksā tikpat, cik Latvijā, ne dārgāk. Bet tas, protams, ir skumji, jo igauņu ienākumi ir nedaudz lielāki nekā latviešiem.
Apģērbs Latvijā maksā 104,1% no ES vidējā. Igaunijā – 112,9%, tas ir, ievērojami dārgāk. Lietuvā – 102,3%.
Ziloņa aste
Tagad paskatīsimies, cik maksā enerģija, uz ko Eurostat atsaucas elektrība, gāze un citi enerģijas nesēji. Latvijā tie maksā 78,1% no ES vidējā. Lietuvā – 83%. Igaunijā – 90,9%.
Kā tā? Izrādās, ka Liepnieka kungs kļūdās un Latvijā patiesībā enerģija ir lētāka nekā Igaunijā un Lietuvā? Diemžēl. Tas notiek, ja uz problēmu raugāties nevis pilnībā visā tās krāšņumā, bet gan izraujot dažus atsevišķus elementus no vispārējā konteksta. Jūs nevarat pateikt, kā izskatās zilonis, tikai taustot tā asti.
Kas attiecas uz elektrību, jā, politologa kungam daļēji ir taisnība. Ja paskatās uz elektrības tirgus cenām šogad (ar šo statistiku ir pilna Nordpool biržas vietne), tad tiešām, pēdējos 3 mēnešos Igaunijā elektrība ir nedaudz lētāka nekā Lietuvā un Latvijā. Pirms tam tā bija tāda pati vērtība. Elektrība Lietuvā un Latvijā šogad ir gandrīz vienāda.
Brauciena laikā suns varēja izaugt
Protams, jāņem vērā, ka Eurostat sniedz cenu datus par 2022. gadu. 2023. gadā situācija ar cenām varētu mainīties ne par labu Latvijai. Līdz ar to pārtikas produktu inflācija maijā Latvijā bija 17,4%, savukārt ES vidējais rādītājs bija 15,1%. Bet tomēr atšķirība nav tik liela, lai Latvijas Republika nopietni uzņemtos vadību cenu ziņā pat pārtikas precēm.
Starp citu, tā kā mēs runājam par Vāciju. Šajā valstī enerģijas cenas ir 111,9% no ES vidējā, bet pārtikai – 106,5%, tas ir, gandrīz kā Latvijā. Bet ne lētāk. Un jā, mēs zinām, ka Vācijā iedzīvotāju ienākumi ir lielāki nekā Latvijas Republikā.
Ko darīt, ja nākamreiz kāds atkal jautās: “Kāpēc cenas Latvijā ir augstākas nekā Eiropā?” – nosūtīt to atpakaļ Eurostat. Bet vispirms pajautājiet: “Kādas ir cenas? Priekš kam tieši? Vai tiešām jūs domājat, ka pie mums pilnīgi viss ir dārgāks? Kāds ir tavs pierādījums?” Tad, iespējams, diskusija būs saturīgāka.
