Otra svešvaloda, kuru skolēni tiek aicināti apgūt no ceturtās klases, gandrīz pusē Latvijas skolu ir krievu valoda. No 2026./2027.mācību gada tās mācības plānots atteikties un pakāpeniski pāriet uz kādas no oficiālajām ES valodām, piemēram, vācu, franču vai spāņu valodas apguvi.
Lielākais šķērslis šim plānam ir kvalificētu skolotāju trūkums, un izglītības sistēmas darbinieki ir skeptiski, ka tie būs pieejami tuvāko gadu laikā.
Statistika liecina, ka šobrīd bieži vien kā izvēle tiek piedāvāta tikai krievu valoda: 2020./2021.gadā – 315 skolās (no 685), 2021./2022.gadā – 320 skolās (no 668).
Iepriekšējā mācību gadā starp svešvalodu skolotājiem visvairāk bija angļu valodas skolotāju – 2659, bet otrā lielākā grupa bija krievu valodas skolotāji – 1183.
Tālu aiz viņiem palika vācu valodas skolotāji – 562, franču – 88, spāņu – 26 un itāļu – seši skolotāji.
IZM norāda, ka, organizējot skolu tīklu, pašvaldībām jāpalielina svešvalodu skolotāju slodze un jāplāno jaunu pedagogu ienākšana sistēmā.
Šobrīd augstskolās pilna un nepilna laika svešvalodu programmās ir uzņemti 180 studenti, no tiem lielākā daļa Latvijas Universitātē (128). Lai izglītības sistēmai piesaistītu jaunus darbiniekus, no 2023. gada rudens semestra ir noteiktas prioritārās jomas skolotāju apmācībā: STEM, svešvalodas, latviešu valoda un speciālā izglītība.
To veicinās arī tādi atbalsta mehānismi kā palielinātas mērķstipendijas.
IZM cer līdz 2031.gadam apmācīt aptuveni 350-400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu un franču) skolotāju, tostarp iegūstot papildu kvalifikāciju un piesaistot viesskolotājus.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
