Vācija sestdien izslēgs savus pēdējos trīs kodolreaktorus, atsakoties no atomenerģijas izmantošanas, lai gan tā cenšas atteikties no fosilā kurināmā un pārvarēt Ukrainas kara izraisīto enerģētikas krīzi.
Kamēr daudzas Rietumvalstis palielina ieguldījumus atomenerģijā, lai samazinātu emisijas, Vācija priekšlaicīgi izbeidz savu kodolenerģijas ēru.
Eiropas lielākā ekonomika ir centusies atteikties no kodolenerģijas jau kopš 2002. gada, bet pēc Fukušimas kodolkatastrofas Japānā 2011. gadā bijušā kanclere Angela Merkele paātrināja atteikšanos no kodolenerģijas.
Lēmums par atteikšanos no kodolenerģijas bija populārs valstī, kurā ir spēcīga pret kodolenerģiju vērsta kustība, ko uzkurināja ilgstošās bailes no aukstā kara konflikta un tādām atomelektrokatastrofām kā Černobiļa Ukrainā.
“Ar kodolenerģiju saistītie riski galu galā ir neapvaldāmi,” sacīja vides ministre Steffi Lemke, kura šonedēļ devās svētceļojumā uz Japānas nelaimes piemeklēto spēkstaciju pirms G7 sanāksmes šajā valstī.
Taču problēmas, ko radīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas pārtrauca lētu gāzes importu, un nepieciešamība ātri samazināt emisijas, Vācijā pastiprināja aicinājumus atlikt atteikšanos no kodolenerģijas.
“Kļūda
Sākotnēji bija plānots, ka Vācija atteiksies no kodolenerģijas 2022. gada beigās, taču jau vienreiz nācās to pārcelt uz vēlāku laiku.
Pagājušajā gadā, kad Krievijas gāzes piegādes samazinājās, Berlīnes amatpersonas bija spiestas meklēt veidu, kā saglabāt apgaismojumu, un tika panākta vienošanās par īsu pagarinājumu līdz aprīļa vidum.
Arī Vācija, kas ir lielākais emisiju avots Eiropas Savienībā, iedarbināja dažas no savām apturētajām ogļu spēkstacijām, lai aizpildītu gāzes radīto potenciālo iztrūkumu.
Bīstamais konteksts ir pastiprinājis iekšzemes aicinājumus atlikt izstāšanos no kodolprogrammas.
Vācijai bija “jāpaplašina energoapgāde un tā vairs nedrīkstēja to ierobežot”, ņemot vērā iespējamo enerģijas trūkumu un augstās cenas, laikrakstam “Rheinische Post” sacīja Vācijas tirdzniecības kameru prezidents Peters Adrians.
Tikmēr Bavārijas konservatīvo līderis Markuss Zēders (Markus Soeder) tīmekļa vietnei Focus Online sacīja, ka viņš vēlas, lai spēkstacijas paliktu darboties un vēl trīs tiktu turētas “rezervē”.
Arī ārējos novērotājus ir sadusmojusi Vācijas uzstājīgā atteikšanās no kodolenerģijas, vienlaikus palielinot ogļu izmantošanu, un klimata aktīviste Grēta Tunberga (Greta Thunberg) oktobrī nosodīja šo soli kā “kļūdu”.
“Agrāk vai vēlāk
Sestdien no plkst. 22:00 (2000 pēc Griničas laika) Bavārijā, Bavārijas reģionā, tehniķi pakāpeniski atslēgs reaktoru, lai to uz visiem laikiem atvienotu no elektrotīkla.
Līdz dienas beigām arī pārējo divu iekārtu operatori, kas atrodas Emslandes ziemeļu daļā un Nekarvestheimas dienvidrietumu daļā, būs atslēguši savas iekārtas.
Trīs pēdējās trīs atomelektrostacijas pagājušajā gadā nodrošināja tikai sešus procentus no Vācijas saražotās enerģijas, salīdzinot ar 30,8 procentiem no visām atomelektrostacijām 1997. gadā.
“Agrāk vai vēlāk” reaktorus sāks demontēt, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks sacīja Funke grupai pirms plānotās ekspluatācijas pārtraukšanas, noraidot ideju par tās pagarināšanu.
Valdība kontrolē situāciju enerģētikas jomā,” apliecināja Habeks, piepildot gāzes krājumus un izbūvējot jaunu infrastruktūru sašķidrinātās dabasgāzes importam, lai aizpildītu iztrūkumu pēc Krievijas piegādēm.
Tā vietā ministrs no Zaļo partijas, kuras pamatā ir opozīcija kodolenerģijai, koncentrējas uz to, lai līdz 2030. gadam Vācija 80 % enerģijas ražotu no atjaunojamiem energoresursiem.
Šim nolūkam kanclers Olafs Šolcs ir aicinājis tuvāko gadu laikā uzstādīt “četras līdz piecas vēja turbīnas dienā”, kas ir liels pasūtījums, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā tika uzstādīta tikai 551 turbīna.
Tomēr pašreizējais atjaunojamo energoresursu attīstības temps varētu būt pārāk lēns, lai Vācija varētu sasniegt savus klimata aizsardzības mērķus.
Lai gan Vācija plāno atteikties no kodolenerģijas, tā “pēdējo 10 gadu laikā nav pietiekami paātrinājusi atjaunojamo enerģijas avotu paplašināšanu”, AFP sacīja Simons Mellers (Simon Mueller) no ideju laboratorijas Agora Energiewende.
Lai izveidotu pietiekamu sauszemes vēja jaudu, Vācijai tagad ir “jāpieliek visas pūles”, uzskata Mellers.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
