Table of Contents
“Ilgu laiku es nevarēju noticēt, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams,” saka 16 gadus vecas meitenes tēvs. Aviokompānija “airbaltic” nolēma 16 gadus vecu meiteni, kas ceļoja viena, neielaist pārpārdotā reisā. Meitene viena pati palika Londonā visu nakti. Ikviena māte, tēvs un gādīgs cilvēks, lasot šo stāstu, nepaliks vienaldzīgs. Portāls noskaidroja, ka arī vairāki latvieši pēdējā laikā tikuši “atstāti aiz borta”. “airBaltic” sniedz savu komentāru.
“Tad es patiešām sāku raudāt,” saka 16 gadus vecā Igaunijas pilsone Anna (vārds mainīts). “Es biju izmisusi, vērsos pie vairākiem cilvēkiem, un viņi visi teica: “Mans darbs nav tev palīdzēt! Man ir vienalga!” Tā bija briesmīga situācija.” Neviena māte vai tēvs nekad nevēlētos, lai viņu bērns piedzīvotu kaut ko tādu, ko nesen piedzīvoja Anna.
30. jūlijā plkst. 15.02 Anna ieradās Londonas Getvikas lidostā. Līdz lidojumam plkst. 17.50 bija vēl daudz laika.
“Es gaidīju rindā kā visi pārējie,” saka Anna. “Kad nonācu pie galdiņa, lidostas darbinieks paņēma manu personu apliecinošo dokumentu un biļeti un teica – lūdzu, nostājieties malā. Nekādu paskaidrojumu. Es ilgi stāvēju, tad darbinieks teica: “Neuztraucieties, pagaidiet šeit.”
Anna gaidīja un gaidīja. Visi pārējie iekāpa lidmašīnā, neviens ar viņu nerunāja. Situācija šķita dīvaina, un viņa atkal vērsās pie “airBaltic” darbinieka: “Mēs visi lidojam ar vienu lidmašīnu, kāpēc es nevaru iekāpt?” Šoreiz darbinieks viņu mierīgi informēja: “Lidojums ir izpārdots, jūsu biļete ir atzīmēta, jums nav vietas.”
Anna satraucās: “Man ir 16 gadu, es lidoju viena. Lūdzu, atrodiet kādu citu! Man tiešām ir bail vienai palikt Londonā.”
“Atvainojiet, tā ir nolemts. Es neko nevaru darīt,” sacījis lidostas darbinieks.
Anna lidostā bija laicīgi. Šajā laikā pasažieriem netika paziņots par izpārdotu reisu un netika mēģināts atrast brīvprātīgos, kas piekristu lidot ar vēlāku reisu un saņemt kompensāciju. “Es tur biju visu laiku, es neko tādu nedzirdēju.”
Pulksten 17.30 Anna piezvanīja tēvam Kārlim (vārds mainīts): “Man šķiet, ka ir problēma. Mani nelaiž lidojumā.” Anna apraksta, ka pie vārtiem valdīja nervozitāte, lidojums kavējās, nevienam nebija laika vai intereses pievērst uzmanību bērna bažām.
Var tikai spekulēt, kāpēc tika pieņemts lēmums neielaist nepilngadīgu bērnu – viņas vecums bija redzams ceļošanas dokumentos un meitene pati vairākkārt uzsvēra, ka viņai ir tikai 16 gadi. Tas nevarēja nepalikt nepamanīts!
Annas tēvs ir neizpratnē: “Izdzirdējis par šo situāciju, nevarēju pat iedomāties, ka 16 gadus vecu jaunieti varētu neielaist lidmašīnā. Kaut kas nedzirdēts! Es domāju, ka viņi atradīs kādu pieaugušo, bet viņi pat nemēģināja.”
Tobrīd Anna vēl nezināja skumjo iemeslu, kāpēc ģimene bija lūgusi viņu atgriezties Igaunijā, cik drīz vien iespējams. Annas vectēvs, kas bērnam bija ļoti tuvs, pirms pāris dienām naktī bija miris ar sirdslēkmi.
“Es negribēju, lai meita šo skumjo ziņu uzzina brīdī, kad ir viena. Tāpēc palūdzu Annu iedot telefonu lidostas darbiniekam un pašai paiet malā. Paskaidroju darbiniekam, kāda ģimenes traģēdija tikko notikusi.
Es patiesi cerēju, ka tas kaut ko mainīs, ka cilvēcība un empātija tomēr būs.” Pēc Kārļa teiktā, lidostas darbinieks solījies palūkot, kā var līdzēt. Saruna beidzās, bet lietas labā nekas netika darīts. Bērna atstāšana lidostā, iespējams, šķita ērtāka nekā jauna brīvprātīgā meklēšana.
Lidosta piedāvāja nākamo reisu, taču atsauksmē par piedāvāto viesnīcu teikts: nedroša un pilna ar smēķētājiem. Vecāki negrasījās pieļaut bērna nakšņošanu šādā vietā, tāpēc paši atrada labu viesnīcu.
“Tas bija tikai drošības apsvērumu dēļ,” paskaidro Anna. “Nekādas greznības. Vienkārša viesnīca.”
Pārsteidzoši, bet aviokompānijas pārstāvis atteicās atmaksāt izdevumus par taksometru: bērns varējis braukt ar sabiedrisko transportu cauri naksnīgajai Londonai. “Tieši no tā es baidījos! Stundas brauciens cauri Londonai šķita ļoti nedrošs. Tur notiek kautiņi, 16 gadus vecai meitenei nevajadzētu staigāt vienai pašai. Tā ir liela pilsēta!” Anna saka.
Viņa uzrāda taksometra čeku, kurā redzams, ka brauciena ilgums bijis 49 minūtes. Var tikai iedomāties, cik ilgs laiks būtu bijis nepieciešams, lai ar sabiedrisko transportu nokļūtu otrā pilsētas galā.
Pirms došanās uz viesnīcu Anna pieklājīgi un pacietīgi gaidīja. “Es līdz pēdējam brīdim domāju, ka viņi atradīs risinājumu. Es neko nezināju,” stāsta meitene. Līdz saprata – lidmašīna aizlidojusi, visi pasažieri aizgājuši un viņa ir palikusi viena, pavisam viena. Nebija neviena, kas varētu gaisināt viņas raizes.
“Tas bija pilnīgs šoks! Es biju pilnīgi viena, man nebija neviena, kas mani atbalstītu. Bija vakars, satumsa, un man bija bail,” saka Anna.
Varētu domāt, ka pret bērnu, kurš pret savu gribu tika atstāts lidojuma pārpildīšanas dēļ, izturēsies ar īpašu rūpību, taču realitātē bija tieši pretēji. Aviokompānijas darbinieki meitenei piedāvāja 18 sterliņu mārciņu pārtikas kuponu, un bērns tika novirzīts uz klientu apkalpošanas centru, kur gan nebija neviena, kas varētu palīdzēt.
Tur bija tikai telefons, pa kuru varēja zvanīt. Meitene norāda, ka pārstāvis, kas apkalpoja arī “airBaltic” lidojumus, bija nejauks. Bērns tika lūgts pagaidīt. Pēc pusstundas meitenei savajadzējās uz labierīcībām. Diemžēl darbinieks viņas īsajā prombūtnes brīdī esot atnācis, viņu neieraudzījis un nekavējoties aizgājis.
“Cilvēks, kuram lūdzu palīdzību, bija pret mani ļoti negants,” Anna joprojām ir satraukta un neapmierināta.
“Viņš vainoja mani par to, ka es nokavēju lidojumu. Viņš teica – varēji tagad aizlidot ar citu reisu, pati vainīga, ka aizgāji uz tualeti. Es katru reizi teicu, ka man ir 16 gadu, lūdzu, palīdziet man. Bet viņš tikai kliedza, ka viņi esot aizņemti un viņiem esot svarīgākas lietas!”
Tajā pašā laikā visa lidosta bija praktiski tukša, tikai daži cilvēki un Anna. Bet klientu apkalpošanas centram joprojām nebija laika risināt bērna ķezu.
Anna pieklājīgi pajautāja, vai ir vēl kāds darbinieks, kas varētu viņai palīdzēt. Darbinieks atbildēja: “Nē, jūs nevarat vērsties pie kāda cita! Ja vēlaties par kaut ko sūdzēties, sūdzieties!”
“Viņš izturējās pret mani tik slikti, ka es gribēju ierakstīt šo sarunu. To sapratis, viņš nekavējoties atkāpās, lai kliegšana netiktu ierakstīta.
Viņš ļoti labi zināja, ko dara. Viņš izmantoja situāciju, viņš bija augstprātīgs. Viņš uzstāja: “Jūs nesaprotat, man ir svarīgākas lietas darāmas”,” komentē Anna. “Viņš bija tik dusmīgs, ka es sāku raudāt par to, ka netieku prom no šīs lidostas!”
Aviācijas eksperts Karls Hobemagi skaidro, ka tā aviācijas pasaulē mēdz notikt, taču situācija, kad vienīgais pasažieris, kas netiek ielaists lidojumā, ir nepilngadīgs bērns, nav pieļaujama.
Viņš norāda, ka saskaņā ar “airBaltic” definīciju 16 gadus vecs bērns ir līdzvērtīgs pieaugušajam, kas nozīmē, ka viņš var ceļot bez pavadoņa. Tomēr no cilvēciskā viedokļa tas noteikti nav pieņemami, jo aviokompānijai tika uzrādīti dokumenti un aviokompānija pilnībā apzinājās, ka tas ir nepilngadīgs bērns, kas vēlā nakts stundā ir atstāts viens svešā pilsētā.
Kāda būtu bijusi pareizā rīcība šajā situācijā? Izpārdota reisa gadījumā vajadzēja publiski aicināt pieteikties pasažierus, kas būtu gatavi pieņemt kompensāciju un lidot ar nākamo brīvo reisu. Viss kārtībā, ja kāds pieņem šo piedāvājumu.
Ja neviens nepiesakās, aviosabiedrība ir tiesīga izvēlēties pasažieri vai pasažierus, kuri netiks ielaisti lidojumā, bet šajā gadījumā noteikti būtu jāizvēlas kāds pieaugušais.
Papildus kompensācijai, uz kuru ir tiesības pārpārdota reisa pasažierim, aviosabiedrībai ir arī pienākums piedāvāt pasažierim nākamo pieejamo reisu uz galamērķi un, ja nepieciešams, arī izmitināšanu un ēdināšanu. Lielākajai daļai aviosabiedrību ir sadarbības līgumi ar lidostu viesnīcām, uz kurām klienti tiek novirzīti. Ja aviosabiedrība atsakās nodrošināt izmitināšanu vai transportu, tās pienākums ir izmaksāt pasažierim kompensāciju.
Viņš norāda – pozitīvi ir tas, ka pasažierei uzreiz tika piedāvāta arī kompensācija.
Par laimi, nākamais lidojums noritēja pēc plāna. Nākamajā rītā meitene plkst. 11.20 izlidoja uz Berlīni un pēc pārsēšanās beidzot ieradās Tallinā. Pulksten 19.40 lidostā viņu sagaidīja tēvs un aizveda līdz mašīnai, kur arī pastāstīja skumjo vēsti, ka miris viņas vectēvs.
Bērnam šī ziņa bija tāds šoks, ka viņa sastinga un vairs nespēja kustināt ne rokas, ne kājas. Pulksten 20.55 tēvs izsauca Annai ātro palīdzību.
Annas tēvs Karls apstiprina, ka viņam dara raizes nevis kompensācija, bet citu nepilngadīgo pasažieru turpmāka drošība. “Es uzskatu, ka ar kompensāciju problēmu nebūs. “airBaltic ir iesniegts kompensācijas pieteikums. Mēs saņēmām automātisku paziņojumu, ka pieteikums ir pieņemts.
Taču tas viss nemaina stresu, ko nācās piedzīvot bērnam un ģimenei. Nevienam vecākam es nenovēlu šādu pieredzi!”
Viņš uzskata, ka “airBaltic” varētu uzlabot aviokompānijas iekšējos noteikumus un veikt nepieciešamos labojumus, lai nekādos apstākļos nepilngadīgs bērns netiktu atstāts novārtā.
Portāls vērsās “airBaltic” lai noskaidrotu, kāpēc radās šāda situācija. “Ar nožēlu jāatzīst, ka Jūsu aprakstītajā situācijā kādai 16 gadus vecai pasažierei, kura ceļoja no Tallinas uz Londonu, tika atteikta iekāpšana. Iemesls šajā gadījumā ir tāds, ka, iegādājoties biļeti un reģistrējoties lidojumam airBaltic sistēmā, personas, sākot no 12 gadu vecuma, tiek uzskatītas par pieaugušajiem.
Tomēr gadījumā, kad reiss ir pilns un ir pārdotas papildu biļetes, lidostas iekāpšanas aģentam, izvērtējot pasažieru sarakstu, vēlreiz būtu jāpārbauda personu vecums, taču tas attiecīgajā situācijā nav ticis izdarīts.
Pasažierei tika nodrošināta ēdināšana un alternatīvi reisi nākamajā dienā no Londonas caur Berlīni uz Tallinu, kā arī kompensācija par iekāpšanas atteikumu. Tāpat tika segtas taksometra un viesnīcas izmaksas.
Uzņēmuma vispārējā politika ir pēc iespējas izvairīties no nepilngadīgu personu atlases šādās pārpārdošanas situācijās. Šajā gadījumā tika pieļauta kļūda, un mēs patiesi atvainojamies par radušos situāciju. Mēs rūpīgi izvērtēsim šo situāciju un esam apņēmušies darīt visu iespējamo, lai novērstu šādus incidentus nākotnē,” vēsta kompānija.
Papildu informācija par bērniem, kuri ceļo vieni, pieejama šeit.
“airBaltic” Portālam norāda, ka aviācijas nozarē lidsabiedrības reizēm pārdod papildu biļetes uz lidojumiem, kur vēsturiski uz izlidošanu nav ieradušies zināms skaits pasažieru, un tā ir standarta prakse. “airBaltic” gadījumā tie ir aptuveni 4% pasažieru, kuri uz lidojumu neierodas. Ja šāda prakse nebūtu atļauta, līdz pat 15% sēdvietu lidmašīnās paliktu tukšas, tādējādi ievērojami sadārdzinot lidojuma izmaksas.
Šāda pārpārdošanas jeb overbooking prakse sniedz iespēju lidsabiedrībām garantēt izdevīgākus piedāvājumus saviem klientiem – piedāvāt vairāk biļešu par zemākām cenām.
Lidsabiedrības redz un analizē vēsturiskos datus, cik cilvēku kādās dienās uz kādiem lidojumiem neierodas, un attiecīgi reizēm pārdod vairāk biļešu.
Retajās situācijās, kad tomēr visi pasažieri ierodas uz izlidošanu un vietu trūkuma dēļ ir jāatsaka iekāpšana pasažierim, vispirms tiek meklēti brīvprātīgie, kuri gatavi lidot ar nākamo reisu, saņemt par to kompensāciju, kā arī lidsabiedrība nepieciešamības gadījumā nodrošina viesnīcu, transportu no un uz izmitināšanas vietu, kā arī ēdināšanu.
Tikai gadījumā, kad piesakās nepietiekams brīvprātīgo skaits, lidsabiedrība vispirms skatās, kuriem pasažieriem ir jālido: bērni, kuri lido bez pavadoņa, pasažieri ar kustību traucējumiem, tranzītpasažieri, kuriem tālāk ir savienotais reiss, grupu rezervācijas utt.
Tiesa, šādas situācijas ir ļoti retas. Tie ir aptuveni divi gadījumi no 10 000 pasažieriem, un “airBaltic” vienmēr ir ciešā kontaktā ar klientu lidojuma atteikuma gadījumos, lai parūpētos par nākamā lidojuma nodrošināšanu un kompensācijas saņemšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 261/2004 nosacījumiem.
Lūkojoties publiski pieejamās “Facebook” ceļojumu grupās, jāsecina, ka arī vairāki latvieši pēdējā laikā dalījušies ar līdzīgu pieredzi – netiek ielaisti lidojumā, jo tas izpārdots. Daudzi latvieši gan norādīja, ka nekad nav saskārušies ar problēmām ar “airBaltic”. Citi uzsver, ka aviokompānijai tā ir normāla prakse.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.