Airtons Senna savas karjeras laikā sasniedza kulta leģendas statusu. Pāragri mirušais brazīlietis ir, iespējams, vispretrunīgāk vērtētā personība Pirmās formulas (F-1) vēsturē. Tomēr vienu aspektu noliegt nespēj nedz Sennas atbalstītāji, nedz nīdēji – viņš bija viens no talantīgākajiem pilotiem F-1 vēsturē.
Ne katram sportistam savas karjeras laikā izdodas sasniegt statusu, kad viņa sportisko gaitu atspoguļojumam kinomākslā pietiek tikai ar viņa uzvārdu, jo citi komentāri vienkārši ir lieki.
Viens no šādiem sportistiem ir Airtons Senna. Dokumentālajā filmā “Senna”, kuru iespējams noskatīties “LMT Viedtelevīzijā”, atspoguļots viņa karjeras gājums no pirmajām dienām formulā līdz pat traģiskākajai nedēļas nogalei F-1 vēsturē, kurā izdzisa ne tikai slavenā brazīlieša dzīvība.
Mūsdienās statistika, kuru savas karjeras laikā spēja iekrāt Senna (41 uzvara, 65 “pole position” un trīs čempiona tituli), ir palikusi jau vairāku izcilu pilotu ēnā. Jāatceras gan, ka Senna savas karjeras labākos gadus aizvadīja laikā, kad F-1 sezona sastāvēja vien no 16 posmiem. Tāpat iespēja sacīkstes nepabeigt tehnisku problēmu dēļ bija nesalīdzināmi lielāka nekā mūsdienās vai arī pat pirms 20 gadiem.
Lai arī Senna bija izcils pilots ar teju neatkārtotu talantu lietus sacīkstēs, viņa vārds F-1 vēsturi caurvij ciešā saistībā ar citu autosporta karaliskās klases ikonu – Alēnu Prostu.
Mūsdienu F-1 faniem varētu šķist, ka 2021. gada sezona, kurā par titulu cīnījās Makss Verstapens un Luiss Hamiltons, bija saspringta un piesātināta ar drāmu. Tā bija viena sezona.
Prosts un Senna F-1 virsotni bez žēlastības dalīja trīs gadus pēc kārtas.
Verstapens un Hamiltons presē viens par otru “caur puķēm” izteica pa kādai dzēlīgai piezīmei. Vai viņus varēja/var dēvēt par ienaidniekiem? Droši vien nē. Savukārt Sennas un Prosta attiecības tik tiešām bija ļoti saspīlētas. Šie vīri cīņā viens pret otru uzvaru bija gatavi izcīnīt ar jebkādiem paņēmieniem.
To apliecināja 1989. un 1990. gada Japānas “Grand Prix” sacīkstes, kurās arī tika noteikts konkrēto gadu čempions. 1989. gadā ar apšaubāmu rīcību izcēlās Prosts, bet gadu vēlāk ar līdzīgu “laipnību” atbildēja brazīlietis.
Dokumentālajā filmā “Senna” tiek izceltas arī abu leģendāro pilotu atšķirības. Senna bija sacīkšu braucējs šā termina visīstākajā nozīmē, bet Prosts – stratēģis un aprēķinātājs, kurš nekautrējās cīņu par uzvarām izvest arī ārpus trases. Senna uzvaru par katru cenu bija gatavs izcīnīt trasē, bet Prosts panākumu nodrošināšanas nolūkos nekautrējās iesaistīties arī F-1 politikas virtuvē.
Tieši šajā aspektā Senna savas karjeras laikā cīnījās pret “vējdzirnavām”, jo aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos Starptautiskās Autosporta federācijas (FISA) prezidents bija Prosta tautietis Žans Marī Balestrs.
Lai gan Senna bija braucējs, kura prioritāte bija demonstrēt iespējami labāko sniegumu trasē, viņš Brazīlijā bija kas krietni vairāk par sacīkšu braucēju.
Dokumentālā filma “Senna” uzsvaru liek uz brazīlieša cīņu pret Prostu, tomēr fonā tiek paturēts arī Sennas statuss Brazīlijā, kur dzīves līmenis tolaik bija ļoti zems. Kad Senna tika guldīts zemes klēpī, kāda sēru pārņemta sieviete teica: “Mums vajag ēdienu, izglītību un kripatiņu prieka. Šodien mēs šo prieku zaudējām.”
“Senna” nav dokumentālā filma šā termina vispārpieņemtajā nozīmē. Šī filma drīzāk uzskatāma par ceļojumu laikā, jo sastāv tikai un vienīgi no reāliem sacīkšu un aizkulišu kadriem.
Lai gan jebkurš F-1 fans, ieslēdzot šo filmu, nojauš, ar ko tā beigsies, leģendārā pilota traģiskais dzīves noslēgums tik un tā pārsteidz nesagatavotu, neskatoties arī uz to, ka viņa nāve filmas gaitā vairākkārt tiek “pareģota”.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.