Slimnīcās krasi pieaudzis pacientu skaits smagā alkohola reibumā. Drīzumā Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus, kuriem būtu jāierobežo alkohola tirdzniecība valstī. Tomēr sabiedrībā nav vienprātības par to, vai tam ir jēga, vēsta Rus.LSM.lv raidījums “Tonight”.
Valstī pēc iespējas ātrāk jāievieš stingri alkohola tirdzniecības ierobežojumi, uzskata Veselības ministrija. Tam piekrīt arī Psihiatrijas un narkoloģijas centrs.
“Mēs novērojam gan ārstējamo pacientu skaita pieaugumu, gan neatliekamās palīdzības nodaļā nogādāto pacientu skaita pieaugumu ar alkohola psihozi vai smagu alkohola atņemšanu. Katru gadu pacientu skaits pieaug. Bieži vien viņi nenokļūst ārstniecības iestādēs vai nokļūst novēloti – nokļūst daudznozaru slimnīcās ar pavisam citām slimībām,” stāsta Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkotiku ārstēšanas dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
“Alkohola lietošana ir ne tikai narkomāni, bet arī vardarbība, dažādi likuma pārkāpumi. Alkohola lietošana ietekmē ne tikai patērētāju, bet arī visus apkārtējos,
viņa piebilst.
Likuma grozījumi, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšanu, jau ir izstrādāti un rudenī tiks skatīti Seimā otrajā lasījumā. Deputāti ierosina samazināt atļauto alkohola iegādes laiku. Plānots, ka to varēs iegādāties no pulksten 10 līdz 20, bet svētdienās līdz pulksten 15. Tāpat aizliegts pārdot alkoholu personām, kas jaunākas par 20 gadiem.
Alkohola nozares asociācija apšauba jaunu ierobežojumu ieguvumus.
“Mēs drīzāk esam pret. Mēs uzskatām, ka galvenā problēma ir tā, ka, pamatojoties uz pagātnes ierobežojumu rezultātiem, nav izdarīti secinājumi.
Mēs sakām, ka viss ir slikti, un vajag jaunus, jo vecie jau strādā,” organizācijas nostāju formulē organizācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Viņaprāt, svarīgākais ir mainīt alkohola lietošanas kultūru.
“Bet patēriņa kultūra nemainās ar ierobežojumiem vai bez tiem. Tas mainās līdz ar izglītību, un tas prasa laiku,” viņš saka.
Un ko par plānotajiem ierobežojumiem domā paši pircēji?
“Man vienalga. Ja vēlaties, es ņemšu visu nedēļu. Manuprāt, tas ir stulbi. Vienkārši atkal būs steiga, rindas,” saka Nurija.
Taču viņa atbalsta ideju palielināt vecumu, kurā var iegādāties alkoholu, līdz 20 gadiem.
“Ļaujiet viņiem ierobežot, ja nepieciešams, es nopirkšu pēcpusdienā,” komentē Vanda.
“Domāju, ka būs tāpat kā tagad, kaut kur pirks nelegāli. Nedomāju, ka tas palīdzēs,” saka Modris.
“Mani tas netraucē, es izvēlos dāvanu savam tēvam – viņam bija dzimšanas diena. Citādi man ir pilnīgi vienalga,” saka Ligita.
Rokas ieradās no Lietuvas. Līdzīgi ierobežojumi jau ir spēkā.
“Mums ir tikai līdz astoņiem, svētdien – līdz trim. Cilvēki pieradīs. Tas mums palīdzēja 3-4 gados. Tas prasa laiku, ”viņš saka.
“Šeit man vajag – pie manis nāks ciemiņi, tāpēc atnācu, paņēmu. Atceros, kad bija visi šie ierobežojumi, cilvēki metās pēc šņabja, cīnījās rindās. Tas ir vienkārši ārprāts. Nu, ja negribi, tad nedzer. Un kas dzēra, tas dzers, ”tic Antonīna.
Un viņi dzer! Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, Latvija ir visvairāk dzerošā valsts starp tās dalībvalstīm. 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji vidēji patērēja 12,2 litrus alkohola uz vienu pieaugušo. Un šis apjoms gadu no gada pieaug.
Iepriekš Astrīda Stirna Latvijas Radio 4 sacīja, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi ir lētāki nekā cīņa ar alkoholismu.
Latvijā par braukšanu reibumā tagad var sodīt ar sabiedrisko darbu, brīvības atņemšanu un automašīnas konfiskāciju . Un, lai gan sodi kļuvuši bargāki, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) priekšnieks Aivars Aksenoks atzīmēja , ka līdz šim tas nav devis lielus uzlabojumus attiecīgajā policijas statistikā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.