Lai saņemtu mājokli un citus pabalstus trūcīgajiem, Latvijas valdības nesen ir pieņēmušas jaunus “griestus” mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Interesanti, ka bagātā Rīga nebūt nebija pirmajā vietā.
Katrai pašvaldībai ir sava pieeja
Kopš šā gada 1.jūlija Latvijā ir paaugstināti palīdzības “griesti”. Taču katrai pašvaldībai ir tiesības noteikt mājsaimniecībām savu ienākumu slieksni – ne augstāku par 80% no mediānas ienākumiem. Un gandrīz visas pašvaldības jau ir pieņēmušas vai nu jaunus obligātos noteikumus, vai grozījumus iepriekšējos.
Ko tas nozīmē praksē: MAKSIMĀLAIS mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ko pašvaldība var noteikt trūcīgā statusam, ir 501 eiro pirmajai (vai vienīgajai) personai un 351 eiro par katru nākamo personu mājsaimniecībā. Taču galīgo skaitli nosaka vietējo varas iestāžu dāsnums un iespējas.
Maznodrošinātā statusam ienākumu slieksnis ir noteikts procentos, kā to paredz likums. Ja citiem mājsaimniecības locekļiem koeficientu pašvaldība nenosaka, tad to piemēro likumā noteiktajā kārtībā – 0,7.
“Griesti” maznodrošinātām mājsaimniecībām dažādās pašvaldībās (avots: likumi.lv)
* 80% – Daugavpilī, Jūrmalā, Ādažu novadā, Mārupes novadā, Ropažu novadā.
Tādējādi šajās pašvaldībās šogad eiro izteiksmē tas ir 501 eiro pirmajai (vai vienīgajai personai) un 351 eiro pārējām personām tajā pašā mājsaimniecībā.
* 75% – Saldus novadā (attiecīgi 470 eiro un 329 eiro).
* 70% – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī, Dobeles novadā, Ķekavas novadā, Ogres novadā, Salaspils novadā, Siguldas novadā, Talsu novadā (439 eiro un 307 eiro).
* 69% – Smiltenes novadā (433 eiro un 303 eiro).
* 65% – Kuldīgā, Rēzeknes novadā, Varaklēnas novadā (407 eiro un 285 eiro).
* 60% – Aizkrauklē, Alūksnes nov., Augšdaugavas nov., Balvu nov., Bauskas nov., Cēsu nov., Dienvidkurzemes nov., Gulbenes nov., Ludzas nov., Madonas nov., Preiļu nov., Valkas nov., Valmieras nov., Ventspils nov. (376 eiro un 264 eiro, bet atsevišķas pašvaldības anotācijā norāda arī 263 eiro).
* 51% – Krāslavas novadā (319 eiro un 223 eiro).
Sagaidāmais: nākamgad, kad vidējie ienākumi būs lielāki, arī minimālie ienākumu sliekšņi atbilstības nodrošināšanai būs augstāki. Bet pagaidām – kā ir.
Jauno labumu nianses
Kopš 2023. gada 1. jūlija Latvijā ir mainījušies divi faktori, kas pārskatāmā nākotnē ietekmēs dzīvokļa pabalstu apmēru.
1. Pārskatīts garantētā minimālā ienākuma (GMI, GMI) līmenis.
Ja agrāk politiķi šādus lēmumus pieņēma patvaļīgi, tad kopš 2023.gada ir noteikts, ka GMI nevar būt zemāks par 20% no mediānas ienākumiem valstī. GMI aprēķiniem 2023. gadā par pamatu tika ņemti dati par vidējiem ienākumiem 2020. gadā. Līdz ar to no 1.jūlija garantētais minimālais ienākums visā Latvijā palielināts no 109 uz 125 eiro pirmajam jeb vienīgajam ģimenes loceklim un no 76 uz 87,5 eiro par katru nākamo.
Proti, GMI paaugstināšanai vajadzēja palielināt gan dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaitu, gan maksājumu apjomu.
2. Valsts ieviesusi jaunus diferencētus pabalstu aprēķināšanas koeficientus.
Vienotais palielinātais koeficients 3, kas bija spēkā līdz 2023.gada 31.maijam, ir aizstāts ar šādiem koeficientiem:
* vienam dzīvojošam pensionāram vai vienam dzīvojošam invalīdam koeficients ir 2,5
* mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, koeficients 2
* mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma cilvēki, invalīdi un bērni – koeficients 2
* pārējām mājsaimniecībām – koeficients 1,5.
Proti, dažām ģimenēm pabalsts var izrādīties mazāk pieejams nekā 2022./2023.gada ziemā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.