Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8-9% smēķētāju izsmēķi nereti nomet zemē vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes, liecina ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” un konsultāciju kompānijas “AC konsultācijas” veiktās aptaujas rezultāti.
Kā informēja “Zaļās jostas” sabiedrisko attiecību konsultante Zane Plone, ceturtdien “Zaļās jostas”, Rīgas domes un Vides izglītības fonda pārstāvji atklāja informatīvo kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus izmest izsmēķus pareizi, kā arī atgādinātu par to kaitīgo ietekmi uz vidi.
Lai aktualizētu izsmēķu piesārņojuma problēmu, Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tiks izvietoti arī informatīvi plakāti. Tāpat iedzīvotājiem vairākās Latvijas pašvaldībās būs aplūkojama ceļojošā ekspozīcija “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”.
Pasākumā “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Aija Caune kopā ar Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas profesori Aiju Zobenu iepazīstināja ar pētījuma par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem rezultātiem.
“Pētījumā veiktajā aptaujā 68% respondentu norādījuši, ka gadījumā, ja tuvumā nav atkritumu tvertnes, viņi visbiežāk nesmēķē vai savāc izsmēķus un aiznes tos līdz atkritumu tvertnei.
Vienlaikus redzam, ka daļā sabiedrības bezatbildīga rīcība ar cigarešu filtriem joprojām ir aktuāla problēma,” teica Zobena.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka izsmēķus tiem nepiemērotās vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24% no aptaujātajām sievietēm. Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.
Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Nonācis dabā, tas sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gados, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai, brīdināja Caune.
Viņa norādīja, ka
ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi – apgalvojumam, ka izsmēķi satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita 86% respondentu.
Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96% piekrita apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.
Zobena arī uzsvēra, ka svarīgs nosacījums videi draudzīgu uzvedības modeļu stiprināšanā ir atbilstošas infrastruktūras izveidošana – 66% no aptaujātajiem norādījuši, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.
Par izsmēķu piesārņojuma problēmu liecina arī Rīgas piekrastē veiktā atkritumu monitoringa rezultāti, ar kuriem pasākumā iepazīstināja Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grēvele.
Izsmēķu piesārņojuma daudzums Latvijas pludmalēs turpina pieaugt, un smēķēšanas atkritumi kļūst par arvien būtiskāku vides problēmu.
Tas kavē virzību uz laba jūras vides stāvokļa panākšanu un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības vides mērķu sasniegšanu, komentēja Grēvele.
Viņa informēja, ka augstākais smēķēšanas atkritumu piesārņojums Latvijas piekrastē ir tieši Rīgas pilsētas pludmalēs, tai skaitā oficiālajās peldvietās. Situācijas uzlabojumi vietējā līmenī meklējami kombinētos risinājumos – svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva iedzīvotāju izglītošana.
Nepieciešamību izglītot sabiedrību uzsvēra arī Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe, norādot, ka svarīgākais izsmēķu piesārņojuma mazināšanā ir iedzīvotāju paradumu maiņa.
“Speciālas urnas nav iespējams izvietot visur. Infrastruktūras izveide ir pietiekami dārga un nedos efektu, ja smēķētājiem nebūs izpratnes, kāpēc tā būtu jāizmanto,” pauda Meģe.
Pasākuma laikā tika prezentēta arī “Zaļās jostas” jaunizveidotā īsfilma “Izsmēķa ceļš”, kuru ikvienam ir iespēja noskatīties organizācijas “YouTube” kontā.
Jau iepriekš vēstīts, ka smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā – statistikas aģentūras “Eurostat” 2019.gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 24,9% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Ungārijā, Grieķijā, Turcijā un Bulgārijā.
Aptauju par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem pēc “Zaļās jostas” pasūtījuma 2023.gada februārī un martā veica “AC Konsultācijas”, tiešsaistē aptaujājot 817 respondentus vecumā no 18 līdz 78 gadiem. Datu analīzē tika iekļautas 513 derīgas anketas, ko aizpildīja personas, kuras ir pilngadīgas un smēķē.
Kampaņu īsteno “Zaļā josta” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību. Tā tiek īstenota projektā “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Jau vēstīts, ka “Zaļā josta” konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 13,875 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā gadu iepriekš, līdztekus kompānijas peļņa saruka par 45,2% un bija 27 906 eiro.
“Zaļā josta” īpašnieki ir AS “CleanR grupa” (70%) un AS “BAO” (30%), bet patiesie labuma guvēji ir Jānis Vilgerts un Guntars Kokorevičs. “Zaļā josta” reģistrēta 2002.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens miljons eiro. Koncernā ietilps “Zaļā josta”, SIA “Eko Energy”, SIA “Green Plastics”, SIA “Eko rija”, SIA “Zaļais cikls” un SIA “Nulles depozīts”.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.