Teksasas A&M universitātes zinātnieki ir atklājuši, kādu ietekmi uz klimatu varētu atstāt Hunga Tongas vulkāna izvirdums 2022. gadā. Atklājumi, kas publicēti žurnālā Journal of Geophysical Research: Atmospheres, apstrīd līdzšinējos pieņēmumus par izvirduma ietekmi.
Hunga Tongas katastrofālā izvirduma laikā 2022. gada janvārī atmosfērā izdalījās ievērojams daudzums vulkānisko aerosolu un ūdens tvaiku. Tā kā izvirdums notika zem ūdens, tas veicināja stratosfēras ūdens satura pieaugumu par aptuveni 10 procentiem. Ūdens tvaiks ir spēcīga siltumnīcefekta gāze, un sākotnēji tika uzskatīts, ka 2023. un 2024. gadā tas varētu izraisīt ekstremālu globālo sasilšanu.
Pētnieki analizēja NASA un NOAA satelītu datus, lai analizētu aerosolus un ūdens tvaiku, novērtējot Zemes klimata sistēmas enerģijas bilanci. Viņu veiktā analīze parādīja, ka izvirduma rezultātā no klimata sistēmas izplūda vairāk enerģijas, nekā tajā ienāca. Tas izraisīja nelielu atdzišanas efektu, līdzīgu citiem lieliem vulkānu izvirdumiem.
Pētījuma autori uzsver, ka nesenās sasilšanas cēlonis ir cilvēka izraisītās siltumnīcefekta gāzes, nevis vulkāna izvirdums. Šis pētījums apstiprina, cik svarīgi ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un uzsver El Ninjo fenomena nepārtraukto ietekmi.
El Ninjo ir maksimālā virszemes ūdens temperatūras svārstību fāze Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā, kas būtiski ietekmē klimatu un veicina īslaicīgu globālās temperatūras paaugstināšanos. Augstākā temperatūra cikla laikā ir aptuveni piecus mēnešus pēc El Ninjo maksimuma. Pēdējais maksimums bija 2023. gada decembrī.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.