Valsts interesēs ir īstenot daudzpolāru attīstības stratēģiju, nevis paļauties tikai uz viena liela centra attīstību, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ES izlīdzināšanas un reformu komisāre Elisa Ferreira.
Pateicoties ES fondu sadales politikai (vairāk naudas tiek novirzīts vājākām valstīm, kas nespēj pašas sevi uzturēt), Latvija ļoti strauji ir nokļuvusi no ES vidējo ienākumu puses līdz vidējam līmenim, skaidroja Ferreira.
“Un tagad tas ir aptuveni 75 % (no vidējā). Tas strauji tuvojas. Otrais rādītājs ir līdzekļu izmaksāšanas līmenis, jo ir jānodrošina, lai laikposmā no 2014. līdz 20. gadam tiktu sasniegta šī robeža. Tātad tas ir ilgtermiņa finansējums, lai mēs patiešām varētu uzsākt ilgtermiņa projektus, kas stimulēs valsts attīstību turpmākajos gados.
Kad mēs sākam 2014.-2020. gadu, noteikums ir tāds, ka jūs varat saņemt maksājumu līdz 2023. gadam. Līdz ar to šis ir tas gads, kad tiek slēgts finansējums un 2014. gadā uzsāktās programmas. Un šis ir brīdis, kad mēs intensīvāk pievēršamies īstenošanai. Latvija tiešām ir tuvu Eiropas vidējam līmenim, vēl ir maz darāmā. Bet es domāju, ka līdz šī gada beigām jūs varēsiet izmantot visu šo pieejamo naudu un sākt jaunu finansēšanas periodu. Tātad nauda šobrīd nav problēma.
Cita lieta, ko valsts dara ar saņemto naudu, uzsvēra komisārs. ES raudzīsies, lai atbalsts tiktu novirzīts tādas attīstības veicināšanai, kas izmanto mazāk enerģijas no fosilajiem avotiem, un lai projekti nebūtu atkarīgi no fosilā kurināmā importa, īpaši no Krievijas Federācijas.
“Otra joma ir cilvēku prasmes, inovācijas, pētniecība. Tas ir – ekonomikas vērtības palielināšana. Un trešā dimensija ir panākt, lai visas valsts attīstība atbilstu labākajām Eiropas valstīm, bet arī iekšēji līdzsvarotos. Mēs zinām, ka dzīves līmenis šeit, Rīgā, un valsts austrumu daļā ir atšķirīgs. Tas tiešām ir noticis tā, ka Latvijas valdība un Eiropas Komisija strādā kopā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti šajās teritorijās.
Eiropas komisārs uzskata, ka Latvijai tas izdodas diezgan labi, un EK dialogs ar valdību liecina, ka tā līdzīgi izprot mērķus. Tajā pašā laikā Latvija, tāpat kā virkne citu valstu, ir krasi sadalīta starp galvaspilsētu un pārējo teritoriju. Tāpēc šī problēma jārisina ar ES izlīdzināšanas fonda starpniecību, lai tā sasniegtu arī attālākos valsts nostūrus:
“Šī parādība ir vērojama ne tikai Latvijā. Mums Eiropā ir daudz reģionu, kuros iedzīvotāju skaits samazinās un kuri noveco. Tur nav iespējams noturēt kvalificētus jauniešus. Tā ir Eiropas problēma. Mēs to risinām. Taču atsevišķos reģionos tā ir jūtama vairāk.
Tāpēc mēs cenšamies sagatavot attīstības plānus dialogā ar valdībām, kuros ņemtas vērā dažādas tendences, jo īpaši lauku reģionos. Ir svarīgi, lai noteiktas funkcijas būtu pieejamas reģionālajos centros, jo mums ir jābūt pieejamai veselības aprūpes sistēmai, izglītībai, internetam, sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šiem centriem ir ļoti svarīga funkcija, tie ir kā enkuri apkārtējiem reģioniem.
Attiecības starp pilsētu un apkārtējiem laukiem ir ļoti, ļoti svarīgas. Lai cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētas, kā iedzīvotājiem būtu pieejams viss, kas viņiem nepieciešams mūsdienu Eiropā.
Elisa Ferreira uzskata, ka Eiropā ir pietiekami daudz piemēru, kad lauku apvidos ir izdevies izveidot interesantus uzņēmumus, kas rada pievienoto vērtību noteiktiem lauksaimniecības produktiem. Daži uzņēmumi rada jaunus ķīmiskus produktus lauksaimniecībai, citi attīsta tūrismu. Daži koncentrējas uz atjaunojamajiem energoresursiem, citi attīsta mežsaimniecību ilgtermiņā.
“Tāpēc, dodoties uz jebkuru valsti, es cenšos atstāt galvaspilsētu, un arī šeit es to darīšu. (…) Šeit ir daudz vēstures, daudz kultūras mantojuma, daudz dabas vērtību. Un šeit var attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli, kas rada darbavietas arī ārpus lielajām pilsētām,” saka komisārs.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.