Cīņā pret negodprātīgiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas algas izvēlas maksāt un saņemt aploksnēs, veikt negodprātīgus darījumus, turpmāk reizi ceturksnī bankām būs pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nesamērīgām cilvēku naudas iemaksām un izmaksām bankomātos. Tas ir viens no plānotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanas plānā 2024.-2027.gadam, ziņo “ReTV Ziņas”.
Viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomiku valstī, ir skaidras naudas aprites īpatsvars, norāda Finanšu ministrijā (FM). Tā konstatējusi, ka kopumā gada laikā iedzīvotāji no saviem kontiem skaidrā naudā ir izņēmuši 5,6 miljardus, savukārt iemaksājuši 2,4 miljardus eiro.
FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis medijam ReTV skaidro: “Protams, tas raisa jautājumus. Skaidras naudas izmaksa pārsniedz iemaksu. Viens no rādītājiem ēnu ekonomikā ir skaidras naudas aprite. Skaidrās naudas aprite rada paaugstinātu risku negodprātīgu darījumu veikšanai. Tapēc arī valsts pārvalde meklē risinājumus, kā varētu šos paradumus mainīt. Šai paradumu maiņai varētu būt tādi risinājumi kā bezskaidras naudas norēķinu metožu attīstība, lai iedzīvotājus mudinātu atteikties no darījumiem skaidrā naudā.”
Finanšu ministrijas pārstāvis gan mierina, ka cilvēkiem nav pamata satraukumam. Veikt naudas iemaksu un izmaksu no bankomātiem būs atļauts kā līdz šim. Darījumi, par kuriem bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ir noteikts slieksnis.
“Ja jautājums ir par summām vai slieksni, šobrīd varu komentēt tā, ka slieksnis varētu būt robežās no minimālās algas līdz vidējai algai, kas ir tautsaimniecībā. Bet arī par šo slieksni ir bijušas diskusijas. Jāatzīst, par konkrētiem sliekšņiem tiks diskutēts pie normatīvā regulējuma izstrādes, kam ir jātop “Ēnu plānu” izpildes termiņā,” saka Bičkovskis.