No nākamā gada bankām ir pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par fiziskām personām, kuras pērn skaidrā naudā iemaksājušas 7000 eiro vai vairāk, un šī informācija būs jāsniedz jau 2024. gadā, raksta portāls Lsm.lv.
To paredz grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas iekļauti nākamā gada budžeta paketē un kurus Saeima pieņēma 4. decembrī. Septiņdesmit deviņi deputāti balsoja par grozījumiem, deviņi – pret.
Jau šobrīd bankām ir pienākums informēt VID par Latvijas rezidentiem klientiem, kuru kopējais debeta un kredīta apgrozījums pieprasījuma noguldījumu kontos un norēķinu kontos iepriekšējā gadā vienā kredītiestādē ir 15 000 eiro vai vairāk.
Turpmāk par to būs jāinformē arī personas, kas iepriekšējā gadā kontā kredītiestādē iemaksājušas 7000 eiro vai vairāk skaidrā naudā.
Pagaidām VID šo informāciju saņem tikai atsevišķos gadījumos, kad fiziskas personas naudas iemaksa kontā ir identificēta kā aizdomīgs darījums.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka Latvijā joprojām ir uzņēmumi, kas daļu algu saviem darbiniekiem ieskaita kontā, bet pārējo izmaksā skaidrā naudā, nereģistrējot, nedeklarējot un nemaksājot visus pienākošos nodokļus. No otras puses, cilvēki šo naudu ar bankomātu starpniecību iemaksā savos kontos.
Dati par 2024. gadu bankām jāiesniedz līdz 2025. gada 1. maijam .
Tirgotājiem ir pienākums noteiktos gadījumos nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus
Grozījumi paredz arī tirgotāju pienākumu noteiktos gadījumos nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus.
Tas attiecas uz gadījumiem, ja nodokļu maksātāja, tā struktūrvienības vai tirdzniecības automāta, kura uzstādīšanas vieta nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā ir pārsniedzis 50 000 EUR.
Tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā nodokļu maksātājam būs jānodrošina bezskaidras naudas norēķinu iespēja par pakalpojumiem un tirdzniecības darījumiem.
Šī prasība stāsies spēkā no 2025. gada 1. aprīļa .
Jaunas prasības būvstrādniekiem un taksometriem
Lai uzlabotu darba laika uzskaiti un nodokļu nomaksu, grozījumos iekļauti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā. Nākotnē elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būs jāievieš arī mazākos būvlaukumos – tajos, kuru kopējā iepirkuma vērtība ir 170 000 euro vai vairāk. Iepriekš šāda sistēma tika piemērota iepirkumiem no 350 000 eiro. Šī prasība attieksies uz projektiem, kuru būvniecība sāksies no 2025. gada, informēja Seima preses dienests.
Lai novērstu pārkāpumus komerciālajos taksometru pārvadājumos un mazinātu ēnu ekonomiku nozarē, grozījumi paredz palielināt uzņēmumu atbildību par pārkāpumiem, iesniedzot VID datus par veiktajiem pārvadājumiem. Par datu neiesniegšanu VID varēs bez brīdinājuma apturēt pārvadātāja saimniecisko darbību, taksometru pakalpojumu mobilo lietotni vai mājaslapu, kā arī aizliegt izmantot taksometru komercpārvadājumiem.
Par pārkāpumiem var anulēt taksometru uzņēmuma īpašo licenci, tīmekļa vietnes vai lietotnes reģistrāciju.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
