Bērnudārziem Latvijā aiziet trīsdesmit miljoni eiro

Eirofondi segs demogrāfiskos izciļņus. Vai esat jau izlēmuši, kurā bērnudārzā dosies jūsu bērni vai mazbērni? Tas nebūt nav viegli: Rīga joprojām ir problemātiskākā pilsēta republikā pirmsskolas izglītības iegūšanas ziņā.

Tieši tā – bērnudārzs jau sen vairs nav vieta, kur mazuļus vienkārši pieskata, bet gan neatņemama valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa.

Saglabājuši privātīpašnieki

Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdības sēdē 1.jūnijā prezentētais dokuments, Pririšskas statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā ir samazinājies tikai par 1%, savukārt Latgalē – par 20%.

Galvaspilsēta var lepoties, ka Rīgā un tās apkārtnē “Latvijas iedzīvotāju migrācijas rezultātā būtiski pieaudzis bērnu skaits līdz četru gadu vecumam”. Taču ar bērnudārziem vien nepietiek – un kopš 2020./21.mācību gada ir parādījušās tikai 8 jaunas privātās iestādes. Kopumā 10 gadu laikā privāto bērnudārzu skaits galvaspilsētā ir trīskāršojies! Latvijā pie tām dodas aptuveni 11% bērnu.

Kopumā valsts 651 bērnudārzā programmas apgūst ap 100 000 cilvēku. Savukārt 21 Latvijas pašvaldībā gaidīšanas rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm ir 6868 bērni, un atsevišķās pašvaldībās tas ir 40-50% no visiem attiecīgā vecuma bērniem.

Atsevišķas pilsētas, piemēram, Jelgava, par privāto aukļu pakalpojumiem piemaksā – 180 eiro mēnesī tas pašvaldības budžetam izmaksā 334,8 tūkstošus eiro gadā. Taču ne visas administratīvās teritorijas spēj būt dāsnām.

“Ir jāiegulda, lai nodrošinātu…” – beidzot nojauta Māra Sprindžuka ministrijā.

Tāpēc aģentūra Apvienotā saraksta pārstāves vadībā bērnudārziem pieprasīja daļu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem – 25 882 500 eiro, kam plānots pievienot 4 567 500 eiro nacionālo finansējumu.

Starp citu, 83,9% bērnu Latvijā apmeklē latviešu bērnudārzus, 15,3% mācās krievu valodā, 0,2% poļu un vēl 0,3% citās valodās.

Vai algas pieaugs?

Tagad pašvaldībām būs jāsniedz ministrijai prognozes par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu, pēc tam viņi saņems dotācijas 1 līdz 10 miljonu eiro apmērā, kas būs jāīsteno 2-3 gadu laikā.

Vienlaikus tiek atzīmēta “nepieciešamība nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam”. Tas ir būtiski – šodien pirmsskolas izglītības darbinieku zemākā likme ir 872 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, par ko pedagogi sūdzējās Satversmes tiesā.

Raksturīgi, ka maija sākumā Ministru kabinets pieņēma jaunu bērnudārzu būvniecības kritērijus un kārtību: tos bija paredzēts būvēt, ja pašvaldībā rindā bija vairāk nekā 50 cilvēku. Bet nevajag būvēt pašas ēkas – ES nauda var aiziet apkurei un ventilācijai, jauniem celiņiem un zaļajām zonām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektā aprēķinātā summa tiks izlietota 2024.–2026.gada periodā, tas ir, līdz nākamajām Seima vēlēšanām. Turklāt lauvas daļa – 17 626 368 eiro – paredzēta tieši programmas pēdējam gadam. Atcerēties!