No 2023. gada 1. septembra visi bērnudārzi Latvijā – gan privātie, gan sabiedriskie – pāries uz valsts valodu. Arī bērni, kuri šogad ies pirmajā klasē, mācīsies tikai latviešu valodā. Pāreja uz valsts mācību valodu skars visus bērnus Latvijā, arī tos, kuriem ir runas traucējumi un citas diagnozes. Šādu bērnu vecāki ir noraizējušies, ka pilnīga iegrimšana citā valodas vidē var negatīvi ietekmēt viņu veselību. Vairāk lasiet stāstā par Ludmilu Pilipu raidījumā Domskaya Ploshchad LR-4.
Dina ir īpašu bērnu mamma. Divus gadus vecs dēls ir autists, četrus gadus veca meita ir ar invaliditāti un apmeklē logopēdisko bērnudārzu. Pateicoties speciālistiem, meitene sāka attīstīt runu, un viņa iemācījās dažus vārdus savā dzimtajā valodā. Dina uzskata šo progresu. Viņa gan pauž bažas, ka pāreja uz latviešu valodu var ne tikai apturēt pozitīvo procesu, bet arī kaitēt bērna veselībai.
“Logopēdiskais bērnudārzs ir ne tikai skaņu ielikšana, bet arī tad, kad bērns tikko sāk runāt, kā manā situācijā. Manai meitai būs 4 gadi. Kopš septembra bērnudārzi ir latviešu valodā, un viņā tikko sāk parādīties vārdi “mamma”, “jā”. Nevaru iedomāties, kā būs… Vismaz atstāja bilingvālu – tiem bērniem, kuri tikai sāk runāt.”
Audiologopēde Veronika Davydova strādā bērnudārzos ar bērniem, kuriem ir runas problēmas. Pēc viņas teiktā, šādu bērnu ir diezgan daudz.
“Šiem bērniem ir ļoti maz uzmanības. Viņi nepieņems norādījumus valodā, kas nav dzimtā valoda. “Paņemiet pildspalvveida pilnšļirci” ir viena soļa instrukcija. “Paņemiet pildspalvu un paņemiet to pie galda” – divpakāpju. Pie mums nāk bērni, kas saprot vienu instrukciju, un labākajā gadījumā gada laikā nonāk pie divpakāpju.
Pēc audiologopēdes domām, pilnīga pāreja uz citu mācību valodu var būt ļoti sarežģīta bērniem ar runas problēmām mazākumtautību skolās un bērnudārzos, kur vairumam bērnu dzimtā valoda ir krievu valoda.
Prakse rāda, ka veseliem bērniem, lai adaptētos svešvalodas vidē, nepieciešams periods no pusgada līdz gadam, bet bērniem ar runas traucējumiem un citām diagnozēm šis periods ir ievērojami ilgāks.
- teica Veronika Davidova
Bērnu psiholoģe Kristīna Ļihanova uzskata, ka liela nozīme šajā situācijā ir tam, kā vecāki sagatavoja bērnu pārejai uz mācībām latviešu valodā:
“Ļoti liela atbildība gulstas uz vecākiem, lai bērni iepazītos ar valodu, pirms nonāk vidē, kurā runā latviski. Tas būs šoks, ja viņš tiks pārvietots uz vidi, kurā viņš neko nesaprot. Kā iepazīstināt? Caur multenēm, krūzēm, lai bērns pierod un dzird šo runu. Un, ja bērns sēdēja mājās un dzirdēja tikai vienu valodu – un viņš pēkšņi tiek nosūtīts uz bērnudārzu ar citu valodu – tas viņam ir šoks.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Olita Ārkle atzīmēja, ka šajā situācijā ir jāpalīdz vecākiem. Tāpēc ministrija septembrī plāno rīkot izglītojošus seminārus, uz kuriem aicināti vecāki. Tur tiks uzklausīti visi problemātiskie jautājumi.
“Tas, kam mēs pievēršam īpašu uzmanību, ir vecāku atbalsts. Aicinām vecākus uz semināriem, kas notiks septembrī. Protams, tiem, kam ir īpaši bērni, ar runas vai citām problēmām. Mēs runāsim ar visiem, pārrunāsim kopīgas problēmas un meklēsim risinājumu.
Vienlaikus Olita Ārkle apliecināja, ka visiem bērniem, arī tiem, kuriem ir īpašas vajadzības, mācības notiks latviešu valodā. Bet šādu bērnu mācīšanai būs īpaša pieeja. Proti, tā būs individuāla mācību programma, skolotāja un skolotāju palīgu, logopēda un psihologa papildu palīdzība, kā arī valsts nodrošinājums ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.
“Sekojām līdzi studiju rezultātiem, arī starptautiskajiem, pieņemot lēmumu, ka visi bērni var pāriet uz izglītību latviešu valodā un viena skola varēs visu. Otrkārt, noteikumi nosaka, ka bērniem ar īpašām vajadzībām ir tiesības saņemt individuālu un personisku palīdzību valsts valodas apguvē.
Tas nozīmē, ka individuālos plānus papildinās atbalsta personāls. Tas ir skolotāja palīgs, logopēds, psihologs un, protams, speciālās izglītības skolotājs. Sagaidām, ka šiem pedagogiem tieši klasēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām tiks piešķirti papildu līdzekļi no valsts budžeta nākamajā mācību gadā.
Olita Ārkle pastāstīja, ka Latvijā 1.-4.-7.klasē ir 13 345 pirmsskolas vecuma bērni, no kuriem 679 ir bērni ar runas un fiziskām problēmām.
“Ir datu bāze par bērniem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir īpaša programma. Šādu bērnu aizvešana uz skolu, pirmkārt, tiek veikta diagnostika. Skolotājiem jāsaprot, ko šis bērns var, kāds viņam ir latviešu valodas zināšanu līmenis, kādas ir attīstības problēmas. Un šī diagnoze ir rīcības plāns visa kolektīva – skolotāja un atbalsta personāla turpmākajam darbam. Un vēl viens svarīgs nosacījums ir sadarbība ar vecākiem, lai bērns justos ērti gan skolā, gan mājās.”
Olita Arklē atzīmēja, ka būs adaptācijas periods bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri pirmo reizi tiks iekļauti jaunās grupās ar apmācību tikai latviešu valodā, bet turpmāk ar visiem būs jāsazinās šajā valodā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.