Lasīšanas Laiks:2 Minute(-s), 23 Sekunde(-s)

Bērniem interese par lasīšanu jārada jau agrā vecumā – pirmskolas un sākumskolas posmā, aģentūrai LETA atzina reģionālo bibliotēku pārstāvji.

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas Rēzeknes pilsētas Bērnu bibliotēkas vadītāja Lāsma Leiņa-Sviridenko pauda, ka bērnu lasītprasme ir jāsāk veicināt sākumskolas posmā, lai, bērnam kļūstot vecākam, tā jau būtu attīstīta. Viņas ieskatā, prasmes attīstīšanā jābūt iesaistītiem gan skolotājiem, gan vecākiem – ja bērns nelasa, iespējams, nepieciešami tieši viņam atbilstoši teksti. 

Bērni galvenokārt izvēlās lasīt komiksus, svarīgas esot arī ilustrācijas. Savukārt vecāki mudina lasīt grāmatas latviešu valodā – īpaši ģimenēs, kur sarunvaloda ir krievu. Pēc Leiņas-Sviridenko novērojumiem, visbiežāk iepazīties ar bibliotēku bērnus atvedot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, jo nereti vecākiem trūkst laiks, ko atvēlēt kopīgam bibliotēkas apmeklējumam. 

Vairākās bibliotēkās norādīja, ka cilvēki ir atsākuši apmeklēt bibliotēkas klātienē pēc pandēmijas ierobežojumu beigām. Jelgavas bērnu bibliotēkā “Zinītis” atzīmēja, ka reģistrēto bērnu un jauniešu skaits pieaudzis par 86%. “Lielu interesi” par bibliotēkas darbu izrāda arī jaunās ģimenes ar bērniem.

Vecāki uz bibliotēku sāk vest bērnus divus līdz trīs gadu vecumā, atzīmēja Ventspils bibliotēkas Bērnu nodaļas vadītāja Inga Markule. Pēc viņas novērojumiem, grāmatas lasa lielākoties pirmsskolas un mazo klašu skolēni, kā arī interese par lasīšanu samazinās, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam.

Arī Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Solvita Erta novērojusi, ka visbiežāk bērni uz bibliotēku nāk ar ģimenēm, bet jau 1.klases laikā sāk nākt arī patstāvīgi. Esot arī iepazīšanās nodarbības ar izglītības iestādēm.

Aptaujātās bibliotēkas bērnu intereses veicināšanai rīko dažādus pasākumus, piemēram, skaļās lasīšanas konkursus, kuros bērni “aktīvi iesaistās”, kā arī pasākumus grāmatu popularizēšanai. Liela nozīme grāmatu izvēlē arī esot vienaudžu viedoklim.

Preiļos gan bērni vairāk izvēloties pavadīt brīvo laiku pēc mācību stundām, tomēr, pēc Bērnu literatūras nodaļas vadītājas novērojumiem, tas nemaz neesot slikti, jo bērns atrodas vidē, kur grāmatas ir brīvi pieejamas. 

Grūtāk ir rast risinājumus, kā uzrunāt jauniešus. Erta novērojusi, ka jauniešiem nepatīk, ja viņiem uzspiež lasīt grāmatas, tāpēc bibliotēkām būtu jārada brīvāka vide, kā arī vairāk jārunā jauniešu valodā. 

Aģentūra LETA jau rakstīja, otrdien tika paziņoti starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma “PIRLS 2021” rezultāti. Kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) redzējumā būtu nepieciešams attīstīt digitālai lasītprasmei pielāgotu saturu, jau pirmsskolas un sākumskolas posmā bērnu interesei par tehnoloģijām “atbildot ar kvalitatīviem tekstiem un lasīšanas materiāliem”.

Digitālo tehnoloģiju attīstību noliegt uzrunātās bibliotēkas nevarot, bet ir atšķirīgi viedokļi par to izmantošanu lasītprasmes veicināšanai. Limbažu bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Liāna Podziņa esot novērojusi, ka, lai gan bibliotēkā ir pieejamas grāmatas arī digitālā formātā, bērni vairāk izvēloties taustāmā formā. Lasīt grāmatas digitālā formātā visbiežāk izvēlas jaunieši. Līdzīgu nostāju pauda Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēkā “Zinītis” un Rēzeknes pilsētas Bērnu bibliotēkā. Turpretim Preiļu bibliotēkā esot izveidots ģimenes digitālo aktivitāšu centrs, kuru pērn apmeklēja 3528 interesenti, liecina bibliotēkas pārskatā paustie dati.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Aizvadītajā diennaktī dzēsti 12 kūlas ugunsgrēki
Next post Atrasts arī otrs Krāslavas novadā ezerā bojāgājušais cilvēks