Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļa satiksmes likumā, kas paredz ārvalstniekiem noteikt pienākumu deklarēt trešajās valstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā.
Likums nosaka, ka par tādā ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kas nav deklarēts, piemēros naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 55 līdz 140 eiro.
Izmaiņas arī paredz, ka, sākot faktisku dalību ceļu satiksmē Latvijā, būs jāveic trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšana, norādot laika periodu, kurā transportlīdzekli izmantos ceļu satiksmē Latvijā, kā arī transportlīdzekļa marka un modelis, reģistrācijas valsts, īpašnieka/turētāja vārds un uzvārds un citi.
Deklarēšanu varēs veikt elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus.
Izmaiņas paredz arī nodrošināt transportlīdzekļu vadītājam pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas tiesības valsts teritorijā vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekļi, lai veiktu regulārus pasažieru pārvadājumus valsts teritorijā, ja maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus, kā arī vadīt minētos transportlīdzekļus bez pasažieriem visā valsts teritorijā.
Tāpat likums paredz atteikties no transportlīdzekļa tehniskās apskates derīguma termiņa uzlīmes. Turpmāk faktu, ka transportlīdzeklim ir veikta valsts tehniskā apskate un ir atļauja dalībai ceļu satiksmē, apliecinās ieraksts reģistrā, kā arī personai izsniegtais tehniskās apskates novērtējuma apliecinošs protokols.
Precizēta arī kārtība transportlīdzekļa evakuācijai no ātrgaitas autoceļiem, nosakot, ka pārvaldītājs var pārvietot piespiedu kārtā transportlīdzekli no ātrgaitas ceļa, pirms transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas savācot datus par pārkāpumu un nosūtot tos policijai.
Patlaban, ja uz ātrgaitas ceļa ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, transportlīdzekli drīkst evakuēt tikai, ja ir uzstādīta papildzīme “Strādā autoevakuators”.
Latvijas bēgļa vai alternatīva statusu ieguvušam Baltkrievijas pilsonim būs atļauts trīs gadus reģistrēt transportlīdzekli Latvijā bez nepieciešamās sertifikācijas.
Tāpat likumā precizētas vairākas definīcijas, tostarp elektroskrejriteņa.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.