Ar pārbaudi – vai mazākumtautību skolu skolotāji jau no 1. septembra var mācīt skolēnus latviešu valodā, kā arī paziņot par nodomu izveidot īpašu “Austrumu programmu”, IZM vadītāja Anda Čakša izdara divu- dienas vizīte Latgalē. – Raksta lsm.lv.
Ministra pirmie secinājumi ir satraucoši. Mazākumtautību skolu skolotāji nav gatavi mēneša laikā pāriet uz vienotu mācību modeli tikai latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē. Viskritiskākā situācija izveidojusies Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī. Pierobežas rajonos jādomā, kā nodrošināt tādu pašu izglītības kvalitāti kā blīvāk apdzīvotās vietās. Skolas, kuras nav gatavas pāriet uz jaunu izglītības modeli, ir liels drauds nacionālajai drošībai, pārliecināts ministrs.
“Rēzeknes pilsēta manī rada satraukumu. Es redzu, ka pašvaldībai daudz jāstrādā pie pedagogu sagatavošanas,” uzsvēra ministrs un ieteica meklēt Rēzeknē skolotāju palīgus un skolotājus, kuri ar bērniem varētu sazināties latviešu valodā.
Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slisāns atzīmēja, ka skola ir dzīva Latvijas robeža, un vidusskolām te jābūt. Vietējiem iedzīvotājiem vidusskolas posma uzturēšana ir svarīgs ģeopolitisks un drošības jautājums.
“Lai vismaz 10% jauniešu, kas šeit mācās, paliktu Latvijā, šeit izveidotu savas ģimenes, atvērtu biznesu vai strādātu, mums ir vajadzīga skola,” sacīja vecāku pārstāvis Baltinavas vidusskolas domē Andris Šlišāns.
Ministre norādīja, ka neatbalsta ideju par uzņemšanas kritēriju pazemināšanu un cer, ka politiķi atbalstīs īpašas Austrumu programmas izveidi. Tajā varētu būt septiņas skolas austrumu pierobežas zonā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.