Cik jāmaksā produktiem, kam derīguma termiņš beidzas pēc dienas vai stundas?

Iepērkoties veikalā, ikviens ir manījis produktus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām. Šie produkti bieži vien ir novietoti īpašās atlaižu sadaļās, un uz tiem ir norādīta samazināta cena. Tomēr cik jāmaksā par šiem produktiem? Vai to vērtība tiešām ir atbilstoša, un kādi faktori būtu jāņem vērā, pērkot pārtikas preces, kam derīguma termiņš beidzas pēc dienas vai pat stundas?

PVD norāda, ka pārtikas produktu derīguma termiņu nosaka tā ražotājs.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka pārtikas produkti, kuru marķējumā norādīts minimālais derīguma termiņš “ieteicams līdz…”, mājsaimniecībā var tikt patērēti arī pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām. Tie parasti ir zemāka riska produkti, kuri nav jāuzglabā īpašos apstākļos, piemēram, putraimi, milti, eļļa, brokastu pārslas u.tml.

“Ieteicams līdz…” nozīmē, ka līdz norādītā termiņa beigām ražotājs garantē, ka pārtikas produkts nezaudēs tam raksturīgās īpašības – garšu, smaržu, konsistenci.

Pēc norādītā termiņa beigām produkts joprojām ir drošs lietošanai uzturā, tomēr tas var zaudēt kādu no iepriekš minētajām īpašībām.

Savukārt pārtikas produkti, kuru marķējumā norādīts “izlietot līdz…”, ir jāizlieto norādītā termiņa ietvaros. “Izlietot līdz…” parasti norāda produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, piena, gaļas, zvejas produkti, konditorejas izstrādājumi ar krēmu u.c., un pēc derīguma termiņa beigām var apdraudēt patērētāja veselību.

Ir pārtikas produkti, kuriem nav jānorāda minimālais derīguma termiņš, piemēram, svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti; vīniem un dzērieniem, kur spirta koncentrācija ir vienāda vai lielāka nekā 10%; maizei un konditorejas izstrādājumiem, ko parasti patērē 24h laikā pēc izgatavošana; etiķim, vārāmajam sālim, cukuram cietā veidā, saldumiem, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta vai iekrāsota cukura, košļājamai gumijai.

Pārtikas produkts drīkst atrasties tirdzniecībā līdz tā derīguma termiņa beigām, tas ir – ja derīguma termiņš ir 1. augusts, tad produkts drīkst būt tirdzniecībā līdz 1. augustam, to ieskaitot.

Vaicājot, cik jāmaksā produktiem, kam derīguma termiņš beidzas pēc dienas, PVD uzsver, ka cenu politika ir tirgotāja pārziņā. Arī normatīvajos aktos tas nav noteikts un Pārtikas un veterinārais dienests to nekādā veidā neuzrauga.

“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta, ka produktus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, bet kas vēl ir droši lietošanai uzturā, izvietojam tam īpaši paredzētos plauktos ar norādi “Samazināta cena”, kā arī produktu apzīmējam ar īpašu uzlīmi, uz kuras norādīta sākotnējā un jaunā cena.

“Tas dod iespēju klientam iegādāties kvalitatīvu produktu par vēl izdevīgāku cenu. Esam iekšēji izstrādājuši vadlīnijas, pēc kurām nosakām atlaides produktiem, kam tuvojas derīguma termiņa beigas. Būtiskākais atlaides noteikšanas kritērijs ir produkta derīguma termiņa beigu datums.

Pārtikas produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, bet kurus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām” ir iespēja ziedot, novirzām dažādām biedrībām vairākos Latvijas reģionos. 2023. gadā vien novirzījām vairāk nekā 700 tūkstošus pārtikas vienību dažādām labdarības organizācijām, kas produktus tālāk izmanto pārtikas pakām un zupas virtuvēm trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem.

Tāpat jau vairākus gadus sadarbojamies arī ar vairākiem Latvijas zooloģiskajiem dārziem, ziedojot nestandarta augļus un dārzeņus, ko nevaram piedāvāt saviem klientiem, taču tos atzinīgi novērtē zoodārza iemītnieki.”

Arī “Lidl” pārstāvji norāda, ka ir iekšējās procedūras, kas to nosaka. Šādas atlaides parasti ir divu veidu – vai nu procentuāli no sākumcenas vai arī naudas izteiksmē no sākumcenas.

“Atlaides var labi pamanīt no oranžajām un citu krāsu uzlīmēm uz produkta vai arī no elektroniskajām cenu zīmēm, kas atlaides produktiem ir sarkanas, pamanāmi norādot atlaides apjomu.

Atlaides pārtikas produktiem bieži ir vairāku desmitu procentu apmērā no oriģinālās cenas, tāpēc ir arī klienti, kas speciāli nāk uz “Lidl” veikaliem, lūkojoties pēc šīm atlaidēm.

Visiem produktiem, kam drīzumā beigsies derīguma termiņš vai ir norāde “ieteicams līdz”, tiek piemērota atlaide. Produkti ar īsāko derīguma termiņu ir veikalā ceptie miltu izstrādājumi un karstās ātrās uzkodas, kas plauktā netiek turētas ilgāk par dažām stundām.

Tāpat jāņem vērā, ka “Lidl” veikalos tiek veiktas arī speciālās svaiguma kontroles, kad tiek pārbaudīti produkti, kā piemēram, augļi un dārzeņi un ja tie ir iebojājušies, tiek izņemti no tirdzniecības,” skaidro pārstāvji.

“Lidl” produktu nocenošana atšķiras dažādām produktu kategorijām. Primārā atšķirībā būs starp pārtikas un nepārtikas precēm. Nepārtikas preču gadījumā pāris reizes gadā pat tiek rīkotas īpašas lielās izpārdošanas, kad preces nopērkamas par cenām, kas sākas no 1 eiro.

“Pārtikas produktu gadījumā lielais dalījums ir tādos produktos kā makaroni, konfektes, konservi un tamlīdzīgi, kas jau sākotnēji tiek ražoti ar ilgāku derīguma termiņu. Jūtīgāki ir dzesējamie un aukstuma kamerās tirgotie produkti – piena produkti, svaigā gaļa, zivis – kas ir ar īsākiem derīguma termiņiem, tāpēc derīguma termiņam tuvojoties tos bieži nocenojam.

Vienlaikus, svarīgākais šeit ir produkta kvalitātes jautājums – ja regulārās svaiguma kontroles laikā produkta kvalitāte vairs nav atbilstoša, to uzreiz izņem no tirdzniecības un nodod utilizācijai,” vēsta pārstāvji. 

“Lidl” gan uzsver, ka nepārdod preces un produktus, kuriem tuvojas to ieteicamā lietošanas termiņa beigas, tos nododam labdarības organizācijām.

Lielākās organizācijas, ar ko sadarbojas “Lidl” – Latvijas Samariešu apvienība projektā “Paēdušai Latvijai”, biedrība “Tavi Draugi”.

Inga Bite, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja, skaidro, ka  “Rimi” piedāvā iespēju ar būtisku atlaidi iegādāties produktus ar pēdējo dienu termiņu.

“Šie produkti veikalos ir viegli pamanāmi un marķēti ar oranžu uzlīmi. Produktu nocenošanu mūsdienās veic veikala darbinieki, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības, kas, vadoties pēc preces derīguma termiņa un apgrozījuma veikalā, attiecīgi ļauj izrēķināt nepieciešamo cenas samazinājumu.

Kopumā preces ar pēdējo dienu termiņu pircējiem ir iespēja iegādāties līdz 50% lētāk nekā preces regulārā cena,” skaidro Inga. 

Vaicājot par preces nocenošanas iemesliem, “Rimi” pārstāve skaidro, ka tie var būt divi – precei tuvojas derīguma termiņa beigas vai arī preces iepakojumam ir maznozīmīgs bojājums.

“Jāpiebilst, ka tie neietekmē produkta kvalitāti un tos droši var lietot uzturā. Lielākoties produkti ar pēdējo dienu termiņu ir svaigā pārtika: 90% piedāvājuma veido gaļa, zivis, piena produkti, olas, maize, gatavā pārtika un gatavā kulinārija. Produktu saraksts ar pēdējās dienas termiņu katrā veikalā tiek atjaunots reizi dienā.

Atkarībā no veikala formāta tajā katru dienu var būt desmitiem vai simtiem šādu produktu, tomēr produktu apjoms nav neierobežots, tāpēc ir iespējamas situācijas, kad produkts tiek ātri izpirkts.

Pērnajā pavasarī “Rimi” ieviesa iespēju lietotnē ērti apskatīt informāciju, kādi produkti ar pēdējo dienu termiņu pieejami tuvākajā Rimi veikalā. Rimi novērojumi rāda, ka pircēji šo iespēju aktīvi izmanto. Pircēji visbiežāk iegādājas maizi, svaigo gaļu, gatavo produkciju, piena produktus un gaļas izstrādājumus.

Vidējais pārtikas apjoms, ko šis īpašais ”Rimi” piedāvājums pērn Latvijā ik mēnesi izglāba no utilizēšanas, bija gandrīz 32 tonnas maizes, gandrīz 22 tonnas svaigās gaļas, 21 tonna  gatavotās pārtikas, gandrīz 16 tonnu piena produktu un 6,5 tonnas gaļas produktu.”

Vaicājot, vai “Rimi” veikali arī ziedo pārtiku, pārstāve norāda, ka “Rimi” aktīvi sadarbojas ar pārtikas banku “Paēdušai Latvijai”, kur ziedo dažādus pārtikas produktus, piemēram, svaigas zivis, marinētu gaļu, kupātus, svaigu gaļu, piena produktus, maizi u.c., kas ir nozīmīgs atbalsts trūkumcietējiem viņu maltītes papildināšanai.

“Ja agrāk šķita, ka atbalsts trūkumcietējiem ar pārtikas pakām sastāv tikai no makaroniem, cukura un eļļas, tad šobrīd, sakārtojot sarežģītus iekšējos procesus un panākot izmaiņas arī likumdošanā, kādu pārtiku Rimi drīkst ziedot, preču klāsts ir plašs un pārtikas pakām tiek ziedoti tādi paši kvalitatīvi pārtikas produkti, ko ikdienā iegādājas mūsu pircēji.

No ”Rimi” puses esam gatavi ziedot vēl vairāk pārtikas, tāpēc kopā ar Pārtikas banku strādājam pie organizācijas kapacitātes palielināšanas, lai varētu sniegt atbalstu vēl plašākam cilvēku lokam visā Latvijā.

Pērn ”Rimi” ziedoja vairāk nekā 560 tonnu pārtikas, salīdzinot ar 276 tonnām 2022. gadā, ko ikdienā nevalstiskās organizācijas visā Latvijā nogādājušas tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Savukārt tie pārtikas produkti, kas neatbilst pārtikas ziedošanas vai produktu nocenošanas kritērijiem, nonāk biogāzes ražošanai vai utilizācijai, sadarbojoties ar specializētajām un PVD reģistrētām kompānijām.”