VienkÄrÅ¡ota metodoloÄ£ija
DivdesmitÄ gadsimta vidÅ« bija izplatÄ«ta teorija, ka viens suÅa dzÄ«ves gads ir vienÄds ar septiÅiem cilvÄka dzÄ«ves gadiem. TÄs pamatÄ bija pieÅÄmums, ka cilvÄks dzÄ«vo vidÄji 70 gadus, bet suns – vidÄji 10 gadus.
Lai gan tas ir vienkÄrÅ¡Äkais veids, kÄ noteikt dzÄ«vnieka vecumu, tas pilnÄ«bÄ neatbilst realitÄtei, un daudzi zinÄtnieki no tÄ jau ir atteikuÅ¡ies.
Lebo teorija
FranÄu veterinÄrÄrsts A. Lebo ierosinÄja citu skaitÄ«Å¡anas teoriju. ViÅÅ¡ aplÅ«koja cilvÄku un suÅu vispÄrÄjos attÄ«stÄ«bas posmus un ÅÄma vÄrÄ kucÄna paÄtrinÄto attÄ«stÄ«bu.
ZinÄtnieks salÄ«dzinÄja pubertÄtes, brieduma un ilgmūžības vecumu. SaskaÅÄ ar viÅa versiju suÅa pirmais dzÄ«ves gads ir lÄ«dzvÄrtÄ«gs 15 cilvÄka gadiem, divus gadus veca dzÄ«vnieka vecums ir lÄ«dzvÄrtÄ«gs 24 cilvÄka gadiem, un katrs nÄkamais gads atbilst 4 cilvÄka gadiem.
TomÄr veterinÄrÄrsts neÅÄma vÄrÄ atseviÅ¡Ä·u Å¡Ä·irÅu attÄ«stÄ«bas Ä«patnÄ«bas, un laika gaitÄ izrÄdÄ«jÄs, ka dzÄ«vnieka lielums ietekmÄ tÄ mūža ilgumu.
KÄ noteikt suÅa “cilvÄka” vecumu
MÅ«sdienu pÄtnieki apgalvo, ka suÅa mūža ilgums ir atkarÄ«gs no tÄ lieluma. Lai klasificÄtu dzÄ«vniekus, tie tika iedalÄ«ti 4 svara kategorijÄs.
Proti:
MazÄs Å¡Ä·irnes, kas sver lÄ«dz 10 kg, Äivava, pÅ«deļi;
vidÄjÄs Å¡Ä·irnes, kas sver no 10 lÄ«dz 25 kg, buldogi;
lielas, 25-45 kg, afgÄÅu kurts, labradors;
Milzu Å¡Ä·irnes, 45 kg, mastifs, vÄcu dogs.
ZinÄtnieki ir noskaidrojuÅ¡i, ka lÄ«dz 3-4 gadu vecumam suÅi attÄ«stÄs vienÄdi, 3 gadus vecs dzÄ«vnieks ir lÄ«dzvÄrtÄ«gs 28 gadus vecam cilvÄkam. Un pÄc tam milži turpina novecot gandrÄ«z vienÄdÄ tempÄ (kas ir pretrunÄ ar Lebo teoriju).
VidÄja lieluma suÅiem novecoÅ¡anÄs temps palÄninÄs – jo mazÄk dzÄ«vnieks sver, jo mazÄk viÅÅ¡ noveco.
Mazo Å¡Ä·irÅu suÅiem pÄc 3 gadu vecuma katrs nÄkamais gads ir vienÄds ar 4 cilvÄka gadiem, vidÄja lieluma suÅiem – ar 4,5 gadiem, bet lielajiem suÅiem – ar 5 gadiem.