Cilvēki satraukti – lapsa Mārupē uzbrūkot kaķiem

Lapsa – vistu zagle, ko soda varenais pīlēns Tims vai kāds cits zvērs, eksistē tikai pasakās. Realitātē ar pīlēniem kūmiņš tiek galā viens un divi. Tā nesmādē arī trušus un kaķus. Vēl vairāk, ar lauku teritoriju tām nepietiek, tās sākušas medīt arī pilsētā! Ko iesākt?

Sociālajā platformā “Facebook” nesen parādījās kādas iedzīvotājas ieraksts par lapsu zvērībām Mārupes pusē. Ieraksts guva lielu rezonansi ar to dalījās vairāk nekā simts lietotāju un komentāros viens pēc otra sabira pieredzes stāsti par lapsas – slepkavas gaitām no Mārasciema līdz Bīriņiem. Kāds lapsu redzējis tipinām pa Vecozoliem, cits to sastapis Māliņu ielā.

“Tev iespējams bija salds miegs, bet man gan ne – no plkst 4:10 es nespēju vairs gulēt, izdzirdot, kaķi (šis jau ir trešais nedēļas laikā), kuru ievelk mežā lapsa, kaķim kliedzot, spiedzot un raudot.

Kā es zinu, ka tā ir lapsa? Mans atvērtais logs un caurais miegs, diemžēl, palīdz sadzirdēt medību kulmināciju līdz pēdējai skaņai, kura ir dzirdama mazāk par 1 minūti līdz ievelk kaķi mežā. Paiet pauze un lapsa rej. Jā, jā- lapsas rej, jo sauc bērnus.

Tev šķiet, ka tas ir dziļi mežā – tad saku, nē! Tepat pie galvenās takas, kas ieiet Mārupes mežā un, kur ikdienā pastaigājas mammas ar ratiem; vietējie iet skriet.

Šai nekaunīgai lapsai nav vajadzīgs mežs, lai medītu. Lūdzu, turi savu kaķi pa nakti iekšā. Šī lapsas ģimene ir atradusi veiksmīgi medīt ārā no meža,” vēstīts ierakstā.

Devāmies noskaidrot, kā Mārupes iedzīvotājus atbrīvot no šīs ligas. Konsultē PVD, Latvijas mednieku asociācija un Mārupes dome.

Mārupes novada iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma, stāsta, ka pati nav ticējusi, ka lapsas var apēst kaķus. “Tādas kaķu cīniņa visai šaušalīgās skaņas es jau tiku dzirdējusi arī iepriekš, bet īpašu uzmanību nepievērsu. Domāju, ka kaķi cīnās savā starpā. Pavasarī tas likās normāli, bet skaņas turpināja vasarā. Pēc kaķa bļāvieniem atskanēja suņu rejas.

Pagājušā nedēļā, parasti uz rīta pusi šis scenārijs atkārtojās trīs reizes.

Kaķi pazūd. Es neredzu citu izskaidrojumu kā lapsu. Dzīvoju šeit četrus gadus un neesmu redzējusi nevienu ar auto notriektu kaķi. Pati lapsas esmu manījusi arī dienas laikā, vietā kur notiek aktīva kustība, brauc bērni ar divriteņiem, mammas ar ratiņiem. Taisnību sakot neomulīgi, ja nu lapsa uzbrūk, piemēram, bērnam?”

PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova stāsta:

“Arī savvaļas dzīvnieki mēģina dzīvot un izdzīvot tādā vidē, kāda tiem ir pieejama, līdz ar to tie mēģina piemēroties dzīvei arī pilsētvidē un aizvien biežāk pilsētvidē var novērot dažādus savvaļas, tai skaitā meža dzīvniekus.

Ja savvaļas dzīvnieki traucē cilvēkiem (piemēram, lapsa kā savu dzīvesvietu ir izvēlējusies bērnudārza pagalmu, kā rezultātā tiek apdraudēti bērni ) vai tiem novēro savvaļas dzīvniekiem netipisku uzvedību, piemēram, bezbailīgi tuvojas cilvēkiem, ir agresīvi – uzbrūk cilvēkam, mājas dzīvniekiem vai tieši pretēji – ir pārāk mierīgi – nebēg no cilvēka, kad tas tuvojas, tad ir jāziņo attiecīgajai pašvaldībai, kas organizēs vai nu savvaļas dzīvnieka izķeršanu un pārvietošanu, vai arī lems par kādu citu tālāku rīcību ar šo dzīvnieku. Pašrocīgi iedzīvotājiem noteikti neko nevajag uzsākt! ”

Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzsver, ka svarīgi iedzīvotājiem neko nedarīt uz savu galvu. “Ja lapsa dara nejaucības lauku teritorijā, piemēram, apseko kūtis, tad jāvēršas pie vietējā mednieku kolektīva vai zināma mednieka ar licenci un jāsarunā lietu nokārtot. Ja lapsa posta darbus veic pilsētā, tad par tās neitralizēšanu lemj konkrētās pašvaldības Medību koordinācijas komisija.”

Mārupes domes deputāts Nikolajs Antipenko ir ne tikai mednieks ar 40 gadu stāžu, bet jau piecpadsmit gadus vada Medību koordinēšanas komisiju. Viņš, pirms rakstīt iesniegumu komisijai, aicina iedzīvotājus vēsu galvu apdomāt situāciju. “Mums ir jāsaprot, ka tur, kur tagad Mārupes novadā sacelti jaunie ciemati un mājas, bija mežs. Meža zvēru mājās. Cietēji patiesībā ir viņi. Viņu mājās notikusi ielaušanās.

Dzīvojot tuvu mežam, ir jārēķinās ar iespēju satikt briedi, zaķi, stirnu vai lapsu. Vienkārši ir jāiemācās sadzīvot.

Protams, es šeit nerunāju par reāliem postījumiem. Piemēram, mūsu novadā mežacūkas siroja kādā privātīpašumā, postīja dārzu, biedēja bērnus, uzbruka suņiem, bija agresīvas. Vai cūkas, kuras sāka sīrot kapos, postot apbedījumus. Šādās situācijās, protams, tika pieņemts lēmums par likvidāciju. Taču katrs notikums jāskatās atsevišķi. Piemēram, cilvēks ziņo par agresīvu cūku, mēs aizbraucam apsekot, bet izrādās, ka saimnieks mēģinājis noķert sivēnu, tas kviecis un cūku mamma gājusi uzbrukumā. Šoreiz man jāsaka, taisnība ir cūkas pusē. Viņa metās palīgā savam bērnam.

Runājot par lapsām, labā ziņa ir tā, ka jau piecus gadus nav konstatēta trakumsērga lapsām.

Tātad, ja lapsa vienkārši dodas savās gaitās, nav pamata celt trauksmi. Cita lieta, ja lapsa ir slima un neadekvāta.

Pavisam nesen lidostas pusē vienu tādu neitralizējām. Vēl jāatceras, ka lode ir galējais risinājums. Un vēl – lode ne vienmēr lido tur, kur mednieks plāno. Reiz mums bija izsaukums uz privātu dīķi, kur ieviesušies bebri, bet šaut teritorijā, kur ir arī suņi un iedzīvotāji ir riskanti. Atradām risinājumu dīķī ierokot sietu, lai bebri netiek iekšā. ”

Ziņot par satiktiem meža zvēriem pilsētā, protams vajag, bet nevajag pieprasīt, lai tos nošauj. Antipenko kungs norāda, ka katru iesniegumu viņi izskata desmit dienu laikā un aizbrauc apsekot norādīto adresi. “Mēs parasti sākam ar to, ka sniedzam rekomendējoša rakstura ieteikumus. Piemēram, izveidot ap savu kartupeļu dobi žogu, iegādāties dažādus repelentus jeb atbaidītājus dzīvniekiem. Klāsts ir patiešām liels.

Tāpat neieteiktu uz savu galvu likt slazdus, jo slazds nešķiro, tajā var nonākt gan suns, gan kaķis.”

Brīdī, kad iesniegums izskatīts, apsekota adrese, kur zvēri veic postījumus, seko nākamais solis – lēmuma pieņemšana. Ja postītāji ir cūkas vai brieži, tad pašvaldība vēršas ar iesniegumu Valsts meža dienestā, lai saņemtu atļauju zvēra likvidācijai. Ņemot vērā, ka lapsa skaitās nelimitētais dzīvnieks, atļauja tās nogalināšanai nav jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu.

Nikolajs Antipenko uz jautājumu par lapsām, kas Mārupes pusē apēd kaķus atbild īsi un strupi : “Neticu!” , pēc brīža paskaidrojot sīkāk, ka kaķis pats ir plēsējs, ar kuru nereti galā netiek pat lūsis un vilks. “Tās izklausās pēc urbānās leģendas! Taču ziņot par to var un vajag, aizbrauksim, apsekosim, dosim slēdzienu!”