Veselības ministrija (VM) nākamajā gadā plāno turpināt vairākus epidemioloģiskās drošības pakalpojumus Covid-19 infekcijas ierobežošanai, paredz ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums, ko otrdien atbalstīja valdībā.
Patlaban Latvijā vēl nav sasniegts tāds inficēšanās ar Covid-19 līmenis, kad inficēšanās riski sabiedrībai ikdienas situācijās būtu minimāli, kā arī joprojām pastāv riski personām ar noteiktām hroniskām slimībām vai ievērojamu vecumu. Līdz ar to no rīcībpolitikas viedokļa ir būtiski saglabāt atsevišķu pasākumu īstenošanu arī 2023.gadā, tādējādi mazinot Covid-19 izraisītās sekas, kas ietekmējušas sabiedrības veselību kopumā, kā arī saglabājot gatavību kontrolēt un atbilstoši reaģēt uz negatīvām izmaiņām attiecībā uz Covid-19 izplatību valstī.
VM norāda, ka iedzīvotāju testēšanai uz Covid-19 infekciju ir būtiska loma jauna iespējamā Covid-19 uzliesmojuma izplatības savlaicīgai mazināšanai, līdz ar ko minētais pakalpojums nodrošināms arī 2023.gadā.
VM vērtējumā, esošajā epidemioloģiskajā situācijā, pieaugot Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitam, kā arī pacientu skaitam stacionāros, minimālais apjoms, kurā būtu turpināma testēšanas pakalpojuma nodrošināšana, ir stacionāro pacientu ar akūto respiratoro slimību simptomiem testēšana uz Covid-19 infekciju. Turpinot stacionāro pacientu testēšanas uz Covid-19 nodrošināšanu, tiks mazināti iespējamie ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saistītie riski, kuri var rasties ārstniecības personu prombūtnes dēļ gadījumā, ja infekcija izplatīsies stacionāro ārstniecības iestāžu medicīnas personāla vidū.
VM uzsver, ka, neparedzot valsts finansējumu testēšanas pakalpojumu nodrošināšanai stacionāros, tiks ierobežota iespēja savlaicīgi atklāt Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un nekontrolētu infekcijas izplatību, kas savukārt var radīt pārmērīgu slogu valsts veselības aprūpes sistēmai un tās kapacitātei, palielināt pacientu mirstību un negatīvi ietekmēt situāciju valstī visās nozarēs.
Papildus būtu jāņem vērā, ka epidemioloģiskās situācijas straujas pasliktināšanās gadījumā Covid-19 infekcijas izplatība var kļūt nekontrolējama, nodrošinot testēšanu tikai stacionārajās ārstniecības iestādēs. Šādā gadījumā būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi testēšanas pakalpojuma paplašināšanai atbilstoši konkrētajai epidemioloģiskajai situācijai.
Nereti Covid-19 infekcija ir izraisījusi iedzīvotājiem citu orgānu sistēmu bojājumus, tādēļ VM vērtējumā ir jāturpina minēto pacientu veselības uzraudzība, nodrošinot dinamisko novērošanu, paredzot valsts finansējumu minētā pakalpojuma turpināšanai 2023.gadā. Nenodrošinot dinamisko novērošanu pacientiem, kuru veselībai inficēšanās ar Covid-19 ir izraisījusi ilglaicīgus veselības traucējumu, pastāv iespēja, ka minētie veselības traucējumi izraisīs hroniskas slimības ar tālejošām sekām gan uz iedzīvotāju darbspējām, gan dzīves kvalitāti.
VM arī norāda, ka Covid-19 delta paveids daudzām pārslimojušām personām ir nelabvēlīgi ietekmējis orgānu darbību, kā rezultātā lielai daļai pacientu ir nepieciešama ilgstoša rehabilitācija. Tādēļ, lai uzlabotu minēto pacientu funkcionālās spējas, veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, vienlaikus nodrošinot viņiem iespēju ātrāk atgriezties ikdienas un darba gaitās, nepieciešams turpināt minētā valsts apmaksātā pakalpojuma sniegšanu, paredzot tam atbilstošu finansējumu.
VM skaidro – ja netiks atbalstīta subakūtās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana pacientiem, kuru veselību, tai skaitā, funkcionālās spējas ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 infekcijas pārslimošana, samazināsies iespēja uzlabot minēto iedzīvotāju dzīves kvalitāti, atgriežot viņus darba tirgū, kā arī minēto pacientu vidū var palielināties invaliditātes attīstības un pat mirstības no hroniskām slimībām risks.
Savukārt, lai novērstu Covid-19 infekcijas iespējamo izplatīšanos, īpaši ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs, VM vērtējumā arī turpmākajam periodam būtu jāparedz valsts finansējums individuālo aizsarglīdzekļu nodrošināšanai.
Gadījumā, ja valsts budžeta līdzekļi minētajam mērķim netiks piešķirti, pastāv iespēja, ka Covid-19 izplatīšanās gadījumā, var kritiski pieaugt inficēšanās augsta riska iestādēs, tādējādi vienlaicīgi apdraudot riska grupas iedzīvotāju, kā arī ārstniecības personu veselību, kas var negatīvi ietekmēt veselības aprūpes sistēmas noslogotību un veicināt nekontrolētu slimības izplatību un mirstību valstī.
Tikpat būtiski VM ieskatā nākamajā gadā paredzēt valsts budžeta līdzekļus papildu darbinieka piesaistei ģimenes ārsta praksē. Kā skaidro VM, lielākajā daļā gadījumu ģimenes ārsts ir pirmā ārstniecības persona, pie kura pacients vēršas veselības traucējumu gadījumā, taču, pieaugot saslimstībai, ģimenes ārsta prakses ir pārslogotas, jo ārstniecības pakalpojuma nodrošināšanai ģimenes ārsta praksē papildus tiek veikta virkne ar ārstniecību tieši nesaistītu pienākumu.
Gadījumā, ja netiks atbalstīta valsts finansējuma nodrošināšana papildu darbinieka piesaistei ģimenes ārsta praksei, pastāv ģimenes ārsta prakšu pārslodzes risks un nespēja savlaicīgi nodrošināt primārās aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem. Šādā gadījumā visas administratīvās un atbalsta aktivitātes ģimenes ārsta prakses ietvaros būs jāveic ārstniecības personām, ierobežojot iespēju ģimenes ārsta prakses māsai vai ārsta palīgam pilnvērtīgi veikt medicīniskās manipulācijas, piemēram, testēšanu, vakcināciju, hronisko pacientu dinamisko novērošanu un ar Covid-19 infekciju slimojošu pacientu uzraudzību.
Lai nodrošinātu situācijas monitoringu, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ne tikai Covid-19 pacientiem, bet visiem pacientiem, kuriem tā objektīvu iemeslu nepieciešama, tai skaitā testēšanu, dinamisko novērošanu, rehabilitāciju pēc Covid-19 izraisītajām sekām, gatavību ātri izvērst veselības aprūpes kapacitāti papildu 2023.gadā nepieciešami 31 309 980 eiro.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.