Dānijas banka Saxo Bank ir publicējusi savas “šokējošās prognozes” 2023. gadam, norādot, ka pasaules ekonomika koncentrēsies uz militārajiem izdevumiem. Tā rezultātā zelta vērtība varētu sasniegt 3000 dolāru par unci, Lielbritānija atteiktos no Brexit un viena valsts ieviestu pilnīgu gaļas aizliegumu.
Saxo Bank tradicionāli publicē savas “šokējošās prognozes” nākamajam gadam. Prognozes 2023. gadam tiek dēvētas par “kara ekonomiku”. Tajās banka atzīst, ka tie laiki, “kad zemas procentu likmes varēja veicināt sapņus par harmonisku pasauli, kas balstīta uz atjaunojamo enerģiju, vienlīdzību un neatkarīgām centrālajām bankām”, ir pagājuši.
“2023. gadā pasaules ekonomika pāries uz militāru režīmu, kurā pašu ekonomiskie ieguvumi un pašpietiekamība būs svarīgāki nekā globalizācija,” norāda banka.
1. Miljardieri apvienos spēkus triljonu dolāru vērta enerģētikas projekta īstenošanai
2023. gadā lielāko tehnoloģiju uzņēmumu īpašnieki un citi miljardieri apvienosies konsorcijā, ko varētu dēvēt par Third Stone, lai piesaistītu triljonu dolāru enerģētikas pētniecības projektam. Šis būs lielākais projekts kopš Manhetenas projekta, kura ietvaros ASV izstrādāja savu pirmo kodolbumbu.
Saxo Bank analītiķi prognozē, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas strauji pieaugs ne tikai tāpēc, ka cilvēki pāries uz elektromobiļiem, bet arī tāpēc, ka nākamajā desmitgadē digitālajai ekonomikai nepieciešamie datu centri sāks patērēt aptuveni piektdaļu pasaules enerģijas.
Turklāt ekonomiskās izaugsmes iespējas ir ļoti ierobežotas, jo planētas fosilā kurināmā resursi ir ierobežoti, bet atjaunojamie resursi nedod gaidītos rezultātus. Third Stone lielu daļu sava budžeta veltīs mākslīgā intelekta attīstībai.
2. Francijas prezidents Emanuels Makrons atkāpjas no amata
Makrons apzinās, ka spēcīgā opozīcija neļaus viņam īstenot reformas, tostarp pensiju reformu, ko viņš ir apsolījis īstenot 2022. gada maijā. Makrons nevēlēsies nākamos četrus gadus būt “kliba pīle”, tāpēc 2023. gada sākumā televīzijas uzrunā viņš apsūdzēs opozīciju, ka tā pilnībā bloķē prezidenta iniciatīvas, un paziņos par savu aiziešanu no politikas.
Tas pavērs Elizejas pils durvis galēji labējo kandidātei Marīnai Lepēnai. Pats Makrons nesēdēs mierā, bet gan uzsāks uzņēmējdarbību un atvērs izglītības jaunuzņēmumu, taču slepeni cer, ka valsts politiskā haosa apstākļos tiks aicināts atgriezties pie varas, kā tas notika 1958. gadā kopā ar De Gollu.
3. Zelta cena sasniegs 3000 dolāru par unci
Kļūdainās tirgus gaidas, ka inflācija būs īslaicīga, un fakts, ka ieguldītāji varēja saņemt vairāk nekā 4% peļņu no piecu gadu ASV Valsts kases obligācijām spēcīga dolāra apstākļos, neļāva zelta cenām 2022. gadā pieaugt.
Nākamgad tirgus atzīst, ka inflācija saglabāsies tuvākajā nākotnē, tāpēc ASV Federālo rezervju sistēma veiks stingrākus pasākumus. Tas radīs problēmas ASV valdības obligāciju tirgū, kas vājinās dolāra kursu.
Pavasarī Ķīna atteiksies no nulles tolerances politikas attiecībā uz Kovid-19 un, iespējams, pat izveidos jaunu vakcīnu. Ekonomikas atveseļošanās Ķīnā nozīmēs naftas un gāzes cenu kāpumu, kas tikai pastiprinās inflāciju. Rezultātā pieaugs arī zelta cena, 2023. gadā tuvojoties 3000 dolāru par unci robežai.
4. Tiks pieņemts lēmums par Eiropas Savienības militāro spēku izveidi.
ES lems par bloka bruņoto spēku izveidi līdz 2028. gadam, apzinoties risku, ka ASV agrāk vai vēlāk atteiksies no savām saistībām sniegt militāro palīdzību Eiropai. Eiropas Savienības bruņoto spēku izveidei 20 gadu laikā kopumā tiks piešķirti 10 triljoni ASV dolāru. Šim nolūkam tiks emitētas ES obligācijas, kas tiks finansētas, pamatojoties uz katras ES dalībvalsts IKP daļu. Ieguldījumi veicinās eiro atveseļošanos, bet bloka parāda līmenis palielināsies.
5. Viena valsts pilnībā aizliegs gaļas ražošanu
2023. gadā vismaz viena valsts centīsies izvirzīties vadībā cīņā par visaktīvāko cīnītāju pret klimata pārmaiņām. Tā paziņos par ļoti augstiem nodokļiem gaļai un pilnīgu dzīvnieku gaļas ražošanas aizliegumu līdz 2030. gadam. Tajā tiks uzsvērts, ka mākslīgās gaļas tehnoloģijas ir daudz humānākas un ļaus samazināt emisijas, vienlaikus apmierinot pieprasījumu.
6. Apvienotajā Karalistē notiks referendums par Brexit noraidīšanu
Recesija, bezdarbs, budžeta deficīts un citas problēmas liks Apvienotās Karalistes premjerministram atkāpties no amata. Pie varas nāks leiboristu valdība, kas ierosinās jaunu referendumu “UnBrexit”, kurš varētu notikt 1. novembrī. Tajā uzvarētu Lielbritānijas atgriešanās Eiropas Savienībā atbalstītāji. Šāds notikumu pavērsiens ļautu Lielbritānijas sterliņu mārciņai pieaugt par 10 % attiecībā pret eiro un pat par 15 % attiecībā pret Šveices franku.
7. Tiks ieviesta cenu kontrole
Situācija Ukrainā un augošā inflācija liks daudzām valdībām pastiprināt cenu pieauguma kontroli, kas sākās 2022. gadā. Ņemot vērā, ka ekonomika virzīsies uz “kara ekonomiku”, valdības arī centīsies kontrolēt algu līmeni. Apvienotajā Karalistē un ASV tiks izveidotas Nacionālās cenu un ienākumu padomes, kas ne tikai palielinās inflāciju, bet arī pazeminās dzīves līmeni, jo nebūs stimulu ražot, investēt un racionāli sadalīt resursus.
8. OPEC valstis, Ķīna un Indija izstājas no Starptautiskā Valūtas fonda.
Bezprecedenta sankcijas pret Krieviju ir satricinājušas valstis, kas nav ASV sabiedrotās. Viņi baidās, ka viņu aktīvi ASV dolāros, eiro un sterliņu mārciņās varētu tikt iesaldēti pēc Vašingtonas vai tās sabiedroto rīkojuma. Jaunā rezerves valūta, visticamāk, būs Ķīnas juaņa. Tomēr Ķīna nevēlēsies pavājināt valūtas kontroli un neiebildīs, ja arvien vairāk valstu nonāks Pekinas ietekmes sfērā.
Var tikt pieņemts lēmums izmantot jaunu rezerves valūtu, kas nav piesaistīta nevienai valstij. Rezultātā OPEC, Ķīnas, Indijas, Honkongas, Brazīlijas, Pakistānas un citu Āzijas un Āfrikas valstu līderi, iespējams, pulcēsies Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, lai lemtu par jaunu valūtu, kas tiks izmantota starptautiskajos maksājumos kā rezerves valūta. Tas būs saistīts ar dažādām izejvielām, no kurām vislielākā nozīme būs jēlnaftai. Līdz ar to visas šīs valstis izstāsies no Starptautiskā Valūtas fonda, un Saūda Arābija un Honkonga atsaistīs savas valūtas no ASV dolāra.
9. Japānas valūta sasniegs 200 jenu par dolāru
Japānas Banka turpinās īstenot ļoti stimulējošu monetāro politiku, saglabājot negatīvas procentu likmes. Tomēr globālā krīze nespēs tikt galā ar situāciju, izmantojot valūtas intervences. Kad valsts ārvalstu valūtas rezerves samazināsies vairāk nekā uz pusi un pieaugs protesti pret nebeidzamo cenu kāpumu, Tokija atteiksies no valūtas intervencēm un pieņems drosmīgu lēmumu paaugstināt procentu likmes līdz 1%, tādējādi ļaujot valūtas kursam pieaugt. Tas ļautu valstij uzsākt stabilu izaugsmi.
10. Tiks aizliegtas lielākās nodokļu oāzes
Izdevumi aizsardzībai un enerģētikai liks valdībām pievērst uzmanību tā dēvētajām “nodokļu paradīzēm”, kuru dēļ tās katru gadu nesaņem 500-600 miljardus ASV dolāru uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tāpēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstis 2023. gadā aizliegs ārzonu jurisdikcijas Kaimanu salās, Bermudu salās, Bahamu salās, Maurīcijā un Menas salā. Šo jurisdikciju kapitālu vairs nebūs iespējams izmantot uzņēmumu pārņemšanai ESAO valstīs vai to čaulas uzņēmumu reģistrēšanai. ES aizliegums attiecībā uz nodokļu oāzēm būtu sāpīgs trieciens arī ieguldījumu nozarei.
Taisnības labad jāpiebilst, ka šīs prognozes patiesībā ir sava veida “izklaide”, jo, aplūkojot Saxo Bank iepriekšējo gadu prognozes, tās lielākoties nav piepildījušās. Vienīgā prognoze, ko šogad var uzskatīt par piepildījušos, ir tā, ka politikas veidotāji inflācijas dēļ uz laiku atliks plānus pāriet uz videi draudzīgāku ekonomiku. Pārējās deviņas prognozes joprojām bija “tikai prognozes”.
