Daugavpilī apkures sezonu sāks ar būtiski zemāku siltumapgādes tarifu nekā pagājušajā gadā, aģentūru LETA informēja pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” (DS) valdes loceklis Aleksandrs Karpenko.
Pagājušajā apkures sezonā Daugavpilī apkures tarifs bija līdz pat 175 eiro par megavatstundu (MWh), pašlaik tas ir 85 eiro par MWh.
Apkures sezonā “Daugavpils siltumtīkli” joprojām nespēj visu pilsētai nepieciešamo siltumenerģiju ražot no biokurināmā, tāpēc gaidāmajai apkures sezonai tiek slēgti līgumi par kurināmā piegādi līdz pat 2023./2024.gada apkures sezonas beigām.
Līgumu par dabasgāzes piegādēm ar SIA “Elektrum Latvija” noslēgts pavasarī. “Elektrum Latvija” bijis vienīgais uzņēmums, kurš iesniedzis savu piedāvājumu, jo DS izteicis vēlmi iepirkt dabasgāzi ar tādu nosacījumu kā pagājušajā apkures sezonā – ka nopērk tikai tādu kurināmā apjomu, kāds nepieciešams. Ja ir silta ziema, DS primāri kurina ar biokurināmo, tad fosilā kurināmā patēriņš nebūs liels – to noteiks laikapstākļi un citu kurināmo cenas tirgū.
Pagājušajā apkures sezonā bija ekonomiski izdevīgāk strādāt ar naftas sašķidrināto gāzi (propāna-butāna maisījumu), nekā ar dabasgāzi, ko uzņēmums arī izmantojis, veicot 1 miljona eiro investīcijas, kas jau esot atmaksājušās. Savukārt lokālajās katlumājās izmantota dīzeļdegviela, kas bija ekonomiski izdevīgāka nekā dabasgāze. Tiek arī iepirkts neliels daudzums siltumenerģijas no neatkarīgajiem ražotājiem, pārsvarā tā ir no biokurināmā ražotā siltumenerģija.
Tāpat ir izsludināta tirgus izpēte siltumenerģijas iegādei no neatkarīgā ražotāja un tuvākajā laikā tikšot izsludināta tirgus izpēte naftas sašķidrinātās gāzes iegādei.
Uzņēmums izmantojamo kurināmā veida īpatsvaru variēs, reaģējot uz situāciju kurināmā tirgū un citiem apstākļiem.
Daugavpils centralizētā siltumapgāde vēsturiski bija atkarīga no dabasgāzes, skaidro Karpenko. Ilgāku laiku nebija alternatīvas šim kurināmajam. 2022.gada sākumā sāka darboties šķeldas katlumāja SC-3 teritorijā ar 30(+6) megavatu (MW) jaudu, kas ļāva diversificēt izmantojamo kurināmo, samazināt atkarību no dabasgāzes un vasarā pilnībā nodrošināt pilsētnieku vajadzības pēc karstā ūdens, izmantojot tikai biokurināmā jaudas.
Pašlaik tiek būvēta vēl viena katlumāja, kas strādās ar šķeldu ar 20(+4) MW jaudu. To paredzēts uzbūvēt līdz gada beigām un 2024.gada sākumā sākt ieregulēšanas un palaišanas darbus.
Debitoru kopparāds uzņēmumam ir 2,9 miljoni eiro, kas ir mazāk par 10% no uzņēmuma apgrozījuma, pauda Karpenko. Jūlijā kopējais parāds samazinājās gandrīz par 400 000 eiro.
PAS “Daugavpils siltumtīkli” reģistrēta 1992.gadā un ir otrs lielākais siltumapgādes un siltumtīklu uzņēmums Latvijā, liecina “Firmas.lv” dati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 41,02 miljoni eiro, zaudējumi – 3,47 miljoni eiro.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.