Trešdien, 14.jūnijā plkst.11 Daugavpilī, Andreja Pumpura skvērā pie piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem notiks komunistiskā genocīda upuriem veltīts piemiņas brīdis, portāls uzzināja pašvaldībā.
Pasākumu ik gadu organizē Daugavpils pilsētas pašvaldības dome, pašvaldības Kultūras pārvalde, Novadpētniecības un mākslas muzejs, Vienības nams un Daugavpils politiski represēto klubs.
Vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju 1941.gada 14.jūnijā tika aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai paredzētos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem, pausts pašvaldības izplatītajā informācijā.
Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” – arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”. Deportācijas upuri bija Latvijas politiskā un ekonomiskā elite – pazīstami politiķi, augsta ranga valsts ierēdņi, armijas un policijas virsnieki, literāti, augstskolu mācību spēki, uzņēmēji, tirgotāji. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.
1941.gada 14.jūnijā arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē. Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 14.jūnijā arestēto Latvijas Republikas pilsoņu. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc Staļina nāves. 1957.gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Tomēr atgriezties dzimtenē izdevās vien daļai, uzsvērts
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.