Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien paziņoja, ka noliek parlamenta deputāta mandātu.
58 gadus vecais Džonsons kā iemeslu minēja izmeklēšanu par to, vai viņš maldinājis parlamentu par ballītēm, kas sarīkotas koronavīrusa pandēmijas lokdaunu laikā.
Šādu izmeklēšanu veic parlamenta starppartiju komiteja, un Džonsons to ir raksturojis kā politisko pretinieku mēģinājumu padzīt viņu no parlamenta.
Šogad sniegtās liecībās Džonsons uzstāja, ka nav maldinājis parlamentu.
Džonsons savā paziņojumā piektdien sacīja, ka komitejas locekļi sazinājušies ar viņu, “liekot saprast (..) ka ir apņēmušies izmantot tiesvedību pret mani, lai padzītu mani no parlamenta”.
Privilēģiju komitejai, kurā vairākums parlamentāriešu ir no ekspremjera Konservatīvās partijas, ir pilnvaras noteikt sankcijas par parlamenta maldināšanu, un starp šādām sankcijām ir deputāta mandāta apturēšana.
Ja mandāts tiek apturēts uz vairāk nekā 10 darba dienām, tas parasti noved pie papildvēlēšanu rīkošanas attiecīgā deputāta vēlēšanu apgabalā.
Džonsons nosauca komiteju, kuru vada opozīcijā esošās Leiboristu partijas deputāte Harieta Harmena, par “‘ķenguru tiesu”, kas nozīmē kādas grupas netaisnu tiesu pār citiem.
“Ir ļoti skumji atstāt parlamentu – vismaz pagaidām, bet pāri visam es esmu samulsis un šausmināts par to, ka mani var antidemokrātiski padzīt (..) ar tādu kliedzošu neobjektivitāti,” sacīja Džonsons.
Viņš sacīja, ka nepublicētais komitejas ziņojums ir “pilns ar neprecizitātēm un ož pēc aizspriedumiem”, un sūrojās, ka viņam nebija “oficiālas iespējas apstrīdēt jebko, ko viņi saka”. Komitejas “mērķis no paša sākuma bija atzīt mani par vainīgu, neraugoties uz faktiem”, piebilda Džonsons.
Džonsons ir bijis parlamenta deputāts no 2001. līdz 2008.gadam un no 2015.gada.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.