Lasīšanas Laiks:5 Minute(-s), 15 Sekunde(-s)

E-komercijas izaugsmes temps Latvijā noteikti nav tāds, kāds tas bija Kovid-19 pandēmijas laikā. Jau otro gadu pēc kārtas mēs redzam, ka pircēju skaits tiešsaistē vairs nepieaug tik strauji,” saka iMarketings.lv dibinātājs un digitālo komunikāciju eksperts Sergejs Volvenkins. Turklāt nozarē drīzumā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas mainīs pārdošanas kampaņas un to efektivitāti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka interneta pircēju skaita pieaugums Latvijā 2022. gadā no janvāra līdz jūnijam salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā bija tikai 0,1%. No otras puses, pirms diviem gadiem, 2020. gadā, bija vērojams 14,8 % pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu, norāda Volvenkins.

Arī sūtījumu piegādes uzņēmuma Omniva Latvija vadītāja Latvijā Beate Krauze-Čebotare atzīmēja e-komercijas izaugsmes kritumu. “Ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi patērētāju noskaņojumu, un viņi ir kļuvuši piesardzīgāki. Tas līdz ar vispārējo cenu kāpumu līdz šim ir palēninājis e-komercijas izaugsmes dinamiku, un izaugsme nav bijusi tik strauja kā iepriekšējos gados,” viņa skaidroja aģentūrai LETA. Saskaņā ar Krause-Chebotare teikto, lai gan dažos segmentos ir vērojama strauja izaugsme, piemēram, apģērbu un apavu sūtījumi ir palielinājušies par 20 %, kopumā tas tikai daļēji kompensē problēmas citās produktu kategorijās.

Pēc Volvenkina domām, e-komercijai Latvijā vēl ir kur augt. “Latvija ir trešajā vietā starp trim Baltijas valstīm pēc pirkumiem tiešsaistē. Saskaņā ar Eurostat datiem 67% interneta lietotāju Latvijā ir veikuši pirkumus tiešsaistē. Šis skaitlis pats par sevi nav slikts, es teiktu – labs, bet Lietuvā šis rādītājs ir 69%, bet Igaunijā – 77%. Salīdzinājumam – visaugstākie rādītāji ir Nīderlandē (94 %), Dānijā (92 %) un Zviedrijā (89 %). izaugsmi, un ir labi, ka uzņēmēji dara daudz šīs izaugsmes labā,” saka Volvenkins.

Vienlaikus viņš uzsver, ka ar uzņēmējdarbības aktivitāti vien nepietiks, lai apsteigtu Lietuvu un Igauniju. “Arī valsts iestādēm ir aktīvi jāiesaistās, pārdomāti strādājot pie dažādu programmu izstrādes un īstenošanas,” viņš saka.

Tehnoloģija kā veicinošs faktors

Straujā tehnoloģiju attīstība maina un uzlabo arī iepirkšanās pieredzi tiešsaistē. Pasaulē ir vairāki tehnoloģiski risinājumi, kas varētu būt interesanti Latvijas e-komercijai, bet jautājums ir, vai šādas investīcijas atmaksāsies mūsu mazajā tirgū. Viens no šādiem vienkāršiem un pieejamiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas uzlabo iepirkšanās kvalitāti, ir virtuālie asistenti. Tas ļauj mums sniegt labākus pakalpojumus, taču tie vēl nav plaši izplatīti Latvijas privātajā sektorā, saka eksperts.

Kaspars Kauliņš, valodas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde biznesa attīstības vadītājs, iepriekš intervijā norādīja uz šādu īpatnību. Tas nozīmē, ka Latvija atšķiras no citām valstīm ar virtuālo asistentu jeb tērzēšanas robotu izmantošanu tieši valsts pārvaldē, bet pamazām tie ienāk arī biznesa vidē. “Virtuālo asistentu ieviešana biznesa vidē ir tikai sākums. Latvija ir Eiropas un, iespējams, pat pasaules līderpozīcijā virtuālo asistentu izmantošanā valsts pārvaldē. Pateicoties Kultūras informācijas sistēmu centra pārvaldītajai platformai Hugo.lv, kopīgi esam izveidojuši virtuālā asistenta funkcionalitāti. Virtuālos asistentus izmanto vairāk nekā simts Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Mēs par to gandrīz nekad nerunājam, bet Latvija patiešām ir līdere,” saka Kauliņš.

Pēc Volvenkina teiktā, populāri risinājumi, kas uzlabo iepirkšanās pieredzi, ietver arī tehnoloģisku iekšējo meklētājprogrammu sākumlapā un līdzīgu produktu bloku, kas varētu ieinteresēt lietotāju. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šajos rīkos tagad var izmantot mākslīgo intelektu, kas mēģina “uzminēt”, kas konkrētajā gadījumā varētu būt svarīgi apmeklētājam, un parādīt tieši to.

“Parasti šādi rīki ir efektīvi, bet diezgan dārgi, un mazais tirgus bieži vien neļauj tos izmantot finansiālu apsvērumu dēļ,” atzīst Volvenkins.

Viņš min papildināto realitāti kā vēl vienu salīdzinoši jaunu tehnoloģisku rīku, kas jau tiek diezgan plaši izmantots ārējā tirgū. Piemēram, mēbeļu pārdevējs pa tālruni piedāvā “ielīmēt” pircēju interesējošo gultu viņa guļamistabas fotogrāfijā, lai redzētu, kā produkts iederas interjerā. “Fantastiski. Pircējiem tas patīk. Taču arī šeit daudzi Latvijas veikali cīnās ar tirgus lielumu un finansiālo aspektu,” viņš uzsver.

Būtiskas izmaiņas

Tehnoloģiskie risinājumi reklāmas kampaņu efektivitātes uzlabošanai piedzīvo lielas pārmaiņas. Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās algoritmi tiek plaši izmantoti, lai atrastu atbilstošākos lietotājus reklāmām. Šīs tehnoloģijas ir pieejamas, bet Latvijas uzņēmumi vēl nav par tām labi informēti, tāpēc pāreja uz jauno reklāmas tehnoloģiju izmantošanu Latvijā ir lēna, atzīst eksperts. “Tehnoloģijas darbojas šādi: Google un Facebook redz gandrīz visu, ko mēs darām internetā.

Ja es sāku meklēt datoru internetā, lasu forumus, blogus par šo tēmu, eju, piemēram, uz rdveikals.lv, 220. lv un salīdzināt cenas, Google un Meta (Facebook) algoritmi ar pietiekami lielu varbūtību var “pateikt”, ka es pirksim datoru. Viņi pat var pietiekami precīzi noteikt, kad es to pirksim. Tāpēc man kā reklāmdevējam atliek izmantot šo iespēju un, īstenojot Google, Facebook vai YouTube reklāmas kampaņas, izvirzīt uzdevumu koncentrēties uz šādu cilvēku atrašanu,” skaidro Volvvenkins.

Viņš uzsver: Latvijā un visā pasaulē notiek izmaiņas, kas saistītas ar datu vākšanas un izmantošanas ierobežošanu mārketinga nolūkos. Šo tendenču galvenie “vaininieki” ir Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) un sīkfailu ierobežošana. Pavisam drīz, kad šīs izmaiņas stāsies spēkā pilnībā, e-komercijā nebūs pieejamas pat tiešsaistes mārketinga pamatfunkcijas, brīdina Volvenkins.

“Manā piemērā par datora iegādi tuvākajā nākotnē Google un Meta algoritmi neredzēs lietotāju uzvedību tiešsaistē, tāpēc šiem algoritmiem būs grūti vai pat neiespējami palīdzēt reklāmdevējiem pielāgot mērķauditoriju pareizajiem cilvēkiem, lai tos sasniegtu ar saistītām reklāmām. Citiem vārdiem sakot, daudzas interneta mārketinga iespējas, kas saistītas ar lietotāju izvēli, reklāmdevējiem nebūs pieejamas,” viņš skaidro.

Cits piemērs ir gadījums, kad apmeklētājs apmeklē uzņēmuma tīmekļa vietni un apmeklējuma beigās uzņēmums vēlas parādīt viņam atgādinājuma reklāmu par interesējošo produktu. Šī ir ļoti populāra pieeja, ko plaši izmanto e-komercijas vidē. “Taču, ņemot vērā ierobežojumus, to vairs nebūs iespējams izmantot, jo jaunie spēles noteikumi padara šādu apmeklētāju neredzamu. Arvien vairāk šo neredzamo cilvēku apmeklēs tīmekļa vietni katru dienu, un uzņēmums nevarēs izmantot pat vienkāršas digitālā mārketinga funkcijas, kā arī neredzēs šo cilvēku veikto pirkumu pārskatus savos reklāmas un analītiskajos kontos (Google Analytics, Google Ads, Facebook Ads u. c.),” skaidro eksperts.

Patērētājiem tas nozīmē, ka viņi redzēs vairāk nesaistītu reklāmu. Piemēram, patērētājs vēlas iegādāties datoru tiešsaistē, bet visur redz bērnu un sporta preču reklāmas.

“Tomēr ir arī labas ziņas – Google un Meta ir sagatavojuši risinājumus, lai pielāgotos šiem izaicinājumiem un mazinātu kraso izmaiņu negatīvo ietekmi,” norāda iMarketings.lv dibinātājs. Piemēram, Google ir paziņojis, ka 2023. gada jūlijā pārtrauks atbalstīt pašreizējo Google Analytics (Universal Analytics) un laidīs klajā jauno Google Analytics 4, kas būs maksimāli pielāgots tehnoloģiskajām izmaiņām vidē.

E-komercijas pārstāvjiem tā ir fundamentāla pārmaiņa, kas liek ne tikai mainīt pieeju mārketinga kampaņu īstenošanai, bet arī pārdomāt domāšanas veidu, lai pārdomātu, kā rīkoties stratēģiski, lai mārketinga rezultāti būtu ilgstoši un veiksmīgi. “Pretējā gadījumā reklāmdevēji atgriezīsies laikos, kad digitālais mārketings bija primitīvs un kampaņu efektivitāti varēja tikai nojaust. Tradicionāli varētu teikt, ka reklāmdevēji atgriezīsies 2010. gadā,” saka Volvenkins.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

welder 406381 1920 Previous post Ārvalstu investori lūdz Latviju atvieglot viesstrādnieku ievešanu un piesaistīt naudu valsts pārvaldē rezultātiem
15040611t1h00d7 Next post Levits: Latvija ir kļuvusi latviskāka