“Darba tirgū nobriest būtiskas pārmaiņas” – Dienas Bizness raksta, ka Latvijas tautsaimniecības struktūrā var pieaugt pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem.
Ilgtermiņā – līdz 2040. gadam – tie būs nepieciešami par 7,2 procentpunktiem vairāk. Visvairāk pieaugošās nozares būs būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikāciju nozare. Būs darbaspēka deficīts ar specializāciju matemātikā, būvniecībā, datortīklos, programmēšanā, transporta pakalpojumos.
Savukārt pieprasījums pēc darbiniekiem ar visvienkāršākajām prasmēm krasi samazināsies – par 33% jeb 35,8 tūkstošiem cilvēku. “Visaugstākais bezdarba risks sagaidāms iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām iemaņām….. kā arī no reģioniem, kas atrodas vistālāk no ekonomiskās attīstības centriem”.
“Latvijas darba tirgu ietekmē ne tikai ģeopolitika, bet arī tas, ko un kā mēs Latvijā darām,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns. Pēc viņa domām, nākotnes izaicinājumiem ir jāgatavojas jau tagad – STEM (eksaktās zinātnes) priekšmetiem ir jāsagatavo atbilstošs skolotāju skaits. “Izmaiņas izglītības sistēmā darba tirgū atspoguļojas ar 10-15 gadu nobīdi. Izglītība ir ilgtermiņa politika, jo šodienas studenti un rītdienas jaunie darbinieki ir aizvakar īstenotās izglītības politikas rezultāts.
Tajā pašā laikā P. Leiškalns apgalvo, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir “absolūti konkurētspējīgi ar kaimiņvalstīm”.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.