Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 13 Sekunde(-s)

Pēc no 1.maija atceltā valsts atbalsta elektroenerģijai daži lietotāji palīdzību joprojām saņems.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta (MK) sēdē atbalsts aizsargātajiem lietotājiem tika pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

Kam un cik

MK pieņemtie grozījumi paredz aizsargātajiem lietotājiem uzstādīt atbalstu līdz 2023.gada 31.decembrim:

* trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām (personām) – 15 eiro;

* ģimene (persona), kas nodrošina bērnu ar invaliditāti – 15 eiro;

* personām ar I invaliditātes grupu vai viņu aprūpētājam – 15 eiro;

* daudzbērnu ģimenēm – 20 eiro.

Atbalsta formāts ir nemainīgs – valsts budžeta finansēto elektrības rēķinu apmaksas samazinājums. Praksē aizsargāto lietotāju jautājumus administrē Būvniecības kontroles valsts birojs (GBKS), izmantojot Aizsargāto lietotāju informācijas sistēmu (ALDIS).

Kāds ir nozvejas

Saskaņā ar ALDIS datiem, 2022. gadā vidējais atbalstu saņēmušo aizsargāto lietotāju skaits mēnesī bija 89 956 – kopējā izmaksātā atbalsta summa bija 18 179 692 eiro.

Tomēr daļa no šīs palīdzības negaidīja. Viens no iespējamiem iemesliem: atlaižu iekļaušana rēķinos ir automatizēta – visiem REĢISTRĒTAJIEM aizsargātajiem lietotājiem. Tas ir iespējams tikai tad, ja dati par jums ir pieejami reģistros.

Piemēram, daudz nianses var rasties saistībā ar daudzbērnu ģimenēm.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.345, daudzbērnu ģimene saņem pabalstu, ja vienam no laulātajiem vai abiem laulātajiem kopīgi ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem (tai skaitā aizbildnībā esošie vai audžuģimenē ievietoti bērni) vai trīs bērni vecumā līdz 24 gadiem, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Tas ir, atkarībā no bērnu pētījuma statuss / atlaide var atšķirties.

Kā pārbaudīt statusu/atlaidi

To var izdarīt sabiedrisko pakalpojumu portālā latvija.lv, izmantojot pakalpojumu “Aizsargātā lietotāja statusa noteikšana”. Jāattēlo informācija par to, vai personai šobrīd ir aizsargāta lietotāja statuss un kādai grupai tā pieder, kā arī dati par iepriekšējiem mēnešiem, kuros tai piešķirts statuss.

Jūs varat sazināties tieši ar GBKS: +371 68206992; +371 67013375; +371 67013369. E-pasts – aldis.sistema@bvkb.gov.lv .

Kā pamatot gaidāmo tarifu pieaugumu

Pagājušās nedēļas beigās “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” prezentēja savus jaunos enerģijas pārvades tarifus. Vidēji tie pieaugs attiecīgi par 32% un 36%.

Preses konferencē par elektroenerģijas sadales tarifu paaugstināšanu VAS “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” pārstāvji savu apetīti pamatoja ar to, ka Latvijā ir zemākā cena par enerģijas piegādi Baltijā. par 22% mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Tajā pašā laikā kaimiņvalstīs ir labāki apstākļi darbam ar tīklu operatoriem. Tādējādi iedzīvotāju blīvums uz 1 elektrotīkla kilometru Lietuvā ir gandrīz divas reizes lielāks, un Igaunijā klienti patērē divreiz vairāk enerģijas nekā Latvijā. Tas neliedz Latvijas operatoriem uzturēt tīklu augstā kvalitātē.

Gunta Jēkabsone, Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāja: “Mūžīgi, pie pašreizējām cenām, tas nevar turpināties. Augstspriegumu tīkls infrastruktūra prasa ļoti lielas investīcijas. Nākamajos desmit gados mēs runājam par 500 miljoniem eiro.

Kāds ir rezultāts: Sadales tīkls paziņoja par tarifa paaugstināšanu par 25-30%.

Tomēr Sabiedrisko pakalpojumu padomes (regulatora) galīgais lēmums vēl ir jāpieņem. Tiek prognozēts, ka jaunie tarifi stāsies spēkā 1. jūlijā.

Eurostat: Latvija ir starp elektroenerģijas cenu pieauguma līderiem

Aprīļa beigās tika publiskoti Eiropas Statistikas biroja (Eurostat) dati. Kā izrādījās, 2022.gada jūlijā-decembrī VIDĒJĀS elektroenerģijas cenas Eiropas mājsaimniecībām pieauga par 17,2%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2021.gadā, bet gāzei – par 31,6%. Savukārt Latvijā pieaugums bija attiecīgi 59% un 157%.

Elektrības cenas 2022. gada otrajā pusē pieauga gandrīz visās ES valstīs. Būtiskākais cenu pieaugums bija Rumānijā (+112%). Lietuva (+65%) un Latvija (+59%) ieņem attiecīgi ceturto un piekto vietu sarakstā. Igaunijā cena pieauga par 26,8%, vairākās valstīs šis rādītājs bija zem 10%.

Būtiskākais gāzes cenu pieaugums 2022. gada otrajā pusē fiksēts Čehijā (+231%), Rumānijā (+165%), Latvijā (+157%), Lietuvā (+112%) un Beļģijā (+102). %). Tikai divās ES valstīs (Horvātijā un Slovākijā) cenas pieauga par mazāk nekā 20%. Igaunijā šis rādītājs bija 31%.

Eurostat arī norāda, ka cenas sāka strauji pieaugt jau pirms karadarbības Ukrainā un sāka stabilizēties 2023. gada sākumā. To veicināja valstu valdību iejaukšanās, kuras piemēroja dažādus pasākumus enerģētikas krīzes apkarošanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Ukraina šodien. Fotohronika 02.05.2023
Next post Gada īrnieki: daudzbērnu māte ar suņu baru savrupmāju pārvērta par cūkkūti