Elektrības tarifu kompensācijas no jaunā gada ies secen 47 tūkstošiem mājsaimniecību

Valsts turpinās mājsaimniecībām subsidēt elektrības tarifus vismaz līdz 2025. gada beigām. Šādu izeju no straujā tarifu kāpuma šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputāti. Tomēr diskusijas turpināsies par to, kam kompensācija pienākas, jo pēc esošā piedāvājuma gandrīz 50 000 mājsaimniecību ar pieslēguma jaudu virs 25 ampēriem tarifs būs pilnība jāsedz pašiem, vēsta Latvijas televīzijas raidījums “de facto”. Opozīcija arī kritizē, ka izpalikuši risinājumi, kā samazināt pašus tarifus.

Kad vasarā stājās spēkā jaunie elektrības sadales tarifi, šoks bija tik liels, ka politiķi uzreiz solīja tos pārskatīt. Faktiski augstie tarifi iedzīvotājiem bija jāmaksā divus mēnešus, jo kopš septembra valsts noteikusi 60% atlaidi tarifa fiksētajai daļai. Partijas lēma, ka tā tas paliks līdz gada beigām, kad tarifi tiks pārrēķināti.

Cik lielu tarifa samazinājumu sagaidīt, gan joprojām nav skaidrs. Lielas cerības iesaistītie nedod.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons teica: “Konsultācijas bija septembrī, tagad ir oktobris, pirms novembra sagaidām vēl precizētu aprēķinu. Tad būs zināma arī precīzāka skaitliskā vērtība. [..] Šobrīd šķiet, ka tās izmaiņas varētu būt salīdzinoši nelielas pret kopējo tarifā iekļauto izmaksu apjomu.”

Savukārt “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja: “Iepriekšējie droši vien izteicieni par to, ka tādas būtiskas izmaiņas, kardinālas, nav iespējamas, ir spēkā. Bet mēs redzam, ka kaut kādu samazinājumu, it sevišķi elektroenerģijas cenas prognozē, mēs atradīsim.”

Tikmēr uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”, no kura tarifa atkarīga arī sadale, intervijai laiku neatrada, taču rakstiskā atbildē norāda, ka tarifu varētu samazināt, prognozējot zemāku elektrības cenu. Taču aplēses, cik ļoti, uzņēmums nemin.

Lai no 1. janvāra šoks par augstajiem tarifiem neatkārtotos, desmit koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus, kas paredz mājsaimniecībām tarifus subsidēt no valsts budžeta vēl līdz 2025. gada beigām. 60% atlaidi plānots nomainīt ar griestiem tarifa fiksētās daļas pieaugumam, kas gada laikā drīkstēs būt robežās no diviem līdz sešiem eiro, atkarībā no pieslēguma jaudas. Priekšlikums tapis kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju. Gan ministrijas, gan “Sadales tīkla” prognozes liecina, ka tādā veidā lielai daļai iedzīvotāju no nākamā gada sākuma maksa par jaudu pieaugs par eiro vai diviem. Lai izmaksas kompensētu “Sadales tīklam”, nākamgad vajadzēs aptuveni 50 miljonus eiro. Naudu plānots ņemt no “Latvenergo” peļņas.

“Šis risinājums piedāvā to, ka mums nākotnē būtu ierobežotas iespējas celt tarifu tik augstu, kādu mēs piedzīvojām šajā vasarā. Mēs mācāmies no tā, ko piedzīvojām, labojam kļūdas likumdošanā, lai nebūtu vairs iespējami šādi strauji lēcieni, kad vairākkārt pieauga tarifi iedzīvotājiem,” teica viens no iesniedzējiem, deputāts Jānis Patmalnieks no “Jaunās vienotības”.

Tiesa, 47 tūkstošiem mājsaimniecību, kam pieslēguma jauda ir lielāka par 25 ampēriem, atbalsts nepienāktos un paaugstinātais tarifs no 1. janvāra būtu jāmaksā pilnā apmērā. Piemēram, ja mājai ir trīs fāžu 32 ampēru pieslēgums, par jaudas uzturēšanu maksājums kāptu no nepilniem 12 eiro mēnesī tagad līdz gandrīz 30 eiro bez PVN. Patmalnieks pamato, ka tas ir stimuls pieslēguma jaudu samazināt, kā arī veids, kā atbalstu neizmaksāt tiem, kam tas neesot vajadzīgs.

“Tie pārsvarā ir ļoti maksātspējīgi iedzīvotāji, kuriem attiecīgi ir iespējas samaksāt šo rēķinu. Viņiem arī ir liels elektrības patēriņš. Savukārt, ja pieslēgums ir pārāk liels, tad, protams, ka tas pieaugums ir jūtams un tad ir ieteikums iedzīvotājiem pārskatīt savu pieslēgumu un samazināt viņu uz 20 vai 25 ampēriem,” norādīja deputāts.

Savukārt Nacionālās apvienības deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tam nepiekrīt, jo ne vienmēr jaudīgāks pieslēgums nozīmējot turību. Viņš sola pirms otrā lasījuma iesniegt priekšlikumu, lai atbalsts būtu arī mājsaimniecībām ar jaudīgākiem pieslēgumiem: “Varu minēt arī sava vectēva piemēru, kurš vienmēr gribēja būt neatkarīgs, lai nebūtu jāprasa citiem palīdzība. Viņam bija pietiekami lieli šie pieslēgumi, jo viņam bija dažādas tehnikas vienības, teiksim, lai uztaisītu loga rāmi vai citas galdniecības darbības. Bija gan ēveles, virpas, viss pārējais. Šādas mājsaimniecības ir ļoti daudz.”

Opozīcija arī kritizē, ka mājsaimniecību subsidēšana nerisina galveno problēmu – augstos tarifus. Par enerģētiku atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītājs Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” pauž, ka, pirmkārt, atbalsts esot pārāk dāsns, jo nav mērķēts tikai uz tiem, kas nevar samaksāt, un otrkārt – izpalikuši lēmumi, kas varētu mazināt paša tīkla izmaksas.

“Šinī gadījumā nenotiek nekādas pārmaiņas pašā “Sadales tīklā”. Viņi strādā pēc vecā nospraustā tarifa, vienkārši viņus kompensē no “Latvenergo” peļņas. Šo peļņu, 50 miljonus, varēja izmantot daudz lietderīgāk, daudz kur citur, kur mums tiešām trūkst naudas budžetā,” teica Kulbergs.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) nenoliedz, ka daļēji pamats kritikai ir: “Vajadzēja daudz ko, es piekrītu. Bet pirmkārt – tarifi tiek pārskatīti, un mums ir stingrs uzskats, ka viņus ir jāpārskata. Vasarā mēs turpināsim strādāt arī pie paša tarifa veidošanās struktūras, ilgtermiņā skatoties. Bet mums vajadzēja īstermiņā atrisināt problēmu, kas būs 1. janvārī, un tas ir viens no labākajiem risinājumiem, kā mēs to redzam.”

Ministrs uzskata, ka lielais sašutums par tarifiem vasarā radās tāpēc, ka tarifu kāpums bija ļoti straujš. Līdz ar to pie vainas esot arī iepriekšējie ekonomikas ministri, kas tarifu celšanai pretojušies, teica Melnis: “Runājot ar iesaistītajām organizācijām, viņi teica, ka viņi jau sen gāja ar to, ka vajadzētu tarifu pacelt, bet viņš tika atlikts. Te mēs esam nonākuši pie rezultāta, ka tarifs tika ilglaicīgi atlikts, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš ir tik augsts. [..] Tur jāprasa iepriekšējiem ministriem, varbūt viņi var kaut ko pakomentēt.”

Kopš iepriekšējās tarifu pārskatīšanas 2020. gadā visilgāk ekonomikas ministra amatā bijis Jānis Vitenbergs. Jautāts, vai savā laikā bremzējis tarifu kāpumu, viņš atbildēja: “Laikā, kad es biju ministrs, nemitīgi meklējām dažādas iespējas, kā mūsu sabiedrībai un uzņēmējiem palīdzēt. Šeit bija šie lielie energoresursu cenu lēcieni, pīķi, kāda vēl [tarifu] palielināšana. Tur bija jāglābj mūsu uzņēmumi, mūsu mājsaimniecības, un to mēs arī darījām.”

Saeimā šonedēļ 1. lasījumā deputāti ar tarifu kompensēšanu saistītos likumprojektus atbalstīja vienbalsīgi. Tomēr paredzams, ka tuvākajās nedēļās strīdi par deputātu priekšlikumiem uz nākamo lasījumu būs lielāki, jo vajadzēs izšķirties, kam kompensēt elektrības tarifa pieaugumu, kam nē.

Klimata un enerģētikas ministrija sola risināt arī kļūdu, ka atlaidi par elektrības sadali nesaņem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kas par elektrību norēķinās caur apsaimniekotāju. Vajadzīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos būšot uz valdības galda tuvākā mēneša laikā.