Gada laikā Gazas josla pārvērsta drupās. Atjaunošana varētu prasīt vairākas desmitgades

Gazas josla ir pārvērsta drupās. Tur, kur stāvēja daudzdzÄ«vokļu nami, tagad paveras gruveÅ¡u kalni, bet kanalizācijas Å«deņi izveidojuÅ¡i baseinus, kuros izplatās slimÄ«bas, savus novērojumus apraksta “The Associated Press” žurnālisti.

Pilsētu ielas nav iespējams iztÄ«rÄ«t, bet gaisu daudzviet piepilda trÅ«doÅ¡u un neatraktu lÄ«Ä·u smaka.

Izraēlas gadu ilgajā ofensÄ«vā pret “Hamās” nogalināti vairāk nekā 41 000 cilvēku, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse ir sievietes un bērni, liecina vietējo veselÄ«bas aizsardzÄ«bas iestāžu sniegtā informācija.

Tā kā kara beigas pagaidām nav redzamas, nav arī iespējams pateikt, kad un vai vispār kaut kas tiks atjaunots.

Pat pēc kauju pārtraukšanas simtiem tūkstošu cilvēku vēl gadiem ilgi varētu pavadīt, dzīvojot telšu nometnēs. Eksperti saka, ka Gazas joslas atjaunošana varētu ilgt vairākus gadu desmitus.

“Å is karÅ¡ ir posts un cieÅ¡anas. Tas liktu akmeņiem raudāt,” sacÄ«ja Å ifa Hedžo, 60 gadus veca mājsaimniece, kura Å¡obrÄ«d dzÄ«vo teltÄ«, kas uzslieta uz zemes, kur kādreiz atradās viņas mājas.

“Ikviens, kurÅ¡ ieraudzÄ«s Gazu… Tas liks viņiem raudāt.”

Izraēla apgalvo, ka pie lielā posta vainojams “Hamās” grupējums, kas lielu daļu savas militārās infrastruktÅ«ras, tostarp simtiem kilometru garus tuneļus, izbÅ«vējuÅ¡i blÄ«vi apdzÄ«votās vietās, kur arÄ« notika dažas no smagākajām kaujām pēdējā gada laikā.

Saskaņā ar ANO septembrÄ« veikto novērtējumu, kas balstÄ«ts uz satelÄ«tu attēliem, kauju rezultātā iznÄ«cināta vai nopietni bojāta aptuveni ceturtā daļa no visas Gazas joslas apbÅ«ves. Novērtējumā teikts, ka aptuveni 66% konstrukciju, tostarp vairāk nekā 227 000 dzÄ«vojamo ēku, ir bojātas.

Pamiera gadÄ«jumā apmēram pusei Ä£imeņu “nav kur atgriezties,” sacÄ«ja Elisona Elija, Norvēģijas Bēgļu padomes vadÄ«tās starptautiskās palÄ«dzÄ«bas sniedzēju koalÄ«cijas “The Shelter Cluster” koordinatore Gazas joslā.

Postījumi Gazā konkurē ar Ukrainas frontes pilsētām

ASV pētnieki Korijs Å Ä“rs un Džeimons Van Den Hoeks dokumentējuÅ¡i kara postÄ«jumus Gazā ar satelÄ«tradaru palÄ«dzÄ«bu. Viņi norāda, ka Gazā iznÄ«cinātas vai bojātas gandrÄ«z tikpat daudz ēkas cik visā Ukrainā pēc tās pirmajiem diviem kopÅ¡ Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

Gaza ir mazāka nekā puse no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.

IznÄ«cÄ«bas apjoms Gazas centrālajā un dienvidu daļā vien, pēc Šēra teiktā, ir aptuveni lÄ«dzvērtÄ«gs tam, kas zaudēts Ukrainas frontes pilsētā Bahmutā, kur notika viena no nāvējošākajām kaujām un kur Krievijas spēki iznÄ«cināja gandrÄ«z visas ēkas savā ceļā, lai piespiestu Ukrainas karaspēku atkāpties.

Viņš sacÄ«ja, ka postÄ«jumi Gazas ziemeļos ir vēl lielāki.

Gazas Å«densapgādes un kanalizācijas sistēma ir sabrukusi. Vairāk nekā 80% tās veselÄ«bas aprÅ«pes iestāžu un vēl vairāk ceļu ir bojāti vai iznÄ«cināti.

“Es nevaru iedomāties salÄ«dzinājumu, ņemot vērā postÄ«jumu apjomu, ar jebkuras citas valsts vai tautas pieredzēto,” sacÄ«ja Šērs.

Janvāra beigās Pasaules Banka lēsa, ka zaudējumi Gazas joslā mērāmi 18,5 miljardu dolāru apmērā. Å ie aprēķini gan tika veikti pirms vairākām intensÄ«vām Izraēlas sauszemes operācijām, tostarp dienvidu pierobežas pilsētā Rafahā.

Saskaņā ar ANO aplēsēm aptuveni 90% no 2,3 miljoniem Gazas iedzīvotāju kara dēļ ir devušies bēgļu gaitās, bieži vien vairākas reizes.

Simtiem tÅ«kstoÅ¡u cilvēku pulcējuÅ¡ies telÅ¡u pilsētiņās netālu no VidusjÅ«ras krasta. Å ajās telÅ¡u pilsētiņās nav elektrÄ«bas, tekoÅ¡a Å«dens vai tualeÅ¡u, kas veicina slimÄ«bu izplatÄ«Å¡anos. Ierobežotās pārtikas dēļ daudzi bēgļi cieÅ¡ no bada.

ANO aÄ£entÅ«ras norāda, ka bezdarbs ir pieaudzis lÄ«dz aptuveni 80%, gandrÄ«z visi iedzÄ«votāji dzÄ«vo nabadzÄ«bā. Pirms kara bezdarba lÄ«menis bija aptuveni 50%.

Pat tiem, kuriem ir lÄ«dzekļi, bÅ«tu gandrÄ«z neiespējami importēt bÅ«vmateriālus ēku atjaunoÅ¡anai Izraēlas ierobežojumu, notiekoÅ¡o cīņu un likuma pārkāpumu dēļ.

Pirmais šķērslis jebkurai nozīmīgai pārbūvei ir gruveši, kas Gazas joslā krājas kalnos.

Vietās, kur kādreiz atradās mājas, veikali un biroju ēkas, tagad ir milzÄ«gi Å¡Ä·embu un gruveÅ¡u sanesumi, kas slēpj ar cilvēku mirstÄ«gās atliekas, bÄ«stamas vielas un nesprāguÅ¡u munÄ«ciju.

ANO lēš, ka karÅ¡ Gazas joslā ir rezultējies ar aptuveni 40 miljoniem tonnu drupu un gruveÅ¡u. To iztÄ«rÄ«Å¡ana un izveÅ¡ana varētu aizņemt lÄ«dz 15 gadiem un prasÄ«t gandrÄ«z 650 miljonus dolāru, sacÄ«ts ANO novērtējumā.

Aktuāls arÄ« ir jautājums par to, kur tos pārvietot. ANO pieļauj, ka tam bÅ«tu nepiecieÅ¡ami apmēram pieci kvadrātkilometri zemes, ko bÅ«s grÅ«ti atrast mazajā un blÄ«vi apdzÄ«votajā teritorijā.

Pec ANO aprēķiniem iznÄ«cināti vai bojāti gandrÄ«z 70% no Gazas Å«dens un kanalizācijas iekārtām.

Tas ietver visas piecas teritorijā esošās notekÅ«deņu attÄ«rÄ«Å¡anas iekārtas, kā arÄ« atsāļoÅ¡anas iekārtas, kanalizācijas sÅ«kņu stacijas, akas un rezervuārus.

Darbinieki, kas savulaik rūpējās par ūdens un atkritumu sistēmas, šobrīd ir kļuvuši par bēgļiem vai ir nogalināti. Degvielas trūkums ir apgrūtinājis joprojām neskartu iekārtu darbības nodrošināšanu.

Starptautiskā labdarÄ«bas organizācija “Oxfam” paziņoja, ka decembrÄ« iesniegusi pieteikumu atļaujai Gazas joslā ievest atsāļoÅ¡anas iekārtas un caurules Å«dens infrastruktÅ«ras remontam. Pagāja trÄ«s mēneÅ¡i, lÄ«dz Izraēla apstiprināja sÅ«tÄ«jumu, taču tas joprojām nav nonācis Gazas joslā, paziņoja “Oxfam”.

Kanalizācijas tīklu iznīcināšanas rezultātā ielas ir pārpludinātas ar netīru ūdeni, paātrinot slimību izplatīšanos.

Vai iespējama atjaunošana?

Bagātās arābu valstis, piemēram, SaÅ«da Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, ir paziņojuÅ¡as, ka ir gatavas sniegt ieguldÄ«jumu Gazas joslas atjaunoÅ¡anā tikai gadÄ«jumā, ja tiek panākts pēckara mierizlÄ«gums, kas nodroÅ¡ina ceļu uz PalestÄ«nas valsts dibināšanu.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šādu iespēju noraidÄ«jis, sakot, ka neļaus “Hamās” vai pat Rietumu atbalstÄ«tajai palestÄ«nieÅ¡u paÅ¡pārvaldei pārvaldÄ«t Gazu.

Viņš ir paziņojis, ka Izraēla saglabās beztermiņa kontroli pār teritoriju un deleģēs civilās lietas vietējiem palestīniešiem.

Gazas atjaunoÅ¡anai bÅ«tu nepiecieÅ¡ams ievest milzÄ«gu daudzumu bÅ«vmateriālu un smagās tehnikas, ko Izraēla, visticamāk, nepieļaus, kamēr vien pastāvēs iespēja, ka sÅ«tÄ«jumus var izmantot “Hamās” savas militārās infrastruktÅ«ras vajadzÄ«bām.

Izraēlas militārās iestādes, kas koordinē civilās lietas Gazā, paziņojusi, ka neierobežo civilo preču ievešanu un atļauj tā sauktās divējāda lietojuma preces, kuras varētu izmantot arī militāriem mērķiem.

Izraēla pirms kara ļāva ievest dažus bÅ«vmateriālus saskaņā ar tā dēvēto “Gazas atjaunoÅ¡anas mehānismu”, taču uz šādiem sÅ«tÄ«jumiem attiecās nopietni ierobežojumi un tie bieži tiek aizkavēti.

“The The Shelter Cluster” lēš, ka saskaņā ar Å¡o sistēmu visu Gazas sagrauto māju atjaunoÅ¡ana prasÄ«s 40 gadus.