Gazas josla ir pārvērsta drupās. Tur, kur stāvēja daudzdzīvokļu nami, tagad paveras gruvešu kalni, bet kanalizācijas ūdeņi izveidojuši baseinus, kuros izplatās slimības, savus novērojumus apraksta “The Associated Press” žurnālisti.
Pilsētu ielas nav iespējams iztīrīt, bet gaisu daudzviet piepilda trūdošu un neatraktu līķu smaka.
Izraēlas gadu ilgajā ofensīvā pret “Hamās” nogalināti vairāk nekā 41 000 cilvēku, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse ir sievietes un bērni, liecina vietējo veselības aizsardzības iestāžu sniegtā informācija.
Tā kā kara beigas pagaidām nav redzamas, nav arī iespējams pateikt, kad un vai vispār kaut kas tiks atjaunots.
Pat pēc kauju pārtraukšanas simtiem tūkstošu cilvēku vēl gadiem ilgi varētu pavadīt, dzīvojot telšu nometnēs. Eksperti saka, ka Gazas joslas atjaunošana varētu ilgt vairākus gadu desmitus.
“Šis karš ir posts un ciešanas. Tas liktu akmeņiem raudāt,” sacīja Šifa Hedžo, 60 gadus veca mājsaimniece, kura šobrīd dzīvo teltī, kas uzslieta uz zemes, kur kādreiz atradās viņas mājas.
“Ikviens, kurš ieraudzīs Gazu… Tas liks viņiem raudāt.”
Izraēla apgalvo, ka pie lielā posta vainojams “Hamās” grupējums, kas lielu daļu savas militārās infrastruktūras, tostarp simtiem kilometru garus tuneļus, izbūvējuši blīvi apdzīvotās vietās, kur arī notika dažas no smagākajām kaujām pēdējā gada laikā.
Saskaņā ar ANO septembrī veikto novērtējumu, kas balstīts uz satelītu attēliem, kauju rezultātā iznīcināta vai nopietni bojāta aptuveni ceturtā daļa no visas Gazas joslas apbūves. Novērtējumā teikts, ka aptuveni 66% konstrukciju, tostarp vairāk nekā 227 000 dzīvojamo ēku, ir bojātas.
Pamiera gadījumā apmēram pusei ģimeņu “nav kur atgriezties,” sacīja Elisona Elija, Norvēģijas Bēgļu padomes vadītās starptautiskās palīdzības sniedzēju koalīcijas “The Shelter Cluster” koordinatore Gazas joslā.
Postījumi Gazā konkurē ar Ukrainas frontes pilsētām
ASV pētnieki Korijs Šērs un Džeimons Van Den Hoeks dokumentējuši kara postījumus Gazā ar satelītradaru palīdzību. Viņi norāda, ka Gazā iznīcinātas vai bojātas gandrīz tikpat daudz ēkas cik visā Ukrainā pēc tās pirmajiem diviem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma.
Gaza ir mazāka nekā puse no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.
Iznīcības apjoms Gazas centrālajā un dienvidu daļā vien, pēc Šēra teiktā, ir aptuveni līdzvērtīgs tam, kas zaudēts Ukrainas frontes pilsētā Bahmutā, kur notika viena no nāvējošākajām kaujām un kur Krievijas spēki iznīcināja gandrīz visas ēkas savā ceļā, lai piespiestu Ukrainas karaspēku atkāpties.
Viņš sacīja, ka postījumi Gazas ziemeļos ir vēl lielāki.
Gazas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ir sabrukusi. Vairāk nekā 80% tās veselības aprūpes iestāžu un vēl vairāk ceļu ir bojāti vai iznīcināti.
“Es nevaru iedomāties salīdzinājumu, ņemot vērā postījumu apjomu, ar jebkuras citas valsts vai tautas pieredzēto,” sacīja Šērs.
Janvāra beigās Pasaules Banka lēsa, ka zaudējumi Gazas joslā mērāmi 18,5 miljardu dolāru apmērā. Šie aprēķini gan tika veikti pirms vairākām intensīvām Izraēlas sauszemes operācijām, tostarp dienvidu pierobežas pilsētā Rafahā.
Saskaņā ar ANO aplēsēm aptuveni 90% no 2,3 miljoniem Gazas iedzīvotāju kara dēļ ir devušies bēgļu gaitās, bieži vien vairākas reizes.
Simtiem tūkstošu cilvēku pulcējušies telšu pilsētiņās netālu no Vidusjūras krasta. Šajās telšu pilsētiņās nav elektrības, tekoša ūdens vai tualešu, kas veicina slimību izplatīšanos. Ierobežotās pārtikas dēļ daudzi bēgļi cieš no bada.
ANO aģentūras norāda, ka bezdarbs ir pieaudzis līdz aptuveni 80%, gandrīz visi iedzīvotāji dzīvo nabadzībā. Pirms kara bezdarba līmenis bija aptuveni 50%.
Pat tiem, kuriem ir līdzekļi, būtu gandrīz neiespējami importēt būvmateriālus ēku atjaunošanai Izraēlas ierobežojumu, notiekošo cīņu un likuma pārkāpumu dēļ.
Pirmais šķērslis jebkurai nozīmīgai pārbūvei ir gruveši, kas Gazas joslā krājas kalnos.
Vietās, kur kādreiz atradās mājas, veikali un biroju ēkas, tagad ir milzīgi šķembu un gruvešu sanesumi, kas slēpj ar cilvēku mirstīgās atliekas, bīstamas vielas un nesprāgušu munīciju.
ANO lēš, ka karš Gazas joslā ir rezultējies ar aptuveni 40 miljoniem tonnu drupu un gruvešu. To iztīrīšana un izvešana varētu aizņemt līdz 15 gadiem un prasīt gandrīz 650 miljonus dolāru, sacīts ANO novērtējumā.
Aktuāls arī ir jautājums par to, kur tos pārvietot. ANO pieļauj, ka tam būtu nepieciešami apmēram pieci kvadrātkilometri zemes, ko būs grūti atrast mazajā un blīvi apdzīvotajā teritorijā.
Pec ANO aprēķiniem iznīcināti vai bojāti gandrīz 70% no Gazas ūdens un kanalizācijas iekārtām.
Tas ietver visas piecas teritorijā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī atsāļošanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, akas un rezervuārus.
Darbinieki, kas savulaik rūpējās par ūdens un atkritumu sistēmas, šobrīd ir kļuvuši par bēgļiem vai ir nogalināti. Degvielas trūkums ir apgrūtinājis joprojām neskartu iekārtu darbības nodrošināšanu.
Starptautiskā labdarības organizācija “Oxfam” paziņoja, ka decembrī iesniegusi pieteikumu atļaujai Gazas joslā ievest atsāļošanas iekārtas un caurules ūdens infrastruktūras remontam. Pagāja trīs mēneši, līdz Izraēla apstiprināja sūtījumu, taču tas joprojām nav nonācis Gazas joslā, paziņoja “Oxfam”.
Kanalizācijas tīklu iznīcināšanas rezultātā ielas ir pārpludinātas ar netīru ūdeni, paātrinot slimību izplatīšanos.
Vai iespējama atjaunošana?
Bagātās arābu valstis, piemēram, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, ir paziņojušas, ka ir gatavas sniegt ieguldījumu Gazas joslas atjaunošanā tikai gadījumā, ja tiek panākts pēckara mierizlīgums, kas nodrošina ceļu uz Palestīnas valsts dibināšanu.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šādu iespēju noraidījis, sakot, ka neļaus “Hamās” vai pat Rietumu atbalstītajai palestīniešu pašpārvaldei pārvaldīt Gazu.
Viņš ir paziņojis, ka Izraēla saglabās beztermiņa kontroli pār teritoriju un deleģēs civilās lietas vietējiem palestīniešiem.
Gazas atjaunošanai būtu nepieciešams ievest milzīgu daudzumu būvmateriālu un smagās tehnikas, ko Izraēla, visticamāk, nepieļaus, kamēr vien pastāvēs iespēja, ka sūtījumus var izmantot “Hamās” savas militārās infrastruktūras vajadzībām.
Izraēlas militārās iestādes, kas koordinē civilās lietas Gazā, paziņojusi, ka neierobežo civilo preču ievešanu un atļauj tā sauktās divējāda lietojuma preces, kuras varētu izmantot arī militāriem mērķiem.
Izraēla pirms kara ļāva ievest dažus būvmateriālus saskaņā ar tā dēvēto “Gazas atjaunošanas mehānismu”, taču uz šādiem sūtījumiem attiecās nopietni ierobežojumi un tie bieži tiek aizkavēti.
“The The Shelter Cluster” lēš, ka saskaņā ar šo sistēmu visu Gazas sagrauto māju atjaunošana prasīs 40 gadus.