Gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju neatbalsta Egila Levita darbu – SKDS aptauja

Martā Latvijas pašreizējā prezidenta Egila Levita darbību 27% Latvijas iedzīvotāju vērtēja drīzāk pozitīvi, bet 64% – negatīvi, liecina LTV rīcībā esošā SKDS veiktā aptauja. E. Levita vērtējums ir vēsturiski vissliktākais valsts vadītājam.

SKDS Valsts prezidenta darbības novērtējumu mēra kopš 1996. gada. 2023. gada pirmajos mēnešos Egila Levita reitings nedaudz palielinājās, taču kopš 2020. gada novembra joprojām ir negatīvs (sk. turpmāk). Tas nozīmē, ka to respondentu skaits, kuri viņa darbību vērtē negatīvi, visu laiku ir lielāks nekā to, kuri ir apmierināti.

No jaunajiem SKDS datiem, kas iegūti raidījuma “Kas notiek Latvijā? (Kas notiek Latvijā?)” liecina, ka E. Levits pozitīvi vērtē Jaunās Vienotības un Nacionālās apvienības elektorātu (pie tam pirmajā grupā viņa reitings ir 37,4, otrajā – 1,3).

Starp partijas “Jaunā Vienotība” atbalstītājiem 68% (negatīvi – 30%) vērtē E. Levitu ar dažādu apmierinātības pakāpi, starp “Nacionālās apvienības” atbalstītājiem ar pašreizējo prezidentu kopumā vai ļoti apmierināti ir 47% un gandrīz tikpat procentuāli ir ar viņu neapmierināti. Tajā pašā laikā 22 % trešā koalīcijas spēka – “Apvienotā saraksta” – atbalstītāju pozitīvi vērtē E. Levitu, bet 75 % ir ar viņu neapmierināti.

Iepriekš kļuva zināms, ka Nacionālā apvienība izvirzīs E. Levitu atkārtotai valsts vadītāja amata kandidēšanai un viņš pats piekrīt kandidēt atkārtotiPirmjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka strādās pie tā, lai koalīcijas partneri vienotos par vienu prezidenta amata kandidātu. Tajā pašā laikā uzņēmējs un Vienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns paziņoja, ka ir gatavs pats kandidēt uz prezidenta amatu. Viņš uzskata, ka pieeja, kad daži deputāti tiek uzskatīti par cēlākiem par citiem vai daži balsojumi ir sliktāki par citiem, ir nepareiza, un prezidenta institūcijai jābūt politiski neitrālai. Savukārt E. Levits nevēlas, lai par viņa kandidatūru tiktu izmantotas to partiju balsis, kuras nav “latviskas un prorietumnieciskas”.