Iedzīvotāji arvien biežāk sūdzas par dažādu ārstniecības personu rīcību, pārbaudot personas datus vienotajā veselības sistēmā bez jebkāda tiesiski pamatota iemesla, proti, personas dati nav aplūkoti ārstniecības epizodes ietvaros, liecina Datu valsts inspekcijas pagājušā gada darbības pārskats.
Pērn vislielākais sūdzību skaits – 226 no 789 saņemtajām sūdzībām – pārskata periodā iesniegts par personas datu apstrādi tiešsaistes sociālajos tīklos un citās interneta vietnēs. Vairumā gadījumu netika konstatēta personas datu apstrāde, bet gan tika konstatēts iespējams privātuma aizskārums vai vietnes lietošanas noteikumu pārkāpums, līdz ar to datu subjekti tika informēti par tiesībām vērsties pie vietnes pārziņa ar attiecīgu pieprasījumu.
Pārskata periodā ir pieaudzis tādu sūdzību skaits, kurās datu subjekta dati, kas ir publicēti sociālajos tīklos vai pārsūtīti privātās sarakstēs, tiek izmantoti krāpniecības nolūkos, veidojot viltus profilus sociālajos tīklos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu joprojām nākas konstatēt, ka personas, pastāvot šaubām par prettiesisku datu apstrādi, neizmanto datu regulā noteikto mehānismu savu tiesību aizstāvībai, vēršoties pie datu apstrādes pārziņa, kā arī neizmanto sociālo tīklu platformās paredzētās iespējas lūgt dzēst informāciju, bet gan uzreiz vēršas Inspekcijā.
Otra joma, kurā visbiežāk tika saņemtas sūdzības, bija videonovērošanas veikšana. Ievērojot to, ka videonovērošanas kameru tehniskās iespējas nepārtraukti tiek pilnveidotas un iekārtas ir pieejamas plašam iedzīvotāju lokam, tiek novērota tendence, ka videonovērošanas kameras tiek plaši pielietotas, iedzīvotājiem nezinot un neaizdomājoties par videonovērošanas veikšanas pamatprincipiem.
Izskatot šāda veida sūdzības, līdzīgi kā iepriekšējos pārskata periodos, tika konstatēts, ka visbiežāk nav izvietotas informatīvās zīmes par videonovērošanas veikšanu vai arī informatīvā zīme nesatur visu nepieciešamo Datu likumā noteikto informāciju. Tāpat novērojams, ka pārziņi bieži nevēlas uzstādīt informatīvo zīmi, uzskatot, ka tādējādi tiek pārkāptas viņu tiesības, jo informācija kļūst publiski pieejama.
Pārbaudēs par veikto videonovērošanu novērots, ka pārziņi, nosakot personas datu apstrādes mērķi, bieži vien norāda, ka videonovērošanu veic sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, šādā veidā mēģinot pārtraukt pārziņa ieskatā kaimiņa veiktās prettiesiskās darbības un uzņemoties tiesībsargājošo iestāžu funkcijas. Papildus pārskata periodā tika konstatēta tendence, ka pieaug arī sūdzību skaits par tādu viedierīču izmantošanu, kuras ir aprīkotas ar videoierakstīšanas funkciju.
Salīdzinājumā ar 2022.gadu ir samazinājies sūdzību skaits par personas datu apstrādi valsts iestāžu informācijas sistēmās – kopumā šajā jomā tika saņemtas un izskatītas 67 sūdzības. Vienlaikus ir konstatēts, ka iedzīvotāji arvien biežāk sūdzas par dažādu ārstniecības personu rīcību, pārbaudot personas datus vienotajā veselības sistēmā bez jebkāda tiesiski pamatota iemesla, proti, personas dati nav aplūkoti ārstniecības epizodes ietvaros.
2023.gadā Inspekcija, izskatot datu subjektu sūdzības, 192 gadījumos piemēroja korektīvos līdzekļus – brīdinājums, rīkojums, rājiens, apstrādes ierobežojums, aicinot pārziņus pildīt Datu regulā noteiktos pārziņa pienākumus.
Tostarp pārziņiem tika uzlikts pienākums izpildīt datu subjekta pieprasījumu, īstenot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu un spētu uzskatāmi parādīt, ka apstrāde ir atbilstoša Datu regulas prasībām, saskaņot veiktās personu datu apstrādes darbības ar Datu regulā minētajiem noteikumiem par personas datu labošanu vai dzēšanu vai apstrādes ierobežošanu.
Aizvadītajā gadā administratīvo pārkāpumu lietās inspekcija kopumā pieņēma deviņus lēmumus, visos gadījumos pārkāpējam piemērojot naudas sodu.
Administratīvo pārkāpumu lietās pārskata gadā piemērotā naudas soda intervāls svārstījās no 300 eiro līdz 20 000 eiro. Kopā 2023.gadā Inspekcija piemēroja naudas sodus 26 500 eiro apmērā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.