Å ogad iedzÄ«votÄjiem bÅ«s pieejamas trÄ«s dažÄdas gripas vakcÄ«nas, pavÄstÄ«ja ImunizÄcijas valsts padomes (IVP) vadÄ«tÄja, profesore Dace Zavadska.
PÄc viÅas paustÄ, viena no vakcÄ«nÄm ir jau ierastÄ un iepriekÅ¡ lietotÄ standarta deva, Äetrus gripas celmus saturoÅ¡Ä vakcÄ«na – nedzÄ«va, injicÄjama vakcÄ«na. ArÄ« Å¡ogad tÄ par valsts lÄ«dzekļiem bÅ«s pieejama visiem bÄrniem no seÅ¡u mÄneÅ¡u lÄ«dz divu gadu vecumam, un tÄ ir iekļauta valsts imunizÄcijas kalendÄrÄ. TÄpat Å¡Ä« vakcÄ«na ir valsts apmaksÄta un stingri rekomendÄta visÄm grÅ«tniecÄm, kÄ arÄ« pieauguÅ¡ajiem vecumÄ lÄ«dz 64 gadiem, kuri pieder noteiktÄm veselÄ«bas riska grupÄm.
Otra gripas vakcÄ«na ir jaunums – nazÄlÄ vakcÄ«na, proti, saÅemama deguna spreja veidÄ. Zavadska skaidroja, ka Å¡Ä« dzÄ«vÄ vakcÄ«na daudzÄs pasaules valstÄ«s sen ir pazÄ«stama ar savu augsto efektivitÄti un bÄrniem draudzÄ«go saÅemÅ¡anas veidu. PiemÄram, ar labiem rezultÄtiem ik sezonu kopÅ¡ 2013.gada bÄrniem tÄ tiek lietota LielbritÄnijÄ. TÄpat Å¡o nazÄlo vakcÄ«nu savas valsts kalendÄrÄ ir iekļÄvusi Somija.
PagaidÄm gan valsts apmaksÄta nazÄlÄ vakcÄ«na LatvijÄ bÅ«s bÄrniem no divu lÄ«dz septiÅu gadu vecumam (ieskaitot). VakcÄ«na ir reÄ£istrÄta bÄrniem no divu gadu vecumam, tÄpÄc zÄ«daiÅiem vecumposmÄ no 6 lÄ«dz 23 mÄneÅ¡iem ir standarta devas injicÄjamÄ vakcÄ«na. Zavadska skaidroja, ka noteiktÄ vecuma robeža nav saistÄ«ta ar lietoÅ¡anas vai reÄ£istrÄcijas ierobežojumiem, bet gan ar finansÄm. IVP cer, ka nÄkotnÄ LatvijÄ to varÄs saÅemt bÄrni lÄ«dz pat 18 gadu vecumam.
ArÄ« treÅ¡Ä gripas vakcÄ«na LatvijÄ ir jaunums, un LatvijÄ visiem iedzÄ«votÄjiem, kas ir vecumÄ virs 65 gadiem, bÅ«s pieejama valsts apmaksÄta augstas devas gripas vakcÄ«na. Zavadska skaidroja, ka tÄ jau vairÄk nekÄ 10 gadus pasaulÄ pierÄda sevi ar augstu efektivitÄti – augstÄku nekÄ standarta devas vakcÄ«nai.Tas ir bÅ«tiski, jo ar standarta devas vakcÄ«nu vecÄka gada gÄjuma cilvÄkiem ne vienmÄr efektÄ«vi un ilgstoÅ¡i, visas sezonas garumÄ, var nodroÅ¡inÄt aizsardzÄ«bu pret smagu gripu, gripas izraisÄ«tÄm komplikÄcijÄm, hospitalizÄciju.
Zavadska atgÄdina, ka gripas vÄ«russ ir neprognozÄjams, tas var izraisÄ«t smagas komplikÄcijas, ietekmÄjot cilvÄka dzÄ«vi dažÄdÄ veidÄ un izraisot bÅ«tiskus bojÄjumus gandrÄ«z visÄs lielÄkajÄs orgÄnu sistÄmÄs. Gripa parasti Ä«paÅ¡i asi skar seniorus un mazus bÄrnus.
ViÅa vÄrÅ¡ uzmanÄ«bu, ka gadu desmitiem ilguÅ¡i pÄtÄ«jumi un zinÄtniski dati liecina, ka gripas infekcijas epizode cilvÄkiem gados vairÄkkÄrtÄ«gi paaugstina insulta un infarkta risku; apmÄram ceturtdaļa senioru pÄc gripas epizodes zaudÄ savas neatkarÄ«bas, autonomijas spÄjas. SavukÄrt bÄrni ir galvenie gripas izplatÄ«tÄji, viÅiem ir galvenÄ loma gan epidÄmijas aizsÄkÅ¡anÄ, gan izplatÄ«bÄ, turklÄt bÄrni gripas vÄ«rusu izdala ilgÄk nekÄ pieauguÅ¡ie. TÄtad tieÅ¡i bÄrnu saslimÅ¡ana atstÄj nopietnu ietekmi uz populÄciju, tai skaitÄ, senioriem.
Zavadska norÄda, ka labÄkais laiks, kad veikt vakcinÄciju pret gripu un arÄ« pret Covid-19, ir no oktobra vidus.
NacionÄlÄ veselÄ«bas dienesta dati liecina, ka 2023./2024.gadu sezonÄ ir plÄnots iegÄdÄties 135 000 devas. PagÄjuÅ¡ajÄ sezonÄ tika iepirktas 119 656 devas, bet 2021./2022.gadu sezonÄ 185 000.