EsoÅ¡Ä soda izpildes infrastruktÅ«ra neatbilst efektÄ«vas un mÅ«sdienÄ«gas sodu izpildes vajadzÄ«bÄm, tÄ nenodroÅ¡ina iespÄju ieslodzÄ«tos izvietot mazvietÄ«gÄs kamerÄs, sacÄ«ja IeVP CentrÄlÄ aparÄta StratÄÄ£ijas daļas vecÄkÄ komunikÄcijas speciÄliste KatrÄ«na Spure, komentÄjot Eiropas CilvÄktiesÄ«bu tiesas (ECT) spriedumu par tiesÄ«bu pÄrkÄpumu lietÄ “D. pret Latviju” par ieslodzÄ«to neformÄlÄs hierarhijas nenovÄrÅ¡anu ieslodzÄ«juma vietÄs.
IeVP skatÄ«jumÄ, lai izskaustu ieslodzÄ«to neformÄlo hierarhiju, ir bÅ«tiski vairÄki aspekti, tostarp atbilstoÅ¡a soda izpildes infrastruktÅ«ra, mÅ«sdienÄ«ga un efektÄ«va soda satura Ä«stenoÅ¡ana, kÄ arÄ« profesionÄls personÄls. BÅ«tiska loma neformÄlÄs hierarhijas izskauÅ¡anÄ vai mazinÄÅ¡anÄ ir efektÄ«va ieslodzÄ«tÄ resocializÄcijas procesa norise, taÄu arÄ« tam bÅ«tu jÄnotiek mÅ«sdienÄ«gos apstÄkļos.
Lai risinÄtu ieslodzÄ«juma vietu infrastruktÅ«ras jautÄjumu, IeVP ar sava budžeta palÄ«dzÄ«bu, kÄ arÄ« piesaistot NorvÄÄ£ijas finanÅ¡u instrumenta lÄ«dzekļus pastÄvÄ«gi veic ieslodzÄ«juma vietu infrastruktÅ«ras uzlaboÅ¡anas darbus, kÄ arÄ« kopÄ ar Tieslietu ministriju aktÄ«vi piedalÄs jaunÄ LiepÄjas cietuma projekta Ä«stenoÅ¡anÄ, kur ir izveidoti piekÅ¡nosacÄ«jumi neformÄlÄs hierarhijas efektÄ«vai izskauÅ¡anai.
TÄpat OlainÄ tiek bÅ«vÄta jauna mÄcÄ«bu iestÄde personÄla izglÄ«toÅ¡anai, kur tiks ieviestas Äetras jaunas mÄcÄ«bu programmas, nodroÅ¡inot gan jauna, gan esoÅ¡Ä personÄla zinÄÅ¡anu pilnveidi.
Jau vÄstÄ«ts, ka ECT ir pasludinÄjusi spriedumu lietÄ, secinot, ka ir pieļauts Eiropas CilvÄka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 3.pantÄ, kas aizliedz spÄ«dzinÄÅ¡anu un necilvÄcÄ«gu apieÅ¡anos, garantÄto tiesÄ«bu pÄrkÄpums.
SavÄ 2017.gada 25.oktobra sÅ«dzÄ«bÄ iesniedzÄjs apgalvoja, ka ieslodzÄ«juma vietÄs LatvijÄ pastÄv ieslodzÄ«to neformÄlÄ hierarhija, kuru atbildÄ«gÄs iestÄdes neesot novÄrsuÅ¡as. IesniedzÄja ieskatÄ, spÄ«dzinÄÅ¡anas un necilvÄcÄ«gas attieksmes pÄrkÄpumu veidoja apstÄklis, ka viÅÅ¡ Å¡ajÄ neformÄlÄs sistÄmas hierarhijÄ esot iekļauts “zemÄkajÄ kastÄ”, kÄ rezultÄtÄ, kÄ apgalvoja iesniedzÄjs, viÅam bija liegts izmantot, piemÄram, tÄs paÅ¡as labierÄ«cÄ«bas, sporta aprÄ«kojumu, stÄvÄt vienÄ rindÄ ar citiem ieslodzÄ«tajiem, izmantot tos paÅ¡us soliÅus.
IesÄkumÄ ECT noraidÄ«ja valdÄ«bas argumentu, ka pirms vÄrÅ¡anÄs ar sÅ«dzÄ«bÄm ECT iesniedzÄjs nebija izsmÄlis tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļus. ECT norÄdÄ«ja, ka iesniedzÄjs bija vÄrsies visÄs trÄ«s Latvijas administratÄ«vo tiesu instancÄs, kas ne vien deva iespÄju iesniedzÄjam izteikt savus argumentus, bet arÄ« aktÄ«vi noskaidroja visus lietÄ svarÄ«gos apstÄkļus, tostarp piemÄrojot objektÄ«vÄs izmeklÄÅ¡anas principu.
ECT ieskatÄ, iesniedzÄjs bija izsmÄlis visus efektÄ«vos tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļus. SavukÄrt pÄrÄjos valdÄ«bas argumentus, kÄdÄļ sÅ«dzÄ«ba bÅ«tu noraidÄma, ECT lÄma skatÄ«t vienkopus ar lietas bÅ«tÄ«bu. Proti, ECT secinÄja, ka valdÄ«bas iebildumi par to, ka iesniedzÄjs nebija pietiekami pamatojis savu sÅ«dzÄ«bu un ka tÄ iesniegta vispÄrÄ«gu intereÅ¡u aizstÄvÄ«bai, ir cieÅ¡i saistÄ«ti ar sÅ«dzÄ«bas bÅ«tÄ«bu.
VÄrtÄjot sÅ«dzÄ«bu pÄc bÅ«tÄ«bas, ECT atgÄdinÄja, ka konvencijas 3.pants paredz valstÄ«m pienÄkumu ne tikai atturÄties no darbÄ«bÄm, kas varÄtu radÄ«t necilvÄcÄ«gu attieksmi, bet arÄ« Ä«stenot nepiecieÅ¡amos preventÄ«vos pasÄkumus, lai nodroÅ¡inÄtu personu, kurÄm atÅemta brÄ«vÄ«ba, fizisko un garÄ«go neaizskaramÄ«bu un labbÅ«tÄ«bu. Å ie pienÄkumi paredz arÄ« to, ka valstÄ«m, Åemot vÄrÄ brÄ«vÄ«bas atÅemÅ¡anas soda izcieÅ¡anas praktiskos aspektus, ir jÄveic pasÄkumi, kas aizsargÄ ieslodzÄ«to personu grupas, kas ir pakļautas Ä«paÅ¡am riskam, ka pret viÅiem varÄtu tikt vÄrsta vardarbÄ«ba vai radÄ«tas cita veida cieÅ¡anas no citu ieslodzÄ«to puses.
PievÄrÅ¡oties konkrÄtÄs lietas faktiem, ECT, atsaucoties uz tÄs secinÄjumiem lietÄ “S.P. un citi pret Krieviju”, norÄdÄ«ja, ka arÄ« Å¡ajÄ lietÄ tiek apskatÄ«ts jautÄjums par neformÄlo hierarhiju brÄ«vÄ«bas atÅemÅ¡anas vietÄs. ECT atzina, ka uzvedÄ«bas sistÄmu – neformÄlo hierarhiju – pÄrbaude ir sarežģīts uzdevums, jo tÄs veidojas no ilglaicÄ«gi veidotiem uzvedÄ«bas modeļiem, kas ietver vardarbÄ«bu un rituÄlistisku un simbolisku pazemojoÅ¡u izturÄÅ¡anos starp ieslodzÄ«tajiem.
ECT konstatÄja, ka LatvijÄ laikÄ, kad iesniedzÄjs izcieta brÄ«vÄ«bas atÅemÅ¡anas sodu, vismaz divÄs ieslodzÄ«jumu vietÄs, kurÄs iesniedzÄjs tika izmitinÄts, pastÄvÄja ieslodzÄ«to neformÄla hierarhija. ECT secinÄja arÄ«, ka iesniedzÄjs Å¡ajÄ sistÄmÄ piederÄja pie “zemÄkÄs kastas”, vienlaikus secinot, ka pret iesniedzÄju no valsts amatpersonu vai citu ieslodzÄ«to puses nekad nav tikusi vÄrsta vardarbÄ«ba, ne arÄ« viÅÅ¡ jebkad ir ticis pakļauts vardarbÄ«bas draudiem. TomÄr, tÄ kÄ iesniedzÄjs bija pietiekami pamatojis, ka piederÄja “zemÄkajai kastai”, un ieslodzÄ«juma vietÄs, kur viÅÅ¡ izcieta sodu, pastÄvÄja neformÄlÄ hierarhija, ECT secinÄja, ka vienÄ«gais jautÄjums, kas lietÄ jÄizskata, bija, vai neformÄlÄs hierarhijas pastÄvÄÅ¡ana kÄ tÄda veido konvencijas 3.panta pÄrkÄpumu.
IzvÄrtÄjot to, vai iesniedzÄjs tika pakļauts attieksmei, kas ir pretrunÄ ar konvencijas 3.pantu, ECT norÄdÄ«ja, ka, lai gan nelabvÄlÄ«gajai attieksmei ir jÄsasniedz minimÄlais aizskÄruma lÄ«menis, tas ir pÄrsniegts situÄcijÄs, kurÄs tiek grauta cilvÄka cieÅa, kÄ arÄ« situÄcijÄs, kurÄs persona baidÄs no tÄ, ka pret viÅu varÄtu tikt vÄrsta vardarbÄ«ba, jo Ä«paÅ¡i, ja persona ir pakļauta Ä«paÅ¡am riskam.
ECT konstatÄja, ka, lai gan iesniedzÄjs netika pakļauts nelabvÄlÄ«gajÄm sekÄm, kas izriet no neformÄlas hierarhijas noteikumu pÄrkÄpÅ¡anas, fakts, ka iesniedzÄjam bija jÄpakļaujas Å¡Ä«s hierarhijas noteikumiem, pats par sevi bija pietiekams pamats uzskatÄ«t, ka iesniedzÄju Å¡Ä« sistÄma aizskÄra un ka viÅÅ¡ tika pakļauts attieksmei, kas ir pretrunÄ ar konvencijas 3.pantu.
ECT uzsvÄra, ka iesniedzÄja gadiem ilgÄ fiziskÄ un sociÄlÄ segregÄcija sasaistÄ ar ierobežotu pieeju ieslodzÄ«juma vietas nodroÅ¡inÄtajiem pamata resursiem, kÄ arÄ« liegumu uzturÄt cilvÄcisko kontaktu pakļÄva iesniedzÄju trauksmei, kas pÄrsniedza brÄ«vÄ«bas atÅemÅ¡anai raksturÄ«go cieÅ¡anu lÄ«meni.
TÄlÄk ECT pievÄrsÄs konkrÄtiem pasÄkumiem, kas, ECT ieskatÄ, bija nepiecieÅ¡ami, lai aizsargÄtu iesniedzÄju. ECT uzskatÄ«ja, ka, ievÄrojot to, ka vairÄkas valsts iestÄdes apzinÄjÄs, ka Latvijas ieslodzÄ«juma vietÄs pastÄv neformÄla hierarhija, tÄs nebija rÄ«kojuÅ¡Äs pietiekami, lai mazinÄtu iesniedzÄjam radÄ«to risku un novÄrstu neformÄlo hierarhiju kÄ tÄdu.
TÄ kÄ neformÄlÄ hierarhija ir sistÄmiska problÄma, iesniedzÄja pÄrveÅ¡ana uz citÄm kamerÄm vai ieslodzÄ«juma vietÄm nerisinÄja un nevarÄtu risinÄt iesniedzÄja sÅ«dzÄ«bas pamatÄ esoÅ¡o problÄmu. ECT ieskatÄ, valsts iestÄžu iejaukÅ¡anÄs Å¡ajÄs hierarhijÄs lÄ«dz Å¡im ir bijusi individuÄla rakstura, taÄu, nepastÄvot visaptveroÅ¡ai stratÄÄ£ijai tam kÄ risinÄt problÄmas bÅ«tÄ«bu, Latvijas iestÄdes nerÄ«kojÄs pietiekami, lai novÄrstu riskus, kas ir saistÄ«ti ar iesniedzÄja atraÅ¡anos neformÄlÄs hierarhijas “zemÄkajÄ kastÄ”. TÄdÄļ ECT konstatÄja konvencijas 3.panta pÄrkÄpumu. ECT uzskatÄ«ja, ka, Åemot vÄrÄ tÄs secinÄjumus par konvencijas 3.panta pÄrkÄpumu, nebija nepiecieÅ¡ams izskatÄ«t iesniedzÄja sÅ«dzÄ«bu par konvencijas 14.panta, kas runÄ par diskriminÄcijas aizliegumu, pÄrkÄpumu atseviÅ¡Ä·i.
NoslÄgumÄ ECT, atgÄdinot no konvencijas 46.panta izrietoÅ¡os pienÄkumus un ievÄrojot to, ka pÄrkÄpumu veidoja sistÄmiska problÄma Latvijas ieslodzÄ«juma vietÄs, iekļÄva norÄdi, ka Latvijai, lai novÄrstu lÄ«dzÄ«gu pÄrkÄpumu atkÄrtoÅ¡anos, ir jÄveic pasÄkumi, ar kuriem tiktu novÄrsta spriedumÄ identificÄtÄ sistÄmiskÄ problÄma.
IesniedzÄjs no 2008.gada lÄ«dz 2017.gadam gadam izcieta brÄ«vÄ«bas atÅemÅ¡anas sodu vairÄkÄs Latvijas ieslodzÄ«juma vietÄs. IeslodzÄ«juma laikÄ iesniedzÄjs vÄrsÄs ar vairÄkÄm sÅ«dzÄ«bÄm IeslodzÄ«juma vietu pÄrvaldÄ, izsakot neapmierinÄtÄ«bu ar saviem kameras biedriem, vispÄrÄjiem apstÄkļiem ieslodzÄ«juma vietÄ un neformÄlo hierarhiju ieslodzÄ«juma vietÄs. IesniedzÄjs vÄlÄjÄs, lai viÅu ievieto citÄ kamerÄ.
2014.gada 8.septembrÄ« iesniedzÄjs vÄrsÄs AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ par faktiskÄs rÄ«cÄ«bas atzÄ«Å¡anu par prettiesisku. Proti, iesniedzÄjs apgalvoja, ka ieslodzÄ«juma vietÄs, kurÄs viÅÅ¡ izcieta sodu, bija neformÄlÄ hierarhija, bet iestÄžu bezdarbÄ«ba, neizskaužot Å¡o neformÄlo hierarhiju, esot prettiesiska.
2015.gada 20.maijÄ AdministratÄ«vÄ rajona tiesa pasludinÄja spriedumu, ar kuru noraidÄ«ja iesniedzÄja pieteikumu. AdministratÄ«vÄ rajona tiesa atzina, ka valstij ir pienÄkums mazinÄt risku, ka kameras biedri pret ieslodzÄ«to varÄtu vÄrst vardarbÄ«bu, taÄu konstatÄja, ka Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ kameras biedri iesniedzÄju nekad nebija fiziski vai emocionÄli ietekmÄjuÅ¡i vai citÄdi attiekuÅ¡ies pret viÅu nelabvÄlÄ«gi.
2015.gada 25.jÅ«nijÄ iesniedzÄjs iesniedza apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu. 2016.gada 5.jÅ«lijÄ AdministratÄ«vÄ apgabaltiesa noraidÄ«ja iesniedzÄja apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu, kopumÄ pievienojoties AdministratÄ«vÄs rajona tiesas pamatojumam, taÄu akcentÄjot, ka iesniedzÄjs netika pakļauts riskam, ka pret viÅu varÄtu bÅ«t vÄrsta vardarbÄ«ba vai necilvÄcÄ«ga attieksme.
IesniedzÄjs 2016.gada 20.jÅ«lijÄ iesniedza kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu, taÄu SenÄts attiecÄs ierosinÄt kasÄcijas tiesvedÄ«bu, norÄdot, ka AdministratÄ«vas apgabaltiesas spriedums ir pamatots, jo pieteicÄjs nevarÄja pamatot to, kÄ neformÄlÄ hierarhija tieÅ¡i viÅam ir radÄ«jusi nelabvÄlÄ«gas sekas.
2 komentāru