Igauņi atsakās no 1 un 2 centu monētām. Ko darīs Latvija?

Sākot ar nākamo gadu, spēkā stāsies jauni noapaļošanas noteikumi un Igaunija vairs nekals viena un divu centu monētas. Mazākās monētas ar Igaunijas kontūru tiks nosūtītas uz citām Eiropas valstīm, kur tās joprojām būs apgrozībā. Ko darīs Latvija? Vai mēs sekosim Igaunijas piemēram un drīzumā atvadīsimies no centu monētām?

Igaunijas mediji vēsta, ka tās nacionālā banka katru gadu pasūtīja vienu vai divas kravas ar viena un divu centu monētām. Lai gan šīs monētas nonāca iedzīvotāju rokās, tās reti tika izmantotas veikalu kasēs.

Tā kā šīs monētas nebija bieži lietotas norēķinos, no nākamā gada tiks ieviesti jauni noapaļošanas noteikumi un skaidras naudas maksājumi tiks noapaļoti līdz tuvākajam piecu centu nominālam.

Cilvēki joprojām varēs izmantot viena un divu centu monētas, taču jāņem vērā, ka tirgotāji varēs pieņemt ne vairāk kā 50 monētas vienā maksājumā neatkarīgi no to nominālvērtības.

Latvijas Banka “Apollo.lv” norāda, ka atteikšanās no 1 un 2 centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošana.

“Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12.23 eiro, tad, maksājot skaidrā naudā pie kases, tā būtu 12.25 eiro. Savukārt, ja pirkuma groziņā būtu preces par 12.22 eiro, tad pircējs pie kases samaksātu 12.20 eiro.

Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neietekmē inflācijas rādītājus, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa – uz leju. Turklāt arī pēc noapaļošanas noteikumu ieviešanas 1 un 2 centu monētas nezaudētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu un ar tām varētu norēķināties veikalā (bet tās netiktu izdotas).

Laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem,” skaidro Latvijas Banka.

SIA “Latvijas Fakti” 2024. gada pavasara aptauja liecina, ka sabiedrībā ir audzis atbalsts idejai par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības. Gandrīz puse – 47 % – aptaujāto pauda atbalstu sīknaudas īpatsvara samazināšanai, bet nepieciešamība pēc mazāko nominālvērtību monētām ir 42 % iedzīvotāju.

2023. gada pavasara aptaujā atbalstu 1 un 2 centu monētu izņemšanai no apgrozības pauda 41 % aptaujāto, bet 50 % uzskatīja, ka šo nominālvērtību monētas atstājamas apgrozībā.

Sabiedrības noskaņojumu šajā jautājumā Latvijas Banka mēra kopš 2016. gada, kad mazo nominālvērtību monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja divreiz mazāk cilvēku – 26 %.

Latvijas Banka izstrādāja Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru notika sarunas ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, ieinteresētajām uzņēmēju organizācijām, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu!) noapaļošanu.

Sarunās ar atbildīgajām institūcijām tika konstatēts, ka pašlaik nav vienprātīga politiska atbalsta šai Latvijas Bankas iniciatīvai.

Lielākais izaicinājums būtu kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā.

Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku.

Nolemts, ka noapaļošanas noteikumus varētu ieviest līdz ar nākamajām pārmaiņām tirdzniecības noteikumos, kas liktu pārprogrammēt kases aparātus. Līdz ar to ceram, ka arī Latvijā šī Latvijas Bankas iniciatīva gūs atbalstu, tiesa, līdz praktiskai ieviešanai būs jāpagaida nedaudz ilgāk nekā kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem.

Par ieguvumiem no mazo nominālvērtību monētu apgrozības ierobežošanas runāts daudz – ērtības iedzīvotājiem un vieglāks darbs kasieriem, ietaupījums skaidrās naudas aprites nodrošināšanā iesaistītajiem, dabas resursu aizsardzība u. c. faktori.

Vienam no ieguvumiem – apkārtējai videi – līdz šim pievērsts mazāk uzmanības. Eiropas Savienība un arī Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Lai to izdarītu, visās jomās nepieciešama pāreja uz risinājumiem, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Pētījumi liecina, ka monētu ražošana, transportēšana, izplatīšana, izmantošana un pārstrāde gada laikā globāli rada 2.1 MtCO2eq siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā ietekme uz klimatu ir saistīta ar monētu ražošanā nepieciešamo metālu ieguvi.

Monētu izmantošana saistīta arī ar vides un ekonomisko ilgtspējību. Gada laikā no emitētajām monētām Latvijā apritē neatgriežas 80.6 % 1 centa monētu un 69.3 % 2 centu monētu.

Tas var norādīt, ka daļa monētu tiek nozaudētas un var piesārņot apkārtējo vidi ar patogēniem, kas atrodas uz monētām, un varu, kas ir potenciāli toksisks dzīvajiem organismiem.

“Jāpiebilst, ka 1 centa monētas izkalšana maksā vairāk par šīs monētas nominālvērtību, savukārt 2 centu monētu ražošanas izmaksas praktiski sasniedz to nominālvērtību. Monētu izņemšana no apgrozības ļautu ierobežot ietekmi uz klimatu un apkārtējo vidi, kā arī samazināt saistītās apstrādes un ražošanas izmaksas,” norāda Latvijas Banka.

Latvijas Banka turpinās praktisku darbu pie 1 un 2 centu monētu skaita samazināšanas apgrozībā:

• naudas aprites ciklā sadarbība ar mūsu partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem) vērsta uz to, lai apgrozībā nonāktu pēc iespējas mazāk “sīcenes”;
• aicinām iedzīvotājus nest savas “krājkasītes” uz Latvijas Banku un apmainīt monētas pret naudu savā bankas kontā (nosacījumi naudas maiņai), īpaši aicinām to darīt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras, reģistrējoties Latvijas Bankā, var veikt monētu apmaiņu bez apjoma ierobežojuma;
• esam veikuši eiro monētu apmaiņas procesa modernizāciju, automatizējot Latvijas Bankas kases Rīgā, Bezdelīgu ielā 3, darbību un ļaujot iedzīvotājiem monētas apmainīt ar automatizētu iekārtu palīdzību;
• taupot līdzekļus un optimizējot eiro monētu sagādi, jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas 1 centa un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst, mainot pret tām citu nominālvērtību monētas ar citām eiro zonas valstīm, kuras jau atteikušās no 1 centa un 2 centu monētu izmantošanas.