Igaunijā, Austrumviru apriņķa Kīklā šīs nedēļas sākumā noticis nepatīkams incidents, kurā cietis lāču mednieks. Igaunijā jau kādu laiku turpinās lāču medību sezona, un arī Kīklas mednieku biedrība tajā bija iesaistījusies, taču kāda gados jauna lācene, ko viņi pēc pirmā šāviena uzskatījuši par mirušu, izrādījusies tikai ievainota un uzbrukusi savam pāri darītājam.
Cietušā Janeka Šibalova draugs notikušā norisi vietējai presei atstāsta mazliet juceklīgi, taču noprotams, ka arī mednieks nav bijis gluži bez vainas, jo šāvis uz lāceni caur krūmiem un nav varējis būt īsti pārliecināts par precīzu trāpījumu. Vēlāk, kad viņš devies savu medījumu meklēt, domātajā vietā lācenes nav bijis. Vīrietis paaicinājis palīgā draugu ar dzinējsuni, un pēc kāda laika abi atraduši ievainoto lāceni krūmos.
Brīdī, kad viens no viņiem tai bija piegājis jau pavisam tuvu, turklāt tobrīd bez ieroča, tā vietā, lai bēgtu, viņš izvēlējies mēģināt atbaidīt dzīvnieku ar kliegšanu, jo sapratis, ka ar kājām tāpat tālu prom netiks. Lācene metusies medniekam virsū un notriekusi gar zemi, bet tobrīd neapbruņotajam vīrietim neatlika vairs nekas cits kā mēģināt ar rokām pasargāt vismaz seju.
Lācenes uzbrukums noticis pirmdien, 5.augustā, bet ceturtdien ap pusdienlaiku mednieks jau varēja teikt, ka pusotru stundu ilgā operācija bija izdevusies. Lāča uzbrukumā viņam bija salauzts arī rokas mazais pirkstiņš, un draudēja tā amputācija. “Tomēr Ida-Viru centrālās slimnīcas speciālistiem pirkstu izdevās glābt,” cietušais uzslavēja gan ātro palīdzību, gan Ida-Viru centrālās slimnīcas personālu par labo darbu.
Piektdien, 9. augustā, Janeks Šibalovs jau bija izrakstīts no slimnīcas un ieradies mājās. Jautāts, vai, atskatoties uz notikušo, viņš būtu rīkojies citādi, Šibalovs sacīja, ka, iespējams, tā būtu bijusi mācība, taču, piekopjot tādu hobiju un pildot tādu pienākumu kā medības, vienmēr jāapsver dažādi riski. “Pat ja man būtu bijis līdzi ierocis, viss notika tik ātri, ka man nebūtu bijis laika to izmantot. Man bija laiks tikai padomāt, vai skriet vai stāvēt uz vietas,” viņš atzīmēja.
– “Es varu teikt, ka 5. augusts ir mana otrā dzimšanas diena!”
Lāču populācija apgabalā ir liela
Mednieki tomēr noķēra ievainotu lāci, kurš tajā rītā slēpās mežā. “Viņš aizgāja dziļi mežā apmēram kilometru. Viņa dienas tur bija skaitītas, taču mums nācās smagi pastrādāt, lai viņu no turienes izvilktu. Šajā procesā iestrēga arī tehnika un transportlīdzekļi,” norādīja Anna Mianiste. Lācis bija trīs līdz četrus gadus vecs un svēra mazāk nekā 140 kilogramu.
– “Lāča medības ir bīstama nodarbe, un tās nedrīkst veikt bez ieroča,” sacīja mednieku biedrības priekšsēdētāja.
Pēc Mianistes teiktā, Ida-Viru apriņķī ir daudz ķepaiņu, kas izskaidro, kāpēc katru gadu tiek atļauts nošaut arvien vairāk lāču. Aizpagājušajā gadā novadā bija atļauts nošaut 13 lāčus, pērn piecpadsmit, bet tagad jau septiņpadsmit. “Mūsu Kīklas medību platībā vien ir astoņi līdz desmit lāči. Kad organizējām aļņu medības, katrs otrais dzīvnieks, kas iznāca no aploka, izrādījās lācis,” sacīja Mianiste.
Igaunijā brūno lāču medību sezona ir no 1.augusta līdz 31.oktobrim, un šajā laikā Vides departaments ir atļāvis nomedīt 94 lāčus. Ja daži lāči rada īpašus postījumus, nomedījamo dzīvnieku skaitu var palielināt vēl par astoņiem.
Līdz 6.augustam Igaunijā bija nomedīti jau 32 ķepaiņi.
Igaunijas kopējā lāču populācija pašlaik tiek lēsta 900 – 950 dzīvnieku apmērā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.