Pēc Igaunijas klimata ministres Kristenas Mihalas teiktā, kopīgi ar Latviju plānotās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) infrastruktūras Paldiskos un SDG termināļa nomas mērķis nav valsts līmenī iejaukties tirgū, bet gan radīt gatavību nodrošināt abu valstu energoapgādi iespējamās krīzes situācijās.
Pagājušās nedēļas vizītes laikā Latvijā Valsts prezidenta Alara Karisa darba delegācijas ietvaros klimata ministrs Mihals tikās ar savu Latvijas kolēģi Raimondu Čiudaru, ar kuru cita starpā tika pārrunāta iespējamā sadarbība un kopīga SDG rūpnīcas jaudu izmantošana un pagājušajā gadā Paldiskos uzceltais terminālis ārkārtas situācijām.
“Tuvākajā laikā sāksim pārrunas ar Latviju par iespējamām piegādes grūtībām, lai nepieciešamības gadījumā varētu peldošo termināli nogādāt uz Paldiskiem. Ja tirgus strādās un situācija ir stabila, nav nepieciešams īrēt kuģi vai valsts līmenī iejaukties tirgū, aģentūrai BNS skaidroja Mihals, pēc kura teiktā, Latvija izrādīja interesi izmantot Paldisku SDG jaudas, ja kādu iemeslu dēļ reģionā rodas grūtības ar gāzes piegādi . – No mūsu viedokļa ir loģiski, ka, vienojoties ar kaimiņiem, nepieciešamības gadījumā varam izmantot kritiskās jaudas infrastruktūru. Normālos apstākļos pietiek ar to, kas notiek tirgū, taču Krievijas enerģētikas karš ir parādījis, ka jābūt gataviem arī uz citām lietām.»
Latvija ir ieinteresēta koplietot sašķidrinātās dabasgāzes molu Paldiskos, no kurienes tirgus traucējumu vai krīzes gadījumā pa esošo cauruļvadu varētu piegādāt gāzi uz Latvijas krātuvēm. Latvijā no Paldisku krastmalas līdz Inčukalna krātuvei iet cauruļu gandrīz 300 kilometru garumā.
Klimata ministrs sacīja, ka ideja joprojām ir pārāk rupja, lai atklātu sīkāku informāciju, piemēram, kā tiks sadalītas izmaksas. “Mēs sagaidām, ka, sadarbojoties, varēsim sadalīt izmaksas starp kaimiņiem, kuri izmanto infrastruktūru. Šodien ir pāragri to sīkāk komentēt, mums vispirms ir jāveic sarunas ar Latviju,” sacīja Mihals.
Pēc viņa teiktā, nākamais solis ir ar Latviju sagatavot kopīgo nodomu memorandu, kas liktu stabilu pamatu kaimiņvalstu turpmākajai darbībai. “Mēs to pārrunājām Valsts prezidenta valsts vizītes laikā Latvijā, un tāpēc ministriju speciālisti jau ir kopīgi izstrādājuši plānu,” par turpmākajiem soļiem sacīja ministrs.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.