Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē šodien, 2. augustā vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par Stambulas konvencijas neratificēšanu Latvijā.
Parakstus kolektīvajam iesniegumam “Par Latvijas nepievienošanos “Stambulas konvencijai”” “Manabalss.lv” portālā sāka vākt 2016.gadā, divus gadus vēlāk tie tika savākti, bet tikai šā gada jūlijā iniciatīva nonāca Saeimā.
Kā apgalvo iniciatīvas autors Andris Šimfs, nepievienojoties Stambulas konvencijai, Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.
Apzinoties, ka vardarbība sabiedrībā un ģimenē ir nopietna un risināma problēma, Šimfs uzskata, ka Stambulas konvencija nepiedāvā būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties konvencija papildus uzliekot valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot pamatos pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās – kultūrā, izglītībā, sociālajās normās, paradumos un tradīcijās, tostarp, pārņemot kontroli pār cilvēku privātās dzīves telpu un ģimenes dzīvi.
Iniciatīvas autors aicina Saeimu neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.
Jau ziņots, pirms pāris nedēļām valdībā bija paredzēts skatīt jautājumu par Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā, bet tas tika atlikts.
Jautājums no valdības darba kārtības tika izņemts, jo viena no koalīcijas partijām – “Apvienotais saraksts” (AS) – vēloties apstiprināšanai virzītajā dokumentā ieviest papildinājumus, tāpēc prasīts jautājuma skatīšanu pagaidām atlikt.
AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka nepieciešams pilnveidot likumprojektu, lai “kliedētu bažas un nebūtu atsevišķas interpretācijas par to, kas ir dzimums, sociālā dzimte un sociālā genderisma jautājumi”.
Viņš sacīja, ka AS ir iebildumi par vairākiem pantiem, kas neattiecas tiešā veidā uz konvencijas pamatmērķiem. AS ieskatā, Eiropas Padomes dokumentam jābūt pamatā koncentrētam tikai un vienīgi uz to mērķu sasniegšanu par ko ir konvencija – par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Kā liecina LM iesniegtais likumprojekts, konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros “Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu”.
Tāpat konvencijai tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju, kurā tiks uzsvērts, ka “Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana”.
Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas “piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu”.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.