Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12.klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.
IZM pirms pašas šodien gaidāmās Ministru kabineta sēdes izskatīšanai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par efektīvu skolu tīklu. Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
Būtiskākā IZM rosinātā izmaiņa ir valstij pārņemt lēmumu pieņemšanu par skolu tīkla kartējumu valsts mērogā 7.- 12.klašu posmā. Līdz šim IZM tikai saskaņoja pašvaldību lēmumus par skolu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. IZM gan nerosina mainīt izglītības iestāžu dibinātāju statusu – tāpat kā līdz šim to dibinātājs būtu pašvaldība.
Minētais nozīmētu, ka valsts pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12.klašu posmā, bet pašvaldībām paliktu iespēja pašām lemt par sākumskolu (1.- 6.klašu) tīklu.
IZM uzskata, ka minēto pārmaiņu rezultātā tiks nodrošināta kvalitatīvas izglītības pieejamība visos reģionos, kā arī nodrošināta iespēja izvēlēties daudzveidīgu padziļināto kursu piedāvājumu. Tāpat tikšot nodrošināta adekvāta pedagogu slodze un atalgojums, efektīva esošo pedagogu resursu izmantošana, kā arī nodrošināts izmaksu efektīvs tīkls valsts mērogā.
Nododot skolu tīkla sakārtošanas funkcijas valstij, IZM ieskatā, tiks nodrošināta efektīva un ilgtspējīga resursu pārvaldība. IZM uzsver, ka prioritāte ir izglītības kvalitāte un augstvērtīgu rezultātu sasniegšana neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Ministrija cer, ka tiktu panākta skaidra skolēnu plūsma pēc 9.klases absolvēšanas. Visbeidzot, valstij būtu ietekme pār padziļināto kursu piedāvājumu, tādējādi veicinot tā atbilstību darba tirgus vajadzībām, nevis vecāku iespējām atbalstīt/neatbalstīt savu bērnu perspektīvu prasmju apguvei.
IZM cer, ka ar izmaiņām uzlabosies arī mācību saturs, izglītības kvalitātes monitorings un atbalsta sistēma, kā arī notiks finansēšanas modeļa maiņa, pārejot uz programmas finansējumu.
Līdztekus skolu tīkla sakārtotāja jautājuma risināšanai IZM rosina pārskatīt arī kvantitatīvos kritērijus skolu pastāvēšanai. IZM piedāvā pašvaldības dalīt pēc skolēnu blīvuma, nosakot trīs veidu pašvaldības – reti apdzīvotas, vidēji apdzīvotas un pilsētas, attiecīgi katrā pašvaldību veidā nosakot, cik skolēniem būtu jābūt katrā klašu grupā.
Pašvaldību iedalījums pēc skolēnu blīvuma tajā risinātu trīs problēmas, uzskata IZM. Pirmkārt, tas paplašina jēdzienu no “pierobežas pašvaldības” uz “pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības”. Otrkārt, iekļauj piecas pašvaldības, kurām nav administratīvo centru, un treškārt, respektē valstspilsētu atšķirības.
Pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības būtu tādas teritorijas, kur ir līdz vienam skolēnam uz kvadrātkilometru, otrajā grupā būtu skolas ārpus administratīvajiem centriem, kur it līdz pieciem skolēniem uz kvadrātkilometru, savukārt trešajā grupā – valstpilsētas un administratīvie centri, kur ir vismaz pieci skolēni uz kvadrātkilometru.
Sākumskolas posmā IZM esot ņēmusi vērā pašvaldību ieteikumus, lai nodrošinot pieejamību, pašvaldība autonomi noteiktu skolēnu skaitu 1.-3. un 4.-6. klašu grupās, kā arī nebūtu noteikts maksimālais attālums starp skolām (20-25 kilometri). IZM norāda, ka vienam no kritērijiem būtu jābūt sasniedzamībai, kas nozīmē, ka ceļā skolēnam būtu jāpavada ne vairāk par 40 minūtēm. Tikmēr gadījumos, ja izglītības iestādē klašu grupās netiktu izpildīti rekomendējamie kvantitatīvie kritēriji, pašvaldība varētu turpināt to uzturēt.
Teritorijās ar ļoti zemu skolēnu blīvumu (mazāk nekā viens skolēns uz kvadrātkilometru) 1.-3.klašu grupā kopumā būtu jābūt vismaz 30 bērniem jeb vismaz vienai klasei katrā klašu grupā, kurā būtu vismaz 10 bērni. Šāds pats kritērijs attiektos arī uz vidēji apdzīvotām teritorijām, savukārt valstpilsētās un administratīvajos centros skolās 1.-3.klašu posmā vajadzētu būt vismaz 120 skolēniem jeb 40 skolēniem klašu grupā, kuri veidotu divas paralēlklases. Tādi paši kritēriji tiek piedāvāti arī attiecībā uz 4.-6.klašu grupu.
Vecākajā 7.-12 klašu posmā IZM norāda, ka valsts ģimnāzijas varētu atrasties visās pašvaldībās (ne tikai valstspilsētās) un būtu samazinātas minimālā skolēnu skaita prasības, tās pielīdzinot vidusskolu prasībām. Tāpat tiek rosināts samazināt minimālā skolēnu skaita prasības 7.-9.klašu un 10.-12.klašu grupā – no 75 uz 60 skolēniem. IZM skaidro, ka sagaidāmais skolēnu skaits klašu grupā tiek aprēķināts kā vidējais pēdējos trīs mācību gados, lai respektētu nelielās skaita izmaiņas.
Valstspilsētās un pilsētās būtu samazināta prasība īstenot noteikta skaita paralēlās klases vienas klašu grupas ietvaros – no trim uz divām paralēlēm. Tas, kā skaidro IZM, ļautu samazināt arī minimālā skolēnu skaita prasības. IZM piedāvā noteikt, ka attālumam no dzīvesvietas līdz skolai 7.-12.klašu posmā būtu jābūt ne vairāk kā apmēram 25 kilometriem, bet attālums starp skolām – ne vairāk kā 50 kilometriem.
7.-9. un 10.-12. klašu grupās minimālā skolēnu skaita kritēriji būtu saistoši visām pašvaldībām, uzsver IZM. Teritorijās ar zemu skolēnu blīvumu 7.-9.klašu grupā kopumā būtu jābūt vismaz 30 skolēniem jeb vismaz vienai klasei katrā klašu grupā, kurā būtu vismaz 10 bērni, bet 10.- 12.klasē būtu jābūt vismaz 60 bērniem, tātad vismaz 20 skolēniem klasē.
Vidēji apdzīvotās teritorijās 7.-9.klašu grupā un 10.-12.klašu grupā būtu jābūt vismaz pa 60 skolēniem jeb vienā klasē vismaz 20 skolēniem, bet lielajās pašvaldībās vidusskolās būtu jābūt vismaz 120 skolēniem jeb vismaz 40 skolēniem katrā klašu grupā, kuri veidotu divas paralēlklases.
IZM piedāvā noteikt virkni izņēmumu attiecībā uz konkrētām izglītības iestādēm dažādās pašvaldībās.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.