Izmaiņas rudenī: kas mainīsies Latvijas iedzīvotājiem no 1. septembra

Galvenās izmaiņas skars skolēnus: tiks mainītas skolu programmas, daļai skolēnu būs iespēja saņemt papildu budžeta atbalstu, bet “nerezidentu” skolēni zaudēs papildu maksājumus par ēdināšanu Rīgas skolās.

Tomēr izmaiņas skars arī citus Latvijas iedzīvotājus: jauninājumi būs veikalos, muzejos, lidostās un labošanas iestādēs.

Rīga pārtrauks maksāt par citās pašvaldībās deklarēto bērnu ēdināšanu. Šis lēmums skars aptuveni 7000 bērnu, kuri mācās Rīgas izglītības iestādēs, bet nav deklarēti Rīgā.

Pagājušā gada 5. oktobrī stājās spēkā jauni Rīgas domes (RD) noteikumi, saskaņā ar kuriem pašvaldība līdzfinansē skolēnu pusdienas.

Saskaņā ar šiem noteikumiem no 2024. gada 1. septembra pašvaldības līdzfinansējums būs pieejams tikai Rīgā deklarētajiem skolēniem.

Līdz šim pašvaldība daļēji finansēja pusdienas visiem Rīgas izglītības iestāžu skolēniem neatkarīgi no tā, kur viņi ir deklarēti.

Tomēr saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pašvaldība līdzfinansēs arī to Rīgā deklarēto skolēnu ēdināšanu, kuri mācās valsts skolās. Iepriekš pašvaldība apmaksāja tikai ēdināšanu privātajos bērnudārzos un valsts skolu 1.-4. klasēs.

Jauno noteikumu skaidrojums ir tāds, ka galvenā prioritāte ir atbalstīt bērnus savā teritorijā.

Tas attiecas arī uz bērnudārziem: ja bērns nav deklarēts Rīgā, bet apmeklē pašvaldības bērnudārzu Rīgā, viņam par ēdināšanu būs jāmaksā pilna cena – 4,30 eiro dienā.

Šajā sakarā atgādināsim: ēdināšanas maksa pirmsskolas izglītības iestādēs, kas ietver trīs ēdienreizes, ir 4,30 eiro, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums ir 2,15 eiro.

No 1. septembra Rīgā joprojām būs jāmaksā par “nedzīvotājiem” – 1.-4. klašu skolēniem, kuriem, tāpat kā līdz šim, ēdināšanas izmaksas tiks segtas pilnā apmērā no valsts un pašvaldību budžetiem. Citiem vārdiem sakot, visiem 1.-4. klašu skolēniem, kuri apmeklē izglītības iestādi Rīgā, par ēdināšanu nav jāmaksā neatkarīgi no oficiālās dzīvesvietas.

No 2. septembra (šogad 1. septembris iekrīt svētdienā) Latvijas skolēnus un viņu vecākus sagaida daudz jauninājumu.

Jo īpaši paziņoja:

  • Valsts aizsardzības stundas kļūs par obligātu mācību priekšmetu vidējā izglītībā. Kā informē Aizsardzības ministrija, Latvija ir kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kas ieviesusi šo mācību priekšmetu kā obligātu vispārējā vidējā izglītībā;
  • vēsture un sociālās zinības, kas līdz šim bija apvienotas vienā kursā, tagad tiks apgūtas atsevišķi;
  • stāsies spēkā izmaiņas vērtēšanas kārtībā, un tiks paaugstināts centralizēto eksāmenu slieksnis – minimālais slieksnis būs 20 % vecāko klašu skolēniem un 15 % devītklasniekiem;
  • 1., 2., 4., 5., 5., 7. un 8. klasē mācības notiks tikai latviešu valodā;
  • vairs nebūs iespējams pārrakstīt katru pārbaudes darbu, lai “izlabotu vērtējumu”, bet būs iespējams uzlabot vērtējumu, kārtojot vienu vispārējo pārbaudes darbu mācību gada beigās;
  • plānots, ka nākamajā mācību gadā atestātus izsniegs agrāk – 9. klašu skolēniem 25. jūnijā, bet vidusskolu beidzējiem – jūlijā.

13. augustā Latvijas valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem jaunieši līdz 21 gada vecumam, kuri iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai profesionālo izglītību ārvalstīs, var saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja vismaz viens no vecākiem nenodrošina uzturlīdzekļus studējošam bērnam.

“Šīs izmaiņas apliecina, ka visiem jauniešiem neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas ir tiesības uz sociālo atbalstu uzturlīdzekļu veidā, ja likumu neievēro viens no vecākiem. Uzturlīdzekļu nepieciešamība ir vienlīdz svarīga gan skolēniem, kuri mācās Latvijā, gan tiem, kuri izvēlējušies mācīties ārvalstīs,” norāda Tieslietu ministrija.

Valdības apstiprinātie noteikumi stāsies spēkā 2024. gada 1. septembrī vienlaikus ar likumu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, ko Seims galīgajā lasījumā apstiprināja šā gada 30. maijā.

Līdz šim likums paredzēja nosacījumu: ja vecāks nemaksā uzturlīdzekļus savam bērnam, valsts maksā uzturlīdzekļus līdz 18 gadu vecumam, kā arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja jaunietis turpina iegūt pamata, vidējo, profesionālo vai speciālo izglītību, bet tikai Latvijā un ne ilgāk kā līdz 21 gada vecumam.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi regulu, ar kuru uz laiku tiek mainīti noteikumi par šķidrumiem rokas bagāžā ES lidostās un saskaņā ar kuru no 1. septembra atkal būs iespējams pārvadāt šķidrumus rokas bagāžā traukos, kas nepārsniedz 100 ml, – raksta ERR.

Jaunie noteikumi attieksies uz visām lidostām, kurās jau ir uzstādīti jaunie EDS CB C3 skeneri un kurās ir atļauts rokas bagāžā pārvadāt šķidrumus traukos, kuru tilpums pārsniedz 100 ml.

Ierobežojumi tiek ieviesti no 2024. gada 1. septembra, jo īpaši “sakarā ar konstatēto nepieciešamību veikt konfigurācijas izmaiņas jaunajos skeneros, lai uzlabotu to uzticamību”.

Izmaiņas skar tikai šķidrumu konteineru maksimālo tilpumu, kas nozīmē, ka šķidrumi joprojām nebūs jāizņem no bagāžas, konteineru skaits nav ierobežots un tos bagāžā var izvietot atsevišķi vienu no otra.

Tomēr medikamentus un bērnu pārtiku traukos, kas lielāki par 100 ml, joprojām būs atļauts pārvadāt rokas bagāžā, taču tie būs jāizņem no bagāžas, lai tos pārbaudītu ar atsevišķu ierīci.

13. augustā Latvijas valdība nolēma paaugstināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) sniegto pakalpojumu cenas vidēji par 20-50%. Līdzīgi tiek paaugstinātas arī ar LNMM saistīto muzeju pakalpojumu cenas.

Piemēram, kombinētā biļete uz LNKhM pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu apskati no septembra maksās 12 eiro, uz pastāvīgo ekspozīciju – 7 eiro, uz izstādi lielajā izstāžu zālē – 8 eiro, “ģimenes biļetes” maksās 8 un 12 eiro.

Rīgas Biržas Mākslas muzejā kombinētā biļete pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu apskatei maksās 12 eiro, pastāvīgās ekspozīcijas apskatei – 7 eiro, izstādes apskatei lielajā izstāžu zālē – 8 eiro, izstādēm mazajās zālēs – 4 eiro.

Atsevišķi tiek ieviesti trīs veidu izdevīgas “ģimenes biļetes”:

I biļete: tas ir 1 pieaugušais ar 1-4 bērniem, kas maksā 4-8 eiro atkarībā no muzeja strukturālā iedalījuma;

“Ģimenes biļete II”: 2 pieaugušie ar 1-4 bērniem (8-12 eiro atkarībā no muzeja struktūrvienības).

Ieviesta arī goda “ģimenes biļete” – daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pieaugušo līdz 24 gadu vecumam, kam noteikta I vai II invaliditātes grupa.

Trešajai “ģimenes biļetei” pievienojas priviliģētās personas, kurām ieeja ir bez maksas. Jo īpaši bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti un vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti, ieskaitot tulku, kas pavada personu ar invaliditāti.

Tāpat plānots, ka par ekspozīcijas un izstādes apskati nebūs jāmaksā Latvijas mākslas skolu un mākslas vidusskolu audzēkņiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pilna un nepilna laika studentiem utt.

Kam tiek piešķirta atlaide. Uzrādot attiecīgu statusu apliecinošu dokumentu, 50% atlaide tiek piešķirta: skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar III invaliditātes grupu, personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, bezdarbniekiem un personām ar Latvijas goda “ģimenes karti”.

Kā norādīts, sākotnēji apstiprinātie plānotie budžeta ieņēmumi 2024. gadam no muzeja maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem ir 720 000 eiro. Kad stāsies spēkā jaunais cenrādis, muzejs plāno palielināt savus ieņēmumus līdz 780 000 euro 2024. gadā un līdz 800 000 euro 2026. un 2027. gadā.

No 1. septembra Latvijas veikalos būs jānorāda pārtikas produktu izcelsmes valsts. Jauno prasību mērķis ir labāk informēt pircējus par pārtikas produktu izcelsmes valsti.

Veikaliem būs jānorāda izcelsmes valsts uz produktu cenu zīmēm, uz pašiem produktiem, to grupām vai veikala kopējā noformējumā, ja tajā pārdod produktus no tās pašas valsts.

Izcelsmes valsti var norādīt rakstiski vai karoga veidā, izņemot Krieviju un Baltkrieviju, kuras jānorāda tikai rakstiski, lai nepopularizētu to karogus un nepievērstu uzmanību to produktiem.

Ja tirgotājam nav pieejama informācija par produkta izcelsmes valsti, uz cenu etiķetes tiks norādīts “Nav pieejama informācija par valsti”.

Tomēr dati par produktu izcelsmi nebūs obligāti jānorāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, ēdienos un pārtikas automātos.

Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.

Related posts

Sešgadnieku uzņemšana 1. klasē atzīta par atbilstošu Satversmei

Valsts amatpersonas piemin Zolitūdes traģēdijas upurus

Aprit 11 gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Tiesā joprojām tiek skatīta krimināllieta

Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi. Mēs pieņemam, ka jūs ar to piekrītat, bet jūs varat atteikties, ja vēlaties. Lasīt vairāk