Izraēla “Hizbollah” līdera likvidēšanai datus vākusi teju 20 gadus

Izraēlas izlÅ«kdienests teju 20 gadus vācis datus, lai veiktu triecienu Libānas Å¡iÄ«tu kustÄ«bas “Hizbollah” lÄ«derim Hasanam Nasrallam, vēsta laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem.

Pēc trim neveiksmīgiem mēģinājumiem nogalināt Nasrallu Otrā Libānas kara laikā 2006.gadā Izraēlas izlūkdienests mainīja savas darba metodes un sāka vākt milzīgu datu apjomu par grupējuma kaujiniekiem.

IzlÅ«koÅ¡anu sekmēja “Hizbollah” iesaistÄ«Å¡anās militārajā konfliktā SÄ«rijā, kas piespieda to atklāties vairāk.

Vēl viens faktors bija novēroÅ¡anas tehnisko iespēju attÄ«stÄ«ba – tā rezultātā divu desmitgažu laikā Izraēlas izlÅ«kdienests uzkrāja lielu datu apjomu un spēja pielāgot to apstrādes algoritmus, lai fiksētu vismazākās izmaiņas, kas skar “Hizbollah” biedru pārvietoÅ¡anos.

Izraēlas karavÄ«ri veica pirmos trÄ«s mēģinājumus nogalināt Nasrallu jau 2006.gadā Otrā Libānas kara laikā, apgalvoja divi “Financial Times” avoti, kas ir iepazinuÅ¡ies ar operāciju detaļām.

Viens no uzlidojumiem nesasniedza mērÄ·i – “Hizbollah” lÄ«deris neilgi pirms trieciena pameta teritoriju.

Divos citos gadījumos bumbām neizdevās sagraut betona nocietinājumus bunkuram, kurā slēpās Nasralla.

Tam sekoja Izraēlas izlÅ«kdienestu “vērienÄ«ga pārorientēšanās”.

Izraēlas izlÅ«kdienesta darbā veiksmÄ«ga izrādÄ«jās “Hizbollah” iesaistÄ«Å¡anās militārajā konfliktā SÄ«rijā 2012.gadā.

Viens no informācijas avotiem bija nekrologi, ko “Hizbollah” publicē “mocekļu plakātu” formātā.

Cits datu avots bija bēru ceremonijas, kas, kaut arī uz īsu brīdi, tomēr izvilināja no ēnas augstākos līderus.

Rezultātā Izraēlas izlÅ«kdienestam bija salÄ«dzinoÅ¡i pilnÄ«gs priekÅ¡stats par spēku sadalÄ«jumu “Hizbollah”.

Vienlaikus “Hizbollah” spēks pieauga, un jaunu biedru vervēšana padarÄ«ja to neaizsargātāku pret Izraēlas spiegu infiltrāciju un potenciālo aÄ£entu meklēšanu grupējuma iekÅ¡ienē.

Piedaloties Å¡ajā militārajā kampaņā SÄ«rijā, “Hizbollah” bija jādalās ar informāciju ar Krievijas izlÅ«kdienestiem, kurus regulāri uzraudzÄ«ja amerikāņi.

AttÄ«stÄ«jās tehniskās iespējas – izlÅ«koÅ¡anas satelÄ«tu parādÄ«Å¡anās, gudrāki droni un jaunas hakeru iespējas ļāva Izraēlas izlÅ«kdienestiem savākt milzÄ«gu datu apjomu.