Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, aģentūrai LETA sacīja AS “Pasažieru vilciens” (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo “Vagonu parks” būvniecību un jauno “Škoda” elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē “Zasulauks” Kandavas ielā.
“Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo,” norādīja Nešpors.
Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.
“Vecos elektrovilcienus nevarēja remontēt apkurināmās telpās, lai kūstošais sniegs nenonāktu uz elektroierīcēm, kas atrodas vilciena apakšā. Savukārt Čehijas ražotāja “Škoda Vagonka” vilcieniem vajag apsildāmas telpas, jo visas elektroierīces atrodas uz jumta,” viņš skaidroja.
Nešpors atzīmēja, ka patlaban depo ir aprīkots ar nepieciešamo aprīkojumu, lai veiktu tehniskās apkopes nepieciešamajā apmērā. Tomēr, laikam ejot, darbu apmērs paliek lielāks. Tādējādi līdz 2030.gadam esošajās telpās tehniski nevarēs nodrošināt visu “Škodu” elektrovilcienu apkopi.
Nešpors sacīja, ka projekta pirmā kārta ir nepieciešamais apmērs ritošā sastāva uzturēšanai. “Zinām, ka Igaunijā un Lietuvā tiek iegādāti jauni vilcieni, tostarp “Škoda” elektrovilcieni, kuriem arī kaut kādi remonta darbi nākotnē būtu nepieciešami. Visdrīzāk, Igaunijas puse arī vērtēs, vai viņiem pašiem nevajag būvēt depo atbilstoši “Škoda” vilcienu apkopei, jo arī viņiem šāds depo nav. Varbūt viņi gribēs arī nomāt šo pakalpojumu,” norādīja Nešpors.
Tāpat viņš minēja, ka notiek sarunas par šī projekta attīstīšanu, lai nākotnē varētu apkalpot dzelzceļa projekta “Rail Baltica” vilcienus.
Vēl viens depo patlaban atrodas Kandavas ielā, kas ir paredzēts dīzeļvilcienu remontiem. “Šajā depo ir apsildāmas telpas, bet depo atrašanās vieta no loģistikas līmeņa nav efektīva, jo elektrovilcieni speciāli būtu jādzen pāri Daugavai, kā arī iekārtu apjoms šajā depo nav pietiekošs, lai apkalpotu visus “Škoda” vilcienus,” norādīja Nešpors.
SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka pamatojums jauna remonta un apkopes centra depo būvniecībai izriet no esošās apkopes un remontu infrastruktūras nolietojuma pakāpes, neatbilstības darbu veikšanai mūsdienīgos apstākļos, piemēram, apsildāmās telpās, kā arī riska, ka PV būs nesamērīgi sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu ritošā sastāva apkopi un remontu, kā rezultāta cietīs vilcienu pārvadājumu pieejamība.
PV ir sagatavojusi optimālu priekšlikumu, lai maksimālI samazinātu šobrīd un turpmākajos gados – līdz 2028.gadam, nepieciešamos finanšu resursus pilnvērtīgai vilcienu apkopes un remonta tehniskajai bāzei. Balstoties uz veiktajām izpētēm, PV ir sadalījusi projektu trīs posmos, kā arī atsevišķu vilcienu mezglu un agregātu remontu tehnisko bāzi, paredzot remontēt ārpakalpojuma kārtībā.
SM norāda, ka bez pirmā posma īstenošanas būs būtiski apgrūtināta “Škodu” ekspluatācija Latvijā un pārvadājumu nepārtrauktība.
Kopumā projekta pirmās kārtas izmaksas lēstas 21,2 miljonu eiro apmērā, tostarp 14 miljoni eiro ir pieejamais finansējums no valdības rīkojuma par SM ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, bet 7,3 miljoni eiro PV varētu segt no saviem līdzekļiem, tostarp 3,6 miljonus eiro PV varētu iegūt, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, teikts SM ziņojumā.
Tāpat ziņojumā ietverti iespējamie pasākumi turpmākai jauna remonta centra attīstībai, piemēram, otrajā kārtā varētu paredzēt paredz “Škodu” kapitālo remontu kapacitāti no remonta bāzes “Zasulauks” integrēt jaunajā depo “Vagonu parks”, ja par to tiks pieņemts attiecīgs lēmums un būs pieejams finansējums.
Savukārt trešais posms paredz “Rail Baltica” ritošā sastāva apkopei un remontam nepieciešamās infrastruktūras izveidi jaunajā depo “Vagonu parks”.
SM uzsver, ka otrā un trešā posma īstenošana patlaban netiek paredzēta, tomēr pie noteiktiem nosacījumiem var tikt veikts izvērtējums otrā un trešā posma īstenošanas sākšanai, piemēram, ja izmaksu un ieguvumu analīze būs ar pozitīvu ekonomisko atdevi.
Jau ziņots, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma “Škoda Vagonka” ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā “Škoda Vagonka” ražotie jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Šogad septembra beigās Latvijā bija nogādāti visi 32 Čehijas uzņēmumā “Škoda Vagonka” ražotie jaunie elektrovilcieni.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no “Latvijas dzelzceļa” veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.