Zinātnieki secina, ka kaķis, kas nokrīt no septītā stāva vai augstāk, necietīs tik ļoti kā kaķis, kas nokrīt no piektā stāva.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal Of The American Veterinary Medical Association, zinātnieki aplūkoja 132 kaķus, kuri izdzīvoja pēc kritiena no piektā stāva vai augstāk. Pētnieki atklāja, ka trešdaļa no tiem būtu miruši, ja nebūtu sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Zinātnieki norādīja, ka, palielinoties augstumam, samazinās kritiena izraisīto traumu skaits. Sākot no septītā stāva un augstāk, mājas kaķi guva mazāk nopietnas traumas. Pētniekiem ir divas teorijas, kāpēc tas tā ir.
Pirmā teorija ir tāda, ka kaķi pēc kritiena no septītā stāva (21 metrs) sasniedz galīgo ātrumu un pārstāj paātrināties. Kaķa maksimālais kritiena ātrums ir 90-95 kilometri stundā (cilvēka aptuveni 195 kilometri stundā). Paātrinājuma laikā kaķis sasprindzinās un izliek muguru – it kā justos apdraudēts. Šāda poza palielina traumu iespējamību. Tomēr, tiklīdz ir sasniegta kritiena ātruma augšējā robeža, dzīvnieks pārstāj saspringt un atslābst, tādējādi palielinot piezemēšanās laukumu. Līdz ar to ir mazāk traumu.
Vēl viena teorija ir tāda, ka kaķiem, kas ir nokrituši no septītā stāva vai augstāk, ir lielāka iespējamība nomirt. Tāpēc tos neved pie veterinārārsta, un zinātnieki nevar nonākt pie saskaņotas statistikas. Tomēr tas nenoliedz faktu, ka vidējais ievainojumu skaits, ko mājdzīvnieki gūst, krītot no 7.-32. stāva, ir mazāks nekā krītot no augstuma, kas zemāks par septīto stāvu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.