Stāsta pieredzējis vasaras iedzīvotājs, agronoms Aleksandrs KHOROBROVETS.
– Augsnēs ar augstu skābumu alumīnijs, dzelzs un mangāns pārvēršas par augiem toksiskiem savienojumiem. Tā rezultātā sakņu augšana palēninās, to zarošanās apstājas, un sakņu matiņu skaits samazinās. Augus ļoti ietekmē kaitēkļi un slimības.
– Viņi saka, ka augsnes skābumu var noteikt pēc nezālēm, kas aug uz vietas. Vai tā ir?
– Jā. Skābās augsnēs aug tādas nezāles kā kosa, mazā (zvirbuļa) skābene, ceļmallapa, ložņu vīteņaugs, ozolkoks, daudzkrāsains pikļņiks, piparmētra, baltbārda, Ivan da Marya. Bet bez smaržas kumelītes, māllēpe, ložņu kviešu stiebrzāles, lauka sārņi, dārza dadzis, sarkanais āboliņš, ložņu āboliņš, nātre, mežrozīte – uz viegli skābām un neitrālām.
– Protams, nezāles var pateikt daudz, bet vai ir citi veidi, kā noteikt augsnes skābumu?
– Protams, visprecīzākos rezultātus sniedz agroķīmiskajā laboratorijā veiktās analīzes. Vienkāršākais veids ir ar indikatora (lakmusa) papīru, ko var iegādāties specializētajos veikalos. Tas ir vairākos veidos.
– Kā izvēlēties augsni analīzei?
– Augsne tiek ņemta no dažādām vietas vietām. Lai to izdarītu, pa diagonāli izrok bedrītes 30 cm dziļumā.No urbumu vertikālajām sienām ar lāpstu tiek izgriezts plāns augsnes slānis līdz pilnam dziļumam. Visus paraugus sajauc un no šī daudzuma paņem sauju augsnes. Iegūto paraugu samitrina lietus vai destilētā ūdenī un saspiež kopā ar lakmusa papīra strēmeli. Papīra sarkanā krāsa nozīmē, ka augsne ir stipri skāba, rozā – vidēji skāba, dzeltena – viegli skāba, zaļgani zila – tuvu neitrālai, zila – neitrāla.
– Kādi kaļķa mēslošanas līdzekļi jāievieto augsnē, lai samazinātu skābumu?
– Visefektīvākais mēslojums ir krīts. Ieteicami arī dolomīta milti, kūdra, merģelis. Tos var izmantot kopā ar kūtsmēsliem. Vispirms tiek uzklāts kaļķu mēslojums, pēc tam kūtsmēsli un nekavējoties, ne vēlāk kā 1 stundu vēlāk, izrok augsni. Augsnes skābuma samazināšanai izmanto arī pūku kaļķi, cementa putekļus, dedzinātus dolomīta miltus, pelnus. Tos nevar lietot kopā ar kūtsmēsliem, jo tādējādi tiek zaudēts augiem nepieciešamais slāpeklis, kas izdalās amonjaka veidā. Šajā gadījumā kūtsmēsli tiek uzklāti rudenī, bet kaļķu materiāli – pavasarī. Vai arī otrādi.