Dažas šo augu sugas patiešām var radīt apdraudējumu, taču nevis cilvēkiem, bet gan… bumbieriem!
Fakts ir tāds, ka kazaku kadiķis, kas ir visizplatītākais dārza un piemājas saimniecībās, ir bīstamas slimības – bumbieru rūsas – pārnēsātājs. Bieži vien pēc silta lietus kadiķu biezokņos uz zariem var atrast pie zariem piestiprinātu oranžu želejveida masu – tā ir parazītiska sēne, kas savas sporas izplata uz bumbieru. Sporas dīgst uz bumbieru lapām, un mēs varam novērot izpletušos oranžus plankumus, kas veido savdabīgus izaugumus uz lapu aizmugures, kas satur līdz 15 miljoniem sporu 1 cm2. No tām rūsas sporas nogulsnējas uz kadiķiem, un šis cikls atkārtojas gadu no gada.
Bet ko var darīt, lai izskaustu šo slimību? Galvenais jautājums ir, vai vajadzētu atbrīvoties, piemēram, no kazaku kadiķiem un citām uzņēmīgajām sugām, atstājot īpašumā tikai izturīgos kadiķus? No vienas puses, tas palīdzētu pārtraukt invāzijas ciklu. Taču praksē tā nav pareizā atbilde! Piemēram, parastais kadiķis, kas nav uzņēmīgs pret bumbieru rūsu, ir ābeļu rūsas pārnēsātājs. Turklāt bumbieres var inficēties pat no kadiķiem, kas aug līdz pat 2 km attālumā no augļu dārza. Un nav iespējams kontrolēt visu kadiķu aizvākšanu šajā apgabalā.
Protams, ja konstatējat rūsu uz kadiķiem, jums jāizgriež un jāsadedzina visi slimie zari un noteikti jāveic profilaktiskā un ārstnieciskā apstrāde. Tas pats jādara arī ar visiem kaimiņiem, lai infekcijas slodze būtu pēc iespējas mazāka.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.