Atsevišķi suns un tīrs ūdens nesmird. Katram sunim, protams, ir unikāla smarža, bet tikai dažiem cilvēkiem tā nepatīk. Tomēr abu smaržu kombinācija liek pat visatrautīgākajam suņu mīļotājam ar riebumu saraukt degunu.
Suņiem (tāpat kā cilvēkiem) uz ādas un kuņģa un zarnu traktā pastāvīgi ir mikroorganismu – baktēriju un sēnīšu – kolekcija. Šo kopumu sauc par “mikrobiomu”. Tas ir atbildīgs par aso smaržu, ko izdala slapjš suns.
Ūdens uzlabo dzīvnieka kažokā mītošo mikroorganismu dzīves apstākļus. Ja suns ilgstoši uzturas slapjš, baktērijas savairojas vairāk, nekā parasti. Vienlaikus strauji palielinās ķīmisko savienojumu ražošana, un to nepatīkamā smaka virmo augšup.
Ūdens arī atvieglo “smirdīgo” mikroorganismu iztvaikošanu. Gaistošie savienojumi ūdenī izšķīst, un, ūdenim iztvaikojot, ķīmiskās vielas izdalās gaisā. Tad nepatīkamā smaka pastiprinās, jo tā var efektīvāk sasniegt degunu, jo kopā ar iztvaikojušo ūdeni tā atrodas atmosfērā.
Vairumam mājdzīvnieku uz kažoka ir tauki. Ādas tauki uzkrājas pie apmatojuma pamatnes un folikulos, lai aizsargātu mājdzīvnieka ādu no izžūšanas. Ūdens un tauki rada labvēlīgu augsni baktērijām.
Tauki nodrošina antibakteriālu vairogu, ļaujot mikroorganismiem vairoties uz ādas virsmas, neļaujot tiem iekļūt organismā. Tauku dziedzeri, kas tos izdala, veicina fakultatīvo anaerobu (mikroorganismu, kuriem nav nepieciešams skābeklis) nobriešanu. Šie anaerobi barojas ar taukos esošajiem lipīdiem. Pieaugot tie izdala “ekskrementus” gaistošu, asi smaržojošu savienojumu veidā.
Diemžēl no šīs smakas nav iespējams atbrīvoties. Mikroorganismi, kas rada smakas smaku, ir būtiski dzīvnieku labturībai. Tie novērš citu kaitīgu mikroorganismu nokļūšanu uz suņa kažoka un ādas.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.