Table of Contents
Latvijas bankas ziņos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par skaidras naudas apgrozījumu klientu kontos, ja tas gada laikā pārsniegs 7000. Vēl viens jauninājums: VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kas pārsniedz 750 eiro.
Tā 20. augustā Finanšu ministrija ziņoja: ir izstrādāti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tie izstrādāti, lai pastiprinātu kontroli pār mājsaimniecību un uzņēmumu skaidras naudas apriti un norēķiniem skaidrā naudā.
“Šīs izmaiņas uzliks par pienākumu bankām un pakalpojumu sniedzējiem sniegt Valsts ieņēmumu dienestam vairāk informācijas par skaidras naudas ieņēmumiem klientu – fizisko personu kontos,” norāda Finanšu ministrija.
Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz katra gada 1. februārim būs pienākums iesniegt VID informāciju par klientiem – fiziskām personām – Latvijas Republikas rezidentiem, kuru kopējais debeta vai kredīta apgrozījums kontos pērn pārsniedzis 7000 eiro. Tas ir, vidēji 583,33 eiro mēnesī vai vairāk.
Iepriekš likumā bija prasīts sniegt datus tikai par klientiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro vienā kontā.
Bankām VID būs jāsniedz šāda informācija:.
– klienta vārds, uzvārds un personas kods
– iepriekšējā gadā kontā iemaksāto naudas līdzekļu kopsumma.
Tiks grozīts arī Likuma par nodokļiem un nodevām 30. pants “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi”.
Turpmāk nodokļu maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, ir pienākums nodrošināt bezskaidras naudas norēķinu iespēju par pakalpojumiem un precēm mazumtirdzniecībā. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem un mazumtirgotājiem papildus skaidras naudas maksājumiem būs jānodrošina klientiem iespēja norēķināties par pirkumiem arī bezskaidras naudas veidā.
Grozījumi arī paredz, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem būs pienākums iesniegt VID robeždeklarācijas, izmantojot finanšu izlūkošanas sistēmu. Turpmāk VID saņems informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem virs 750 eiro.
No 21. augusta līdz 4. septembrim notiek likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu sabiedriskā apspriešana, pēc kuras likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.
Ņemsim vērā, cienījamie lasītāji, vispārējo kontekstu:
- Latvijas nākamā gada budžeta problēmas – naudas nav, jārunā pat par ierēdņu algu iesaldēšanu;
- VID konstatētā “pārmērīgā” naudas aprite 70 000 Latvijas iedzīvotāju kontos.
Tāpēc nav šaubu, ka grozījumi drīzumā tiks pieņemti.
Augustā VID paziņoja, ka septembrī sāks informēt 70 000 personu, aicinot tās pārskatīt savus deklarētos ienākumus.
Izrādījās, ka VID pēc datu filtrēšanas atlasīja 70 000 personu, kurām bija būtiska neatbilstība starp apgrozījumu viņu bankas kontos un VID deklarētajiem ienākumiem.
Kā paskaidroja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roke, neatbilstība šīm personām pārsniedz 20 000 euro gadā. No šīm 5575 personām starpība starp konta apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem gadā ir vairāk nekā 100 000 eiro.
Kā iemeslu šādai rīcībai VID Šmita-Roka minēja ikgadējā ēnu ekonomikas pētījuma rezultātus, kas liecina, ka “algu aploksnēs” līmenis Latvijā 2023. gadā bija 48,2 procenti.
VID plāno nosūtīt paziņojumu personām, kuru izdevumi šķiet aizdomīgi, aicinot tās pārskatīt deklarētos ienākumus un iesniegt jaunas deklarācijas vai precizējumus.
Šāda pārbaude tika veikta jau pagājušajā gadā. 2023. gadā VID pārbaudīja 19 984 personas. Nodokļu iestāžu spiediena rezultātā personas pašas brīvprātīgi samaksāja papildu 10,03 miljonus eiro nodokļu. Pret tiem, kas mēģināja protestēt, tika veikti kontroles pasākumi, kas ļāva iekasēt vēl četrus miljonus eiro.
“Liela daļa iedzīvotāju godprātīgi maksā nodokļus,” uzsvēra Šmite-Roke.