Pēdējos gados priecājāmies par intrigu, kas ir Latvijas “Optibet” futbola virslīgas čempionāta finišā – vismaz trīs komandas spēkojas par titulu, spraiga ir cīņa par iekļūšanu tā sauktajā Eiropas kausu zonā un par palikšanu virslīgā. Šosezon var sākt priecāties jau kopš pirmajām kārtām – neatkāpjos no sevis teiktā un rakstītā, ka pēc pirmajām spēļu kārtām (pat pēc pirmā riņķa spēlēm) nevajag izdarīt secinājumus, taču šosezon jau čempionāta sākums sola vēl lielāku spriedzi un ažiotāžu finišā visos turnīra tabulas slāņos.
Pirmajās kārtās un arī pirmajā riņķī nav iespējams kļūt par čempionu vai iegūt vēl kaut ko, taču ir iespējams zaudēt punktus, kuru pietrūks finišā. Tikai trīs punktus pirmajās trijās spēlēs ieguva FK “Liepāja”, kas pieskaitāms turnīra favorītiem, toties divreiz vairāk punktu (četrās spēlēs) ir gan FK “Metta”, gan virslīgas jaunpienācējai FS “Jelgava” komandai. Cik dārgi tagad zaudētie punkti būs liepājniekiem, to viņi uzzinās tikai čempionāta izskaņā, savukārt jau tagad sakrātie punkti var būt ļoti noderīgi turnīra finišā metiešiem un jelgavniekiem. Ceturtajā spēļu kārtā tika gūti 18 vārti un juceklis turnīra tabulā kļuva vēl lielāks.
Liepājas komanda zaudēja viesos RFS ar 0:2 un jau deviņās spēlēs pēc kārtas liepājnieki virslīgā nespēj uzvarēt RFS komandu (kopš trešā riņķa pārspēles 2020. gadā – 1:0). Ja visās iepriekšējās reizēs tā nebija, tad tagad – likumsakarīgi. Var tikai minēt, kā būtu beigusies spēle, ja viesi nebūtu palikuši mazākumā (tobrīd rezultāts bija 0:0), taču diezin vai viņi būtu uzvarējuši. Nekas par to neliecināja. Tāpēc jo dīvaināk bija dzirdēt no FK “Liepājas” galvenā trenera Tamaza Pertijas, ka līdz noraiodījumam viss esot ritējis pēc plāna. Līdzīgi viņš runāja arī pēc zaudējuma ar 0:3 “riga FC”.
Interesanti – kāds tad bija plāns?
Acīmredzot, cerēt tikai uz kādu veiksmīgu pretuzbrukumu. Iespējams, ka komandai Pertija teica pavisam ko citu. Katrā ziņā sezonas sākums Liepājas komandai jau ir neveiksmīgs un tagad jāuzņem Jelgavas komandu, kura ar savu sniegumu jau ir paspējusi iegūt simpātijas.
Jelgavnieki savā laukumā ar 2:0 pārspēja Salaspils “Super Nova”. Lieki teikt, ka viesu rindās bija krietni vairāk pazīstamu spēlētāju (atliek minēt kaut vai Eduardu Višņakovu, Oļegu Laizānu un Denisu Rakelu) un tie visi ir ar virslīgas pieredzi, taču vēl nav komandas, savukārt Jelgavai ir tieši komanda – komanda, kuras lielākā daļa spēlētāju kopā spēlē kopš bērnības. Jelgavas komandas vidējais vecums ir 20,8 gadi un tas ir, ierēķinot komandas pieredzējušāko spēlētāju Valeriju Redjko, kuram ir 40 gadu.
Redjko debitēja virslīgā tad, kad lielākā daļa viņa komandas biedru vēl nebija ne reizes spēruši pa futbola bumbu vai pat dzimuši (Valerija rēķinā ir 311 spēles virslīgā).
Starp pārējiem, kuri spēlē pašreiz, ar nelielu virslīgas pieredzi ir tikai pieci laukuma spēlētāji (viņi visi vienlaicīgi neiet laukumā) un viens vārtsargs, bet visi pārējie ir tikai ar 1. līgas pieredzi. Taču – tā ir komanda, ko arī var redzēt tās sniegumā un spēles zīmejūmā laukumā. Šķiet, ka ir arī izdevies puišos radīt pārliecību, ka zaudēt viņi neko nevar un visi šosezon jebkurā gadījumā būs ieguvēji. Spēlējam bez jebkādiem kompleksiem, spēlējam tā, kā protam, bet – spēlējam futbolu. Skaidrs, ka iegūtie seši punkti neko negarantē, skaidrs, ka būs kritumi un nāksies meklēt iespējas, kā “pārlādēt baterijas” gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā, taču intereses pēc apskatījos, cik punktus vajadzēja, lai ieņemtu priekšpēdējo vietu iepriekšējās piecās sezonās – 22, 20, 16, 31 un 19 punkti. Tiesa, visas reizes virslīgā nebija desmit komandas, taču aptuvenus aprēķinus var izdarīt (cita lieta – vai tos vajag darīt…).
Rezultatīvākā spēle bija Valmierā. Līdz šim FK “Tukums 2000/Telms” valmieriešiem virslīgā bija atņēmis tikai divus punktus – 6 zaudējumi un viens neizšķirts. Tagad tukumnieki bija vistuvāk pirmajai uzvarai – 30. minūtē viņi bija vadībā ar 2:0, tad atkal atguva vadību – 3:2, bet beigās tomēr zaudēja ar 3:4. To, ka pēc tik spilgtas spēles un uzvaras pār FK “Auda” varētu būt nelieli atplūdi, varēja paredzēt, taču diezin vai varēja paredzēt, ka pirmajā puslaikā dominēs Tukuma komanda. Valmieriešiem vēl paveicās, ka neilgi pirms pārtraukuma bumba no viesu spēlētāja kājas ielidoja vārtos un rezultāts pēc pirmā puslaika bija 1:2 nevis 0:2 (tukumniekiem sanāca divas reizes ieraidīja bumbu savos vārtos un līdz ar to nesanāca “hat-trick” Džibrilam Gejam).
Tāpat varēja paredzēt, ka otrajā puslaikā laukumā izies pavisam cita Valmieras komanda, taču tik un tā viesi varēja arī nezaudēt, kas jau ir kompliments viņiem – labi organizēta un nepiekāpīga komanda. Beigās viesiem nedaudz pietrūka spēka. Valmieras komandā līderis bija tās kapteinis Alvis Jaunzems. Viņš paspēja visur, viņš bija īsts līderis. Valmieras komandas sniegums vēl nav un šajā turnīra posmā tas laikam nevienai komandai vēl nevar būt stabils. Tagad interesanti būs redzēt, kā čempioni nākamajā kārtā spēlēs Daugavpilī, jo tai spēlei būs arī zemteksts…
Tas nav saistīts ar daugavpiliešu zaudējumu ar 2:3 viesos FK “Metta” (metieši nevarēja uzvarēt BFC “Daugavpils” 11 virslīgas spēlēs pēc kārtas, turklāt pērn divreiz zaudēja ar 2:3, kaut gan bija vadībā ar 2:0), tas nav saistīts ar to, ka Valmieras komandu daugavpilieši virslīgā nav pārspējuši jau 13 spēlēs pēc kārtas. Tas ir saistīts ar valmieriešu galvenā trenera Jurģa Kalna izteicienu par Daugavpils komandu pēc zaudējuma liepājniekiem. Komandu uz maču ar čempioniem treneriem nebūs jānoskaņo ne tikai tāpēc, ka tie ir čempioni… Kas attiecas uz spēli ar FK “Metta”, tad laukuma saimnieki izmantoja savas iespējas un to, ka Daugavpils komanda vēl acīmredzami nav atradusi laukumā kopīgu valodu.
“Riga FC” ar 2:0 pārspēja FK “Auda” un atgriezās turnīra tabulā pirmajā vietā. Likumsakarīgi. Gan attiecībā uz “rīdzinieku” atgriešanos līderu lomā, gan uzvaru pār “Audu”…
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.