Kas Latvijā mainās no 1. janvāra? 30 izmaiņas, kas skars daudzus iedzīvotājus

Jaunais 2024. gads atnesis arī virkni jaunumu un izmaiņu, kas skars lielāko daļu no Latvijas iedzīvotājiem. Portāls “Apollo.lv” apkopojis būtiskākās izmaiņas, kas no 1. janvāra stājas spēkā.

Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem minimālā mēneša darba alga Latvijā tiek palielināta no 620 uz 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.

No šodienas e-veselības portā “eveseliba.gov.lv” iedzīvotāji un veselības nozares profesionāļi vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas rīkiem, bet tikai ar mobilām lietotnēm “SmartID”, “eParaksts mobile” vai personas apliecību jeb eID karti, informēja Nacionālajā veselības dienests (NVD).

NVD aicina iedzīvotājus gādāt sev derīgus identifikācijas līdzekļus, lai piekļūtu savām e-receptēm, e-darbnespējas lapām, e-nosūtījumiem un citiem veselības datiem, kas ir pieejami e-veselības vietnē.

NVD klāsta, ka pāreja uz kvalificētu identifikācijas līdzekļu izmantošanu notiek, “lai iedzīvotājiem nodrošinātu drošu piekļuvi saviem veselības datiem, tādējādi stiprinot e-veselības sistēmas drošību un personu datu aizsardzību kopumā”. Līdz ar pāreju tiekot nodrošināta arī atbilstība Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumam un Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumiem, kas attiecas uz valsts informācijas sistēmām, kas satur īpašu kategoriju personas datus, tajā skaitā iedzīvotāju veselības datus, informē NVD.

Ja iedzīvotājs šobrīd vēl neizmanto kādu no drošiem kvalificētiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, NVD iesaka ieplānot sev ērtākā līdzekļa uzstādīšanu viedierīcē vai eID noformēšanu, kā arī nepieciešamo lietošanas prasmju apgūšanu.

NVD apgalvo, ka kvalificētu personas elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošana “sniedz daudz augstāku drošības līmeni un ir atbilstošāka e-veselības specifikai”, jo tajā tiek uzkrāti īpašu kategoriju personas dati, tajā skaitā veselības dati. Proti, kvalificētie līdzekļi satur digitālu sertifikātu, kas ir pārbaudāms un digitālajā vidē nodrošina tādu personas identitātes apliecināšanu, kas ir līdzvērtīga personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanai klātienē.

Tāpat kā līdz šim, iedzīvotājiem, kuri vecuma, veselības vai cita iemesla dēļ neizmanto digitālus rīkus, ir iespēja deleģēt savu pieaugušo bērnu, laulāto vai citu uzticības personu piekļuvei saviem E-veselības datiem. To varot izdarīt, vēršoties NVD Klientu apkalpošanas centrā vai elektroniski.

Šodien stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm noteikts pienākums maksāt nodevu “nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu”.

Bankām kā nodevas maksātājiem turpmāk būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Kredītiestādes, kurām turpmāk būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām – kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.

Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.

Nodevu maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes un kapitālsabiedrības, kā arī citu valstu kredītiestāžu un kapitālsabiedrību filiāles, kuras saņēmušas attiecīgā veida licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

Kredītiestādēm nodeva būs jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023.gada 31.oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva netiks aprēķināta un maksāta par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā.

VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.

Kompensācijas izmaksu VID būs jāveic vienu reizi ceturksnī un ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 30.datumam. Tas varētu nozīmēt, ka kompensācijas pirmais maksājums uz kredītņēmēju kontiem varētu tikt veikts līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Likumā noteikts, patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.

Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu un kredītu procentu kompensāciju piemēros tikai par 2024.gadu

Šodien stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par zemāko mēnešalgu ārstniecības personām, lai īstenotu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpē strādājošajiem, kam kopumā tiks novirzīti 71,33 miljoni eiro 2024.gadā un turpmāk ik gadu.

Veselības ministrijā (VM) aģentūru LETA informēja, ka zemākā mēnešalgas likme tiek palielināta veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā ārstniecības personām slimnīcās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Valsts asinsdonoru centrā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem un ārstniecības personām vēl citās iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus.

Ārstniecības personām zemāko atalgojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem. Tādējādi, piemēram, sertificētiem ārstiem un funkcionāliem speciālistiem zemākā mēnešalga par likmi no šodienas būs 1813 eiro, kas ir pieaugums par 10,6% jeb 174 eiro, sertificētām māsām, ārstu palīgiem – 1189 eiro, kas ir pieaugums par 6,5% jeb 73 eiro, bet ārstniecības atbalsta personām zemākā mēnešalga palielināsies par 6,9% jeb 56 eiro.

Līdz ar zemākās darba samaksas palielinājumu, tiek paaugstināta arī no valsts budžeta apmaksāto rezidentu darba samaksa par 10,6%. Tāpat tiks palielināta finansējuma likme ar rezidenta apmācību saistīto izdevumu segšanai.

No 1.janvāra visiem pedagogiem, tostarp pirmsskolas pedagogiem, zemākā stundas likme tiek palielināta līdz 9,54 eiro, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksu.

Pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiks paredz, ka pedagogu zemākā vienas darba stundas likme no 1.janvāra pieaugs par 12,2%, sasniedzot 1374 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā.

Savukārt pirmsskolas pedagogu minimālā atalgojuma likme pieaugs par 23%, sasniedzot 1526 eiro mēnesī par 40 stundu darba slodzi nedēļā. Tādējādi tiks izpildīts Satversmes tiesas (ST) lēmums par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi. .

Palielinātas arī zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem.

No šī gada pensionēšanās vecums Latvijā tiek paaugstināts vēl par trim mēnešiem un tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).

Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Attiecīgi pensionēties priekšlaicīgi šogad varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un deviņu mēnešu vecumu.

Latvijā kopš 2014.gada notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana, proti, pensionēšanās vecums ik gadu tiek palielināts par trīs mēnešiem, līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Līdz šim kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veica UIN samaksu vispārējā kārtībā – veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī (uzņēmumu īpašnieku lēmums) vai veicot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Līdz ar to valsts budžetā maksājamā UIN apmērs nebija atkarīgs no gūtās peļņas lieluma, bet saistīts ar to, kādā apmērā šī peļņa tiek vai netiek sadalīta.

No šodienas līdz 2025.gada 31.decembrim visām mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un mājsaimniecībām ar trīs fāžu pieslēgumu strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēri noteikti elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griesti.

Saeima 2023.gada 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, uz diviem gadiem ierobežojot elektroenerģijas sadales tarifu kāpuma maksimālos apmērus.

Vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums šogad nedrīkstēs pārsniegt divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – 2,50 eiro mēnesī, bet vienas fāzes un 25 ampēru pieslēgumam – trīs eiro mēnesī.

Savukārt trīs fāžu pieslēgumiem palielinājumi varēs būt lielāki: 16 ampēru pieslēgumam – četri eiro mēnesī, 20 ampēru – 4,50 eiro mēnesī, bet 25 ampēru – seši eiro mēnesī.

Vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifu aprēķināšanas metodikā būs arī jānosaka maksimālais tarifu vērtību novirzes līmenis. Grozījumi palielinās informācijas pieejamību patērētājiem un attieksies gan uz elektroenerģijas, gan dabasgāzes sistēmas pakalpojumiem.

Kā norāda likumprojektu autori, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023.gada vasarā izgaismoja virkni regulējuma nepilnību. Straujās tarifu izmaiņas radīja uzticības mazināšanos gan pakalpojuma sniedzējam, gan valsts pārvaldei kā sabiedrības interešu aizstāvei.

“Grozījumu mērķis ir veicināt caurspīdību un paredzamību saistībā ar regulētajiem pakalpojumiem – īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas pakalpojumu sniedz par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu,” pausts likumu izmaiņu anotācijā.

No šodienas aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem tiks piemērots maksas samazinājums, tostarp trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un personai ar I invaliditātes grupu vai viņa aizgādnim – 20 eiro apmērā, savukārt daudzbērnu ģimenei – 25 eiro apmērā.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), aizsargātajiem lietotājiem iepriekš noteiktais palielinātais atbalsts bija terminēts – tas bija pieejams līdz 2023.gada 31.decembrim.

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnus ar invaliditāti, personām ar pirmo invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām kopš 2015.gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju.

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no elektroenerģijas tirgotājiem, lai aprēķinātu, kāds ir atbalsta apmērs un kuri attiecīgā elektroenerģijas tirgotāja klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums.

Pakalpojums aizsargātajam lietotājam tiek sniegts automātiski, tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju.

Vienlaikus attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm, kuras ir tiesīgas saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, praksē pastāv gadījumi, kad šķirtās ģimenēs viena vecāka reģistrēto bērnu skaits var pārklāties ar citam vecākam reģistrēto bērnu skaitu, kā arī gadījumos, kad ģimene ir šķirta un kāds no vecākiem ir stājies laulībā ar citu personu, attiecīgajam bērnam valsts reģistros kā saistītās pieaugušās personas var uzrādīties trīs vai pat vairāk personu.

Ņemot vērā minēto, un lai atbalstam pēc būtības kvalificētos dažādos statusos esošas daudzbērnu ģimenes, praksē atbalsts tiek piemērots par katriem vienai personai saistītajiem trīs bērniem, un var tikt piemērots dažādiem elektroenerģijas līgumiem, tāpēc noteikts, ka, ja daudzbērnu ģimenē ir vairāk nekā trīs reģistrētu bērnu, maksājuma samazinājums par katriem trīs ģimenē reģistrētajiem bērniem var tikt piemērots atsevišķam līgumam.

Savukārt lai nodrošinātu, ka no atbalsta saņēmēju loka tiek izslēgtas personas ar I grupas invaliditāti, par kurām rūpējas aizgādnis, un kuru vārdā līgumu par elektroenerģijas tirdzniecību ir noslēdzis aizgādnis, kura aizgādnība ir vairākas personas ar I grupas invaliditāti, noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka personas ar I grupas invaliditāti aizgādnim pakalpojumu sniedz, maksājuma samazinājumu piemērojot par katru aizgādībā esošo personu ar I grupas invaliditāti.

No šodienas tiek paaugstināti minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas sasnieguši pilngadību, informēja Labklājības ministrija (LM).

Līdz ar Jaunā gada iestāšanos minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 157 līdz 171 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 188 līdz 206 eiro.

Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1,4, bet I invaliditātes grupai 1,6.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar III invaliditātes grupu palielinās no līdzšinējiem 125 līdz 137 eiro, savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu kopš bērnības – no līdzšinējiem 157 līdz 171 eiro mēnesī. Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts.

Savukārt apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 157 eiro palielināsies līdz 171 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – no 188 līdz 206 eiro.

Pašvaldību sociālās palīdzības ietvaros nodrošinātos minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībām – koeficientu 0,7. Attiecīgi GMI slieksnis būs 137 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 96 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 343 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 240 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šodien stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par neapliekamā minimuma piemērošanu mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)” no šodienas atļauj MUN maksātājiem ar IIN apliekamajiem ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu. Tāpat līdz 2024.gada 31.decembrim pagarināts īpašais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros tiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5. Prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā Valsts ieņēmumu dienests izmantos arī informāciju no MUN deklarācijas.

Prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā tiek ņemta vērā informācija par tiem periodiem, kuros fiziskā persona ir bijusi citas personas apgādībā vai fiziskai personai piešķirta pensija. Informācija par ienākumiem pirms rezidenta statusa iegūšanas netiek izmantota.

Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, ar MUN apliekamo apgrozījumu, ko reizina ar koeficientu 0,5, ņem vērā par to taksācijas gada periodu, par kuru nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot likuma “Par IIN” noteikto neapliekamo minimumu.

Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, neņem vērā likuma “Par IIN” minētos neapliekamos ienākumus un saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, – 2021., 2022., 2023. un 2024.gadā ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu, izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Šogad svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiks piemērota samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, paredz grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Līdz šim spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem bija spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Valdība iepriekš noteikusi, ka Zemkopības ministrijai (ZM) līdz 2024.gada 1.septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

Baltijas valstu faktisko cenu salīdzinājums veikalos apliecina, ka PVN likme nav noteicošais faktors cenu veidošanā, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji. Tāpat pēc PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas nebija vērojama būtiska nozares izaugsme. Nozares neto iemaksāto nodokļu summa Latvijā tiecas uz nulli – ja 2018.gadā neto tika samaksāti 5,9 miljoni eiro, tad 2022.gadā 0,3 miljoni eiro, jo pieaug PVN atmaksas.

Pašlaik lauksaimniecībā nodarbinātajiem algas nesasniedz nozares vidējo līmeni, un plaisa pieaug. Tāpat novērojams, ka augļu un dārzeņu imports Latvijā dominē (virs 75%) iekšzemes patēriņā, uzsver FM. Turpinoties šādai tendencei, 2024.gadā imports varētu sasniegt 80%. Turklāt nozarē dominē trīs lielākie importētāji, kuru īpatsvars ir vairāk nekā 56%.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozarei jāvirzās uz PVN standartlikmi 21%, savukārt ZM jāizstrādā mērķēti instrumenti nozares attīstībai, lai sniegtu būtisku atbalstu vietējo augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu uzturā Latvijas iedzīvotāju vidū.

Šodien stājas spēkā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta viena mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 25% apmērā.

Līdz šim saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā bija 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā – 40%. Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēroja 25% likmi, tika proporcionāli samazināts.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā tikai 368 (3,7%) no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, attiecīgi piemērojot MUN likmi 40% apmērā.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja, ka, piemērojot MUN likmi atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta un neveicina vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta – piemērošanu.

Vienas MUN likmes noteikšanu atbalstīja arī VID, kam tiks vienkāršota MUN administrēšana, kā arī nebūs jāveic MUN pārrēķins.

Saistībā ar likumprojektā ietvertajām izmaiņām, kas paredz noteikt vienu MUN likmi 25% apmērā, nepieciešams veikt izvērtējumu, vai MUN režīms netiek izmantots ļaunprātīgi. Tādējādi FM līdz 2028.gada 31.decembrim veiks Mikrouzņēmumu nodokļa likumā veikto izmaiņu izvērtējumu.

Šodien stājas spēka grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz pensiju piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

Līdz šim piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ir piešķirtas pie tām pensijām, kas piešķirtas līdz 2011.gada 31.decembrim. Savukārt, ja pensija piešķirta no 2012.gada, piemaksa pie pensijas netiek piešķirta, kas rada nevienlīdzīgu situāciju salīdzinājumā ar pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta līdz 2011.gada beigām.

Rezultātā piemaksas šobrīd nesaņem 35,2% no visiem vecuma pensiju saņēmējiem un 45,9% invaliditātes pensiju saņēmēju, kuriem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada beigām.

Līdz ar to piemaksas atjaunošanu veiks pakāpeniski – atbilstoši pensijas piešķiršanas gadiem. 2024.gadā tās plāno piešķirt cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksas apmērs šiem cilvēkiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim būtu tāds pats, kā tiem, kuri pensionējās sākot no 1997.gada 1.janvāra, tas ir 1,52 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

2025.gadā piemaksas plānots piešķirt cilvēkiem, kuri devās pensijā 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2021., 2022. un 2023.gadā, 2028.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2024., 2025. un 2026.gadā, 2029.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2027., 2028. un 2029.gadā.

Lai nodrošinātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanu tiesību normu izmaiņai, personām, kurām būs tiesības uz piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemaksu piešķirs no šodienas un izmaksās vienlaikus ar 2024.gada aprīļa mēneša pensiju.

Piemaksu pilnveidošanas risinājumu paredzēts attīstīt kā “bāzes pensiju” – tas ir papildu pensiju, kas finansējama no valsts pamatbudžeta, visiem vecuma pensijas saņēmējiem, lai risinātu zemā atvietojuma līmeņa problēmu šodien un jo īpaši nākotnē, skaidro Labklājības ministrijā.

No šodienas spēku zaudē Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums.

Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) rosinājumam atsevišķas Covid-19 pārvaldības likuma normas saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumi paredz, ka minētais likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Pašlaik, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau ir izplatījusi paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu.

Reizē VM vērtējumā nepieciešams nodrošināt atsevišķu to normu nepārtrauktību.

Ņemot vērā, ka joprojām pasaulē ir vietas, kur var pieprasīt Covid-19 sertifikātu, VM vērtējumā Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams saglabāt iespēju saņemt šādus sertifikātus, lai tos varētu uzrādīt pēc pieprasījuma, ceļojot gan tūrisma nolūkos, gan darba vajadzību gadījumā. Šī iemesla dēļ šis regulējums pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.

Arī normas, kas attiecas uz diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 infekcijas gadījumiem, vēl ir piemērojamas, lai pārejas laikā nerastos problēmas ar statistisko informāciju, kas tiek iegūta par Covid-19.

Tāpat arī normas, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19, VM vērtējumā vēl ir piemērojamas, lai riska grupu personām arī šajā pārejas laikā būtu brīvi pieejama vakcinācija pret Covid-19. Normatīvā regulējuma nepārtrauktības saglabāšana ļaus arī ārstniecības personām viegli turpināt savu darbu, piemēram, turpinot lietot personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapu pirms vakcinācijas pret Covid-19, skaidro VM.

Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz palielināt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti no 106,72 eiro līdz 160 eiro mēnesī.

Ņemot vērā, ka piemaksas apmēra pārskatīšanai nepieciešams veikt izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmā, grozījumi paredz, ka

2024.gada janvārī un februārī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piemaksu izmaksās līdzšinējā apmērā – 106,72 eiro mēnesī, savukārt martā piemaksu izmaksās jau 160 eiro apmērā un veiks piemaksas starpības izmaksu par janvāri un februāri.

Piemaksa ir viens no valsts sociālajiem pabalstiem, kas ir valsts garantētais finansiālais atbalsts ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti. Tiesības uz piemaksu personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ir no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, līdz dienai, kad bērns ar invaliditāti sasniedz 18 gadu vecumu.

No šodienas studentiem Rīgas sabiedriskajā transportā mēnešbiļetes cena būs zemāka un maksās 12 eiro.

Izmaiņas ieviestas pēc Rīgas domes lēmuma par lielākas atlaides piemērošanu studentiem. Līdz šim studentiem braukšanas maksas atvieglojums bija 50% no mēneša abonementa biļetes cenas jeb 15 eiro.

Savukārt no šodienas studentiem atlaide noteikta 60% apmērā jeb 12 eiro.

Standarta mēnešbiļetes cena ir 30 eiro.

Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz palielināt atbalsta apmēru ar celiakiju slimiem bērniem no 106,72 līdz 160 eiro.

Celiakija ir glutēna nepanesamības izraisīta autoimūna slimība. Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos un miežos un pat nelielā daudzumā izraisa slimnieka imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam. Rezultātā tievo zarnu gļotādas bārkstiņas tiek bojātas un tādējādi tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka šobrīd celiakija nav izārstējama slimība, tomēr savlaicīga diagnozes noteikšana un stingra bezglutēna diēta samazina turpmāko komplikāciju un mirstības risku, kā arī uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Līdz ar to vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir stingras bezglutēna diētas ievērošana mūža garumā. Tādējādi bērni, kuriem noteikta celiakijas diagnoze, uzskatāmi par hroniski slimiem pacientiem, kam nepieciešamas regulāras konsultācijas pie bērnu gastroenterologa un uztura speciālista.

Lai atbalstītu ģimenes, kurās bērniem ir noteikta celiakijas diagnoze, valsts sniedz atbalstu speciālas pārtikas iegādei. Atbalsta sniegšana turpinās arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav vecāka par 24 gadiem.

No šodienas visā Latvijā jāsāk bioloģisko atkritumu dalītā vākšana, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija.

Atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā ietilpst Rīga un vairākas Pierīgas pašvaldības, bioloģiskie atkritumi bija jāsāk dalīti vākt jau no 2022.gada 1.janvāra.

Divi termiņi šķirošanai tika noteikti, jo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas gadījumā dalītā vākšana tika sākta reizē ar bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu “Getliņos”, savukārt citviet šķirošanai paredzētas rūpnīcas bija jāpabeidz līdz 2023.gada beigām.

Patlaban Dienvidkurzemē, Latgalē un Vidzemē šādas rūpnīcas ir pabeigtas un varēs sākt darbību paredzētajā laikā, savukārt bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā un Jelgavā vēl tiek būvētas. Paredzēts, ka šīs rūpnīcas darbu sāks 2024.gada vidū.

Patlaban maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, savukārt no 1.janvāra tā būs 60% no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.

Organisko atkritumu šķirošana notiks brūnos konteineros. To izvietošanu var pieprasīt vietnē “navkurmest.lv”.

Brūnajā konteinerā jānonāk virtuves atkritumiem un ēdiena paliekām bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumiem, mizām un serdēm, graudaugiem un to izstrādājumiem – maizei un konditorejai, tāpat tur var nonākt čaumalas, cietie piena produkti, piemēram, biezpiens un siers, kā arī kafijas vai tējas biezumi.

Pie atkritumiem, kas bioloģiski noārdās, pieskaitāmi dārza atkritumi – augi un to saknes, lapas, zāle, zari, kuru diametrs nepārsniedz divus centimetrus, mulča, kā arī telpu atkritumi – telpaugi bez augsnes, novītuši ziedi.

Bio konteinerā nedrīkst izmest ēdienu iepakojumā, šķidrumus, piemēram, pienu, kefīru vai zupu, arī pudeles vai pakas ar šķidrumiem nedrīkst nonākt pie bioloģiskajiem atkritumiem.

Turpmāk laboratorisko izmeklējumu rezultāti gan pacientiem, gan mediķiem būs bez maksas pieejami e-veselības portālā, tādējādi efektivizējot veselības aprūpes sistēmu un nodrošinot ērtāku piekļuvi medicīniskajiem datiem.

No šodienas visām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no tā, vai laboratoriskie izmeklējumi apmaksāti no valsts budžeta, pacienta vai apdrošinātāja līdzekļiem, būs pienākumus laboratorisko izmeklējumu rezultātus sniegt e-veselībā. Tas nozīmē, ka pacientam vienuviet – e-veselībā – bez maksas būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem. Tos varēs apskatīties gan ārsti, gan pacients pats. Veselības ministrija (VM) skaidro, ka tas mazinās nepamatotu atkārtotu izmeklējumu veikšanu, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.

Tāpat no janvāra ārstniecības iestādēm e-veselībā tiks nodrošināta jaunā vēža pacienta kartes funkcionalitāte. Vienlaikus vēža pacienta karte tiek papildināta ar jauniem datiem, kas nodrošinās iespēju padziļināti analizēt datus par ļaundabīgo audzēju diagnostikas savlaicīgumu Latvijā un veikt uzlabojumus veselības aprūpes pakalpojumu organizācijā.

Savukārt, lai atvieglotu atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iesniegšanu attiecīgajās iestādēs, no šodienas ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja to sagatavot elektroniski e-veselībā. Lai ārstniecības iestādes sagatavotos izmaiņām, minētā prasība kā obligāta tiek noteikta tikai ar 2025.gada 1.janvāri.

Iecerēts, ka minētās izmaiņas mazinās birokrātiju un uzlabos informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vienojusies no šā gada minimālo algu būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro mēnesī jeb 5,57 eiro stundā, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrībā (LBNA).

Vienlaikus ģenerālvienošanās grozījumi paredz vienu gadu noteikt kā pārejas periodu.

Tādējādi līdz 2024.gada 31.decembrim darba devēji varēs saglabāt līdzšinējo minimālo algu devītajā profesiju pamatgrupā strādājošajiem, kas ir 780 eiro mēnesī vai 4,67 eiro stundā. Savukārt no 2025.gada 1.janvāra arī vienkāršāko darbu veicēju minimālā alga būs ne mazāka kā 930 eiro mēnesī.

LBNA priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis piebilst, ka minimālās algas kāpums nav pietiekošs pret nozares realitāti, inflāciju vai latiņu, kuru nozare sev uzstādīja slēdzot ģenerālvienošanos. Tomēr tas ir kompromiss, kas ļauj no šodienas celt minimālo algu apmēram 27 000 būvniecībā nodarbināto un ar viena gada nobīdi vēl 10 000.

Vienlaikus Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) aģentūru LETA informēja, ka no būvnieku puses balsojums par minimālās algas paaugstināšanu ir kā “kompromiss avansā”, lai ģenerālvienošanās ar šo gadu nezaudētu spēku.

LBA pārstāvji norāda, ka minimālās algas paaugstināšana neatrisinās akūtās nozares problēmas un lielākais ieguvums būs tikai skaitliski lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu.

Būvuzņēmēji uzskata, ka izmaiņas ietekmēs tikai tos, kas strādā pelēkajā ekonomikā jeb, kas daļēji strādā oficiāli, daļēji – ēnu ekonomikā. Tos, kas strādā neoficiāli un algu saņem “uz rokas”, izmaiņas neietekmēs, bet tiem, kas strādā pilnībā oficiāli, nozare jau ilgāku laiku maksā vairāk nekā 930 eiro mēnesī.

Tādēļ LBA biedri aicina radīt apstākļus un nosacījumus, kas liktu pasūtītājiem izvēlēties nolīgt legālos būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, kas savukārt motivētu privātā sektora būvniekus iznākt no melnās ekonomikas.

Tāpat, lai samazinātu darbaspēka trūkumu, būvuzņēmēji tuvākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, cita starpā nosakot ievestajam darbaspēkam noteikt tādu pašu darba samaksu kā vietējam darbaspēkam.

Šodien stājas spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt tikai valsts valodā.

Likumā noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.

Grozījumi arī nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Grozījumi paredz, ka par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu varēs veikt arī Valsts valodas centrs.

No likuma izslēgta norma, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam plānotu finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai tieši komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās. Līdzīgi izslēgts regulējums attiecībā uz priekšvēlēšanu raidījumiem reģionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļu pašvaldību vēlēšanās.

Tajā pašā laikā likumā saglabāta norma, ka joprojām sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu finansējums tiks plānots priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.

No šī gada par 100 eiro tiek paaugstināts kopšanas atbalsts pilngadīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības.

Pabalsts personai ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības un kurai nepieciešama kopšana, tiks paaugstināts no 313,43 eiro līdz 413,43 eiro.

Labklājības ministrija skaidro, ka janvārī un februārī atbalsts tiks izmaksāts iepriekšējā apmērā. Pabalsta apmēra starpību par janvāri un februāri izmaksās 2024.gada martā.

Gada turpmākajos mēnešos kopšanas pabalsta izmaksa tiks nodrošināta 413,43 eiro apmērā.

Pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, ir viens no valsts sociālajiem pabalstiem. Tā izmaksa tiek veikta no valsts pamatbudžeta.

Kopšanas pabalstu piešķir personai ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja minētā persona ir pārsniegusi 18 gadu vecumu un sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tai nepieciešama īpaša kopšana vai, ja tā ir pārsniegusi 18 gadu vecumu un sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tai nepieciešama īpaša kopšana, un personas invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

No šī gada pacienti savā dzīvesvietā varēs saņemt valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus.

Plānots, ka no janvāra pacienti vienlaikus sāks saņemt gan veselības aprūpes pakalpojumus, kas papildus ietvers arī valsts finansētu sociālo aprūpi, psihoemocionālo atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus.

Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām būs izsniegts attiecīgs stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā.

Pakalpojums sevī ietvers ārstu un komandas sniegto aprūpi, kas ietver gan ārsta veidotu ārstnieciskās aprūpes plānu, gan regulāras vizītes un pakalpojumus pie pacienta mājās ārstnieciskās aprūpes plāna realizācijai, tajā skaitā ietverot arī brūču un mākslīgo atveru kopšanu, pārsiešanu un kontroli dinamikā.

Tāpat tas paredz ergoterapeita sniegto aprūpi, tajā skaitā konsultācijas par dzīvesvietas vides pielāgošanu, pastāvīgas skābekļa terapijas un laboratorijas ekspresdiagnostikas nodrošināšanu mājas apstākļos, ambulatoro, dienas stacionāra, stacionāra pakalpojumu un izmeklējumu plānošanu un organizāciju, kā arī specializētā transporta pakalpojumus nokļūšanai, sociālo aprūpi un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu.

Pakalpojumā arī paredzētas konsultācijas pacientam un viņu tuviniekiem diennakts režīmā, tostarp, brīvdienās un svētku dienās, psihosociālais atbalsts, kā arī tuvinieku un citu personu, kuras aprūpē pacientu, apmācības par aprūpes jautājumiem.

Kā aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā, valsts atvēlētais finansējums 2024.gadam pakalpojuma sniegšanai ir 6,8 miljoni eiro.

Plānots, ka pakalpojumu šogad saņems 2842 pacienti.

Šobrīd vēl noris līgumu slēgšanas process ar pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanai visā Latvijas teritorijā bija pieteikušies desmit pretendenti.

Vienlaikus, lai veidotu vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi un tās saturu, šodien stājas spēkā arī grozījumi Ārstniecības likumā. Ar tiem likumā paliatīvā aprūpe definēta kā starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.

Tāpat likumā noteikts, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.

Cita starpā ar likumu grozījumiem noteikts arī, ka personas pārejošu darbnespēju varēs konstatēt ne tikai ārsts vai ārsta palīgs, bet arī zobārsts vai vecmāte.

Šogad ikvienai ārstniecības iestādei informācija par pacientiem veikto vakcināciju, kas veikta no 1.janvāra, būs obligāti jāievada valsts e-veselības sistēmā, informēja Nacionālajā veselības dienests (NVD).

Paredzēts, ka ārstniecības iestādēm e-veselībā obligāti būs jāievada dati gan par valsts apmaksāto, gan maksas vakcināciju. Vēsturiskos vakcinācijas datus iestādes varēs ievadīt sistēmā pēc brīvprātības principa. Iepriekš e-veselības sistēmā bija jāievada tikai dati par veikto vakcināciju pret Covid-19 un gripu. Atbilstoši NVD novērojumiem, daļa ārstniecības iestāžu visu vakcinācijas datu digitalizāciju ir uzsākusi jau 2023.gadā.

NVD Vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad ārstniecības iestādes uzsāka Covid-19 vakcinācijas datu ievadīšanu E-veselībā, tika likts pamats vakcinācijas datu digitalizācijai. “Tas bija nozīmīgs e-veselības attīstības posms, jo jau pavisam drīz mēs uzsāksim visu vakcinācijas datu uzkrāšanu vienkopus drošā valsts sistēmā,” viņa atzīst.

Tāpat kā līdz šim, ja iedzīvotājs vēlēsies noskaidrot informāciju par nepieciešamo vakcināciju vai revakcināciju, viņš varēs sazināties ar savu ģimenes ārsta praksi, kas plāno un organizē pacientu vakcināciju, un, kurā ir pieejama informācija par saņemtajām potēm. Savukārt, ja iedzīvotājs vēlēsies pats apskatīt informāciju par veikto vakcināciju, tad to varēs izdarīt, autentificējoties “www.eveseliba.gov.lv”.

NVD atgādina, ka iedzīvotāji, kuri vēlas piekļūt savu nepilngadīgo bērnu vai aizbilstamo datiem e-veselībā, to var izdarīt, autentificējoties “www.eveseliba.gov.lv” un pieslēgšanās logā izvēloties lietotāju, par kuru vēlas apskatīt datus.

Šodien stājas spēka grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz sniegt atbalsta pasākumus pēc pilngadības sasniegšanas ārpusģimenes aprūpē bijušajiem bērniem.

Grozījumi paredz, ka pašvaldības sociālajam dienestam pēc tam, kad ārpusģimenes aprūpē esošs bērns sasniedzis 16 gadu vecumu, ir pienākums sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju ne retāk kā reizi gadā izvērtēt bērna nākotnes vajadzības un resursus un pēc viņa patstāvīgas dzīves uzsākšanas nodrošināt tam nepieciešamos atbalsta pasākumus.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, sasniedzot pilngadību, jaunietim ir ārkārtīgi svarīgi saņemt no pašvaldības un valsts atbilstošu atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina viņam saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu dzīvi, kas ir vitāli svarīgs posms jaunieša dzīvē.

Grozījumi paredz, ka atbalsta pasākumi tiks sniegti pilngadību sasniegušajam bērnam līdz 21 gada vecumam vai, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp, koledžā, – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Valsts sniegs finansiālu atbalstu pašvaldībām, lai jauniešiem sniegtu sociālā mentora pakalpojumu, finansiālu atbalstu jaunietim, kā arī atbalsta grupu nodarbības dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei.

Grozījumi paredz – ja pilngadību sasniegušais bērns ir sasniedzis 21 gada vecumu un neturpina izglītības procesu, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, bez attaisnojoša iemesla divus mēnešus nav pieņēmis mentora atbalstu vai nav iesaistījies atbalsta grupu aktivitātēs vai ir iesniedzis iesniegumu par atbalsta izbeigšanu, pašvaldības sociālais dienests lems par atbalsta izbeigšanu. Turklāt, lai pārliecinātos, vai pilngadību sasniegušajam bērnam ir nepieciešams turpināt atbalsta sniegšanu, reizi pusgadā pašvaldības sociālais dienests veiks atkārtotu pilngadību sasniegušā bērna vajadzību un resursu izvērtēšanu, un lems par nepieciešamību turpināt atbalsta pasākumu kopumu vai tā izbeigšanu.

Savukārt, ja pilngadību sasniegušais bērns ir atteicies saņemt atbalsta pasākumus vai pēc to izbeigšanas secina, ka viņam tie tomēr ir nepieciešami un viņš nav sasniedzis 21 gada vecumu vai ir sasniedzis un turpina mācības, viņš varēs vērsties pašvaldībā ar lūgumu piešķirt viņam atbalsta pasākumus un pašvaldības sociālais dienests izvērtē, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami konkrētajam pilngadību sasniegušajam bērnam.

Gadījumos, kad pilngadību sasniegušais bērns attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavēts saņemt piešķirto atbalstu, pašvaldības sociālais dienests lems par atbalsta pasākumu pārtraukšanu.

Grozījumi nosaka, ka laika periodā, kamēr pilngadību sasniegušais bērns saņem atbalsta pasākumu kopumu, kā arī, kamēr viņš tiek sagatavots patstāvīgai dzīvei, viņam netiek izmaksāts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Šie pabalsti tiks izmaksāti pēc tam, kad pašvaldības sociālais dienests lems par atbalsta pasākumu kopuma izbeigšanu pilngadību sasniegušajam bērnam, tā kā tie ir paredzēti patstāvīgas dzīves uzsākšanai un, lai tiktu izlietoti iespējami mērķētāk, ir izmaksājami tikai tad, kad pilngadību sasniegušais bērns uzsāk patstāvīgu dzīvi.

Šogad tiks paplašināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību.

Patlaban cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām pēc ķīmijterapijas saņemšanas var būt samazināta auglība. Ķīmijterapijas medikamenti iedarbojas uz spermatozoīdiem un olšūnām, tāpēc to attīstība, nobriešana un pilnvērtīga darbība vēlāk var būt traucēta. Tādēļ paredzēts, ka Latvijā no 2024.gada onkoloģijas pacientiem – gan pieaugušajiem, gan bērniem – būs iespēja saglabāt savu reproduktīvo materiālu pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.

Šobrīd plānots apmaksāt pakalpojumu pirms ķīmijterapijas uzsākšanas, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs. Dzimumšūnu uzglabāšana šobrīd tiek paredzēta ne ilgāk par 10 gadiem no sasaldēšanas brīža.

Tāpat iecerēts iekļaut zobārstniecības pakalpojumus un brilles (gan lēcas, gan ietvars) valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē.

Šogad plānots arī paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu ar mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, kā arī veicināt savlaicīgu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām.

VM norāda, ka grūtnieces veselības aprūpe ir prioritāra, tomēr praksē nereti ir situācijas, kad grūtnieces ar hroniskām saslimšanām savlaicīgi nesaņem speciālista konsultāciju vai izmeklējumu. Tādēļ paredzēts iekļaut grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām to pacientu lokā, kam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi nodrošināmi 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai.

Minētais attieksies uz pacientēm, kurām pēkšņa slimība vai hroniskas slimības paasināšanās var apdraudēt personas veselību vai grūtniecības norisi, un sniegtie pakalpojumi ārstniecības iestādēm tiks apmaksāti virs kvotas. Tādējādi grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām ar konkrētām slimības diagnozēm konkrētās situācijās varēs saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus ātrāk kā līdz šim, turklāt ārstniecības iestādes būs motivētas šo pacienšu aprūpē.

Tāpat VM iecerējusi līdz 2024.gada beigām turpināt nodrošināt valsts apmaksāto medicīnisko transportēšanu, lai Ukrainas iedzīvotājiem sniegtu Krievijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus stacionārajās ārstniecības iestādēs. Ministrija uzsver, ka karadarbība Ukrainā joprojām turpinās un tajā ievainoto skaits ik dienas pieaug, tādēļ uzsāktos pasākumus nepieciešams turpināt arī nākamgad.

Papildus līdz nākamā gada beigām plānots turpināt nodrošināt laboratorisko izmeklējumu veikšanu Covid-19 noteikšanai atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam. VM skaidro, ka šī pasākuma īstenošana saistīta ar epidemioloģiskās drošības apsvērumiem.

Plānots arī uzlabot valsts apmaksātu insulīna sūkņu pieejamību cukura diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam. Proti, paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests atbilstoši VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” rēķiniem apmaksās vienreiz lietojamo insulīna sūkņu piederumus esošiem pacientiem, insulīna sūkņus jauniem pacientiem, vienreiz lietojamos insulīna sūkņu piederumus jauniem pacientiem un jaunu insulīna sūkņu iegādi bojāto insulīna sūkņu nomaiņai personām līdz 24 gadu vecumam.

VM skaidro, ka precīza diabēta kompensācija, ko var panākt ar insulīna sūkni, nodrošina būtiskus uzlabojumus pacienta dzīves kvalitātē un arī ikdienas aktivitātēs. Šāds, precīzi kompensēts pacients ir daudz spējīgāks iekļauties gan augstākās izglītības apguvē, gan potenciāli – darba tirgū.

Pirmdien stājas spēkā grozījumi noteikumos, kas paplašina iekšlietu dienestos esošajām un no dienesta atvaļinātajām amatpersonām iespējas saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Noteikumi paredz no 1.janvāra palielināt šobrīd noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limitus amatpersonām, nosakot, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumus, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 eiro apmērā gadā, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumu izdevumus – ne vairāk kā 400 eiro apmērā gadā un medikamentu iegādes izdevumus – ne vairāk kā 100 eiro apmērā gadā.

Tāpat plānots kompensēt arī aptiekā izgatavojamo zāļu iegādi, ja to izmantošanu ārstniecības persona ir rekomendējusi ārstēšanās procesā, kā arī kustību un balsta sistēmas manuālās terapijas un osteopāta pakalpojumu izdevumus.

Lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesību normu piemērošanu, neapmaksājamo un nekompensējamo pakalpojumu saraksts ir papildināms arī ar estētiskās zobārstniecības pakalpojumiem.

No šī gada paplašinās atbalsta pieejamību maznodrošinātajām mājsaimniecībām no Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrija, līdz šim atbalstu varēja saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedza 376 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai 264 eiro.

Savukārt no 2024.gada 1.janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pamats Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību – pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, skolas piederumu komplektus, būs pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa, kas apliecina, ka mājsaimniecība atbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzē nonākušas mājsaimniecības statusam.

Šobrīd 25 partnerorganizācijas – nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas, pašvaldības un pašvaldību iestādes – visā Latvijā nodrošina programmas atbalsta paku izdali 419 atbalsta saņemšanas vietās un izsniedz gatavas maltītes 29 zupas virtuvēs.

Līdz ar izmaiņām elektrības sadales tarifos un izmaiņām valsts atbalsta mehānismā, no šodienas faktiskā mēneša maksa par elektrības pieslēguma jaudu privātpersonu biežāk izmantotajiem pieslēgumiem pieaugs par apmēram 0,5 līdz diviem eiro, aģentūru LETA informēja AS “Sadales tīkls”.

Šodien stājas spēkā precizētās elektroenerģijas sadales tarifu vērtības, kā arī politiski rastais valsts atbalsta risinājums tarifu strauja pieauguma ierobežošanai privātpersonām. Kopējo izmaiņu ietekmē faktiskā maksa par elektrības pieslēguma jaudas uzturēšanu mainīsies.

Jaunā, Saeimā apstiprinātā valsts atbalsta pieeja aizstāj līdzšinējo – 60% samazinājumu tarifa fiksētajai maksai visiem privātpersonu pieslēgumiem. Līdz ar valsts atbalsta risinājuma izmaiņām tarifa fiksētās maksas pieaugums pieslēgumiem no 16 ampēriem (A) līdz 25A zemsprieguma līnijās ar “Pamata” tarifu plānu būs robežās no 0,44 eiro līdz 1,80 eiro neskaitot PVN, salīdzinot ar šī brīža maksu. Lielāks pieaugums būs pieslēgumiem ar 32A un lielāku jaudu, jo uz tiem netiek attiecināts jaunais valsts atbalsta risinājums.

Mainīgā maksa par elektroenerģijas piegādi “Pamata” tarifu plānam būs 0,03962 eiro par kilovatstundu (kWh) neskaitot PVN.

Privātpersonu vienas fāzes (1F) pieslēgumiem ar jaudu līdz 16A faktiskā fiksētā ikmēneša maksa būs 5,44 eiro bez PVN, savukārt ar valsts atbalstu maksa šajā gadā būs 3,24 eiro bez PVN.

Vienlaikus 1F un 20A pieslēgumam ikmēneša maksas vērtība būs 6,80 eiro, savukārt ar valsts atbalstu – 3,74 eiro bez PVN, bet 1F un 25A pieslēgumam maksa būs 8,50 eiro, bet ar valsts atbalstu tā būs 4,24 eiro bez PVN. Bet 1F un 32A pieslēgumam ikmēneša maksa būs 10,88 eiro bez PVN.

Savukārt 3F un 16A pieslēgumam ikmēneša maksa būs 13,12 eiro, bet ar valsts atbalstu maksa no nākamā gada būs 7,20 eiro bez PVN, bet 3F un 20A pieslēgumam maksa būs 16,40 eiro, savukārt ar valsts atbalstu tā būs 8,50 eiro bez PVN.

Tāpat arī 3F un 25A pieslēgumam fiksētā maksa par jaudas uzturēšanu būs 20,50 eiro, bet ar valsts atbalstu tā būs 11 eiro bez PVN. 3F un 32A pieslēgumam jaudas uzturēšanas maksa būs 26,24 eiro, bet 3F un 40A pieslēguma maksa par jaudas uzturēšanu būs 32,80 eiro bez PVN. Uz 32A un lielākiem pieslēgumiem Saeima lēma neattiecināt jauno valsts atbalstu.

Gan jaunās tarifu vērtības, gan aktuālais valsts atbalsts tiks automātiski iekļauts elektrības rēķinos – iedzīvotājiem nekādi papildu soļi nav jāveic.

Uzņēmumā norāda, ka to, cik liela būs elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu maksas daļa kopējā rēķinā par janvāri, var uzzināt, ievadot sava pieslēguma parametrus un mēneša patēriņu “Sadales tīkla” mājaslapā pieejamajā tarifu aprēķina kalkulatorā.

Vienlaikus “Sadales tīkla” pārstāvji norāda, ka “Speciālo” tarifu plānu jaunais valsts atbalsta risinājums neietekmē, un tam ikmēneša fiksētās maksas samazinājums no janvāra būs 7 -11% apmērā, salīdzinot ar vērtībām, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā, bet mainīgā maksa par elektroenerģijas piegādi būs 0,15848 eiro par kWh neskaitot PVN.

“Speciālā” tarifu plāna ikmēneša fiksētā maksa privātpersonu 1F un 16A pieslēgumiem turpmāk būs 2,24 eiro bez PVN, 1F un 20A pieslēgumiem – 2,80 eiro, 1F un 25A pieslēgumiem maksa būs 3,50 eiro, bet 1F un 32A pieslēgumiem – 4,48 eiro bez PVN.

Savukārt 3F un 16A pieslēgumam fiksētā maksa būs 5,28 eiro, 3F un 20A – 6,60 eiro, 3F un 25A pieslēgumam – 8,25 eiro, 3F un 32A pieslēgumam 10,56 eiro, bet 3F un 40A pieslēgumam – 13,20 eiro bez PVN.

“Sadales tīkla” pārstāvji norāda, ka tarifa vērtību samazinājuma un jaunā valsts atbalsta risinājuma ietekmē no 1.janvāra mainīsies arī elektroenerģijas patēriņa robeža, pie kādas “Speciālais” tarifu plāns privātpersonu pieslēgumiem kļūst izdevīgāks par “Pamata” plānu. Taču jāatceras, ka “Speciālais” tarifu plāns būs izdevīgāks tikai gadījumos, kad elektroenerģijas patēriņš ir nulle vai tuvu tam, piemēram, pārdošanā izlikts dzīvoklis, kur ikdienā netiek patērēta elektroenerģija vai vasaras māja ziemas periodā.

Vienlaikus iedzīvotāji joprojām aicināti pārskatīt izvēlēto pieslēguma jaudu.