6. oktobrÄ« notikuÅ¡ajÄ referendumÄ KazahstÄnas vÄlÄtÄji atbalstÄ«juÅ¡i pirmÄs valsts atomelektrostacijas (AES) bÅ«vniecÄ«bu.
Lai gan KazahstÄna ir lielÄkÄ urÄna ražotÄja pasaulÄ un tai ir arÄ« milzu naftas rezerves, valsts cieÅ¡ no hroniska enerÄ£ijas trÅ«kuma.
AES bÅ«vniecÄ«bu referendumÄ atbalstÄ«ja 71,12% balsojuÅ¡o, bet vÄlÄtÄju aktivitÄte sasniedza 63,66%.
Uz AES celtniecÄ«bu BalhaÅ¡a ezera krastÄ pretendÄ Ä¶Ä«na, Francija, Krievija un Dienvidkoreja.
Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kas atrodas amatÄ kopÅ¡ 2019.gada, norÄdÄ«jis, ka AES bÅ«vniecÄ«ba bÅ«s grandiozÄkais projekts, kÄds ticis Ä«stenots neatkarÄ«gÄs KazahstÄnas pastÄvÄÅ¡anas laikÄ.
Tokajevs svÄtdien ļÄva noprast, ka viÅÅ¡ AES bÅ«vniecÄ«bu labprÄtÄk uzticÄtu starptautiskam konsorcijam, ko veidotu globÄlas kompÄnijas, kam pieejamas vismodernÄkÄs tehnoloÄ£ijas.
VisÄ kampaÅÄ dominÄja AES atbalstÄ«tÄji un tÄs pretinieki faktiski nebija nedz redzami, nedz dzirdami.
VietÄjie privÄtie medija vÄsta, ka vairÄki desmiti aktÄ«vistu pirms referenduma tika aizturÄti.
Attieksme pret kodolenerÄ£Ätiku KazahstÄnÄ ir pretrunÄ«gi, jo laikÄ no 1949.gada lÄ«dz 1989.gadam PSRS toreizÄjÄs Kazahijas PSR teritorijÄ veica aptuveni 450 kodolizmÄÄ£inÄjumus, pakļaujot aptuveni 1,5 miljonus iedzÄ«votÄju radiÄcijas ietekmei.